Foto – AFP/LETA un LETA.

Kā Latvijā kļūt par šovbiznesa zvaigzni? 1

Šogad Latviju apmeklē ne tikai nebijis pasaules mēroga superzvaigžņu skaits – arī pašmāju mūziķi rosās visai neatlaidīgi. Kā sēnes pēc lietus top dziesmas, albumi, bet vietējās koncertvietas pat atsakot vietējiem koncertēt gribētājiem. Tomēr veiksmīgākie ir tikai daži – šobrīd līdzās latviešu “supergrupai” “Prāta vētra” viens no spožākajiem vārdiem ir dziedātājs, dziesmu autors un mūziķis Dons jeb Artūrs Šingirejs, kurš spējis pulcēt fanus pat divos lielkoncertos, kas jau 14. un 15. februārī notiks “Arēnā Rīga”. Tamlīdzīgs fenomens nav bijis pa spēkam pat dažam labām ārzemju popmūzikas spīdeklim – ne viens vien superzvaigznes koncerts arēnu atstājis pustukšu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Mūziķis apgalvo, ka aiz viņa mūziķa karjeras nekad nav stāvējis kāds “pelēkais kardināls” jeb lielproducents, tiesa, par tādu, iespējams, netieši karjeras sākumā varētu uzskatīt piemēram, Zigmaru Liepiņu, kura dziesma “Ja tu man esi” joprojām ir Dona vizītkarte.

„Latvijā gandrīz visi mākslinieki, arī es, tiek galā bez tā dēvētajiem lielajiem producentiem, kuri pasaulē nodarbojas ar visu mūziķa karjeru, sākot no ierakstiem līdz promocijai,” saka dziedātāja un dziesmu autore Aminata, kuras komponētā dziesma arī šogad izturējusi pirmo kārtu Eirovīzijas atlasē, tiesa, kaimiņos, Lietuvā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vidusmēra mūzikas klausītājam nav ne jausmas, kādi ieguldījumi vajadzīgi, lai nonāktu, piemēram, līdz koncertam, albumam, vai – vienkārši dziesmai. Jau vienas dziesmas ieskaņošana Latvijā mūziķiem izmaksā vidēji ir aptuveni no 200 līdz 1500 eiro, atkarībā no ierakstu studijas kvalitātes un prestiža, aranžētāja vārda un attiecīgi – honorāra.

Savukārt vesela dziesmu albuma izmaksas var sniegties no vidēji diviem līdz pat vairāk nekā diviem desmitiem tūkstošu eiro. Tās ir vēl lielākas, ja ierakstu veic kāds no prestižiem producentiem ārvalstīs – šo praksi jau daudzus gadus īsteno “Prāta vētra” un arvien biežāk – arī citi pašmāju mūziķi, tostarp gan “Instrumenti”, gan Fēlikss Ķiģelis, gan arī alternatīvās mūzikas censoņi – piemēram, jaunās mūziķes Elizabetes Balčus albums “Conarium” ir ieskaņots Londonā.

Kas Latvijā nosaka mākslinieka panākumus – paša talants un uzņēmība lauzties industrijas džungļos, vai arī veiklu producentu darbs, kā tas mūsdienās ir pasaulē? Vai ar lielajiem koncertiem vien ir iespēja kļūt stāvus bagātam? Par to lasiet pirmdienas 13. februārī “Latvijas Avīzē” vai arī e-izdevumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.