Kā mazajiem ērgļiem veicies šajā vasarā? 1
Septembra otrajā pusē mazie ērgļi pamet Latviju un uzsāk garo ceļu uz ziemošanas vietām Āfrikā. Mazuļi izperēti, nostājušies uz spārna, un atpakaļ šie skaistie un cēlie putni atgriezīsies vien aprīļa sākumā. Tad atkal varēsim sekot mazo ērgļu ligzdošanai AS “Latvijas valsts mežu” (LVM) tiešsaistes kamerā. Par to, kā mazajiem ērgļiem veicies šajā vasarā un ko varējām vērot tiešsaistes kamerā, stāsta ornitologs un LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Mazo ērgļu dzīvei ligzdās ar videokameru starpniecību var sekot jau kopš 2008.gada, savukārt mazo ērgļu monitoringu sešos pētījumu parauglaukumos LVM organizē un sadarbībā ar citiem sugas ekspertiem veic kopš 2012. gada. Šovasar ikviens interesents tiešsaistes kamerā pie ligzdas Lielajā salā, netālu no Barkavas ciema, varēja sekot līdzi jaunā ērgļa Otto dzīves gaitām, taču tas nebūt nebija vienīgais monitoringa uzdevums.
Uģis Bergmanis stāsta, ka nu jau trešo gadu pēc kārtas konkrētajā ligzdošanas rajonā mazie ērgļi ligzdo sekmīgi, lai arī neiztika bez pašas dabas iecerētas drāmas. “Tika izdētas divas olas, izšķīlās divi mazulīši. Maziem ērgļiem ir raksturīgs tā saucamais kainisms, kad vecākais mazulis noknābj jaunāko, kurš parasti ir trīs līdz piecas dienas jaunāks, un tā notika arī šoreiz,” saka vides eksperts.
Šovasar ar vebkameras metodes palīdzību tika turpināts arī mazo ērgļu barības pētījums, un sadarbībā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesoru Aināru Auniņu tika sagatavota publikācija par mazā ērgļa barību ligzdošanas periodā. Rezultāti apstiprināja faktu, ka šo putnu nozīmīgākie barības dzīvnieki ir peļveidīgie grauzēji, – lauka strupastes un līdzīgā proporcijā arī vardes. “Līdz šim tika uzskatīts, ka viņu galvenais barības avots ir peļveidīgie grauzēji, taču mūsu pētījums liecina, ka tikpat nozīmīgi barības dzīvnieki ir arī vardes,” saka Uģis Bergmanis uzsverot, ka šīs zināšanas ir ļoti svarīgas konkrētās sugas aizsardzībai, jo, ja pie ligzdošanas vietām nebūs pieejama barība, arī sugas aizsargāšanai lielas jēgas nebūs.
LVM vecākais vides eksperts gan norāda, ka mazo ērgļu ēdienkarte reģionālā griezumā atšķiras, jo “ir vietas, kur viņi pārtiek vairāk no peļveidīgajiem grauzējiem un mazāk no vardēm, un otrādi. Tomēr mūsu pētījums liecina, ka abas šīs barības grupas ir vienlīdz svarīgas,” stāsta Uģis Bergmanis.
Uz jautājumu, vai vebkamera putniem netraucē un nerada zināmu diskomfortu, ornitologs atbild, ka mūsdienu videonovērošanas un tiešsaistes kameras sastāv no vairākām komponentēm – procesora, mikrofona un no pārējām kameras daļām atdalīta īkšķa lieluma objektīva. “Tas ir novietots aptuveni pusmetru no ligzdas, un mēs viņu arī nomaskējām ar mākslīgām skujām, lai ērglis tam nepievērstu uzmanību. Redzēt jau viņš to redz, bet nepievērš tik mazam rīkam uzmanību. Pārējās ierīces novietotas tai pašā kokā 5 – 7 metrus zemāk. Ne mazāk būtisks ir labs un stabils interneta pieslēgums, kurš visas norises mazo ērgļu ligzdā ļauj vērot tiešsaistē.”
Taujāts par šāda monitoringa nepieciešamību, Uģis Bergmanis norāda, ka cilvēka saimnieciskā darbība un arī klātbūtne dabā ietekmē gan sugas, gan to dzīvotnes, arī biotopus. “Ja nebūs dzīvotspējīgas vides, tad agri vai vēlu arī cilvēks šajā vidē būs apdraudēts. Tāpēc ir svarīgi saprast, kā šī saimnieciskā darbība ietekmē dažādas sugas un biotopus. Putni ir viens no monitoringa objektiem, jo putni ir labi pamanāmi un līdz ar to arī labi bioindikatori,” skaidro eksperts.
Mazo ērgļu dzīves vērošana tiešsaistē ir būtiska arī tādēļ, ka ļauj cilvēkiem labāk iepazīt šo putnu dzīvi. Lai arī reti, bet Latvijā tomēr bijuši gadījumi, kad mazo ērgļu ligzdas tikušas apzināti izpostītas. “Tie ir izņēmuma gadījumi, kurus es raksturotu kā ļoti nepareizu, bet izskaidrojamu cilvēka pretestību dažādām dabas aizsardzības aktivitātēm, kas ietekmē viņu saimniecisko darbību. Teiksim, ja aizsargājamu putnu ligzda atrodas privātā īpašumā un tādēļ tiek ierosināts tur izveidot mikroliegumu, cilvēks var šādi reaģēt. Vēlreiz uzsveru, ka šāda rīcība ir nepareiza un nosodāma, arī likums liedz apzināti traucēt un iznīcināt īpaši aizsargājams sugas un biotopus,” uzsver Uģis Bergmanis.
Pēc viņa teiktā līdz ar šo putnu labāku iepazīšanu, arī cilvēku izpratne kļūs labāka. “Tie, kuri būs vērojuši norises mazo ērgļu ligzdā tiešsaistē, padalīsies ar šo informāciju arī ar saviem ģimenes locekļiem, draugiem un kolēģiem. Ja cilvēks kaut ko labāk iepazīt, tad viņš tam noteikti nedarīs pāri.”
