APTAUJA. Kā vērtējat 2022. gadu un kādiem izaicinājumiem gatavojaties nākamgad? 9
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmija un karš Ukrainā šogad būtiski izmainīja ikdienas darbošanās nosacījumus ikvienam Latvijas cilvēkam un ietekmēja gan mūsu valsts, gan arī Eiropas Savienības tautsaimniecību, tostarp arī lauksaimniecības nozari. Straujais minerālmēslu un energoresursu sadārdzinājums lika rūpīgi rēķināt izdevumus, taupīt un pat mazināt izejvielu un citu resursu lietojumu. Lauksaimniekiem vaicājām, kāds bijis aizvadītais gads un kādus izaicinājumus viņi paredz un ir gatavi risināt 2023. gadā.
Alma Bērziņa, LPKS Latvijas liellops valdes priekšsēdētāja: – 2022. gads kooperatīvam Latvijas liellops bija savas iesāktās sistēmas stiprināšanas gads. Mēs nostabilizējām savas iespējas ik nedēļu ceturtdienās nodrošināt gardēžiem kvalitatīvas liellopa gaļas piegādes ļoti plašā Latvijas teritorijā, un, godīgi sakot, tagad atskatos uz šo gadu un brīnos, ka mums tiešām izdevās piegādes veikt katru ceturtdienu bez pārtraukumiem!
Šogad arī savilkām ciešāk savas sadarbības saites, nolemjot iesniegt projektu Lauku atbalsta dienestā pasākumā Ražotāju grupu un organizāciju izveide. Projektu apstiprināja, un mēs priecājamies par iespēju virzīties tālāk un attīstīt savas nākamās idejas, stiprinot savu vietu vietējās liellopa gaļas ražotāju un piegādātāju lokā. Tas nozīmē arī vairāku gadu saistības, kas dod patīkamu sajūtu, ka atpakaļceļa vairs nav – tikai un vienīgi uz priekšu.
Rudenī lēmām pievienot savam nelielajam biedru lokam vēl divus jaunus biedrus, un šis lēmums mūs padarījis par kooperatīvu, kas apvieno 12 gaļas liellopu audzētājus un viņu idejas un pārliecības – ar mērķi ražot un piedāvāt kvalitatīvu liellopa gaļu vietējiem gaļēdājiem un ēdināšanas uzņēmumiem.
Esam priecīgi par kopīgi uzsākto ceļu un to kopības spēka izjūtu, ko īpaši labi var just dažādu problēmu risināšanas brīžos. Mēs neesam vairs vieni – mums ir kopīga pārliecība par produktu, kas nozarē jāražo, un kopīgi brienam taciņu idejas un pārliecības īstenošanas procesā. Bet tas, protams, nes arī savus izaicinājumus, ko saredzu nākamajam gadam kā darāmos darbus – veidojot komandu, ir svarīgi rast veidus, kā ikdienas darba dunā uzturēt dzīvu komandas garu. Pirmie divi gadi kooperatīvam nu būs aizvadīti, sistēma nostabilizējusies, un uzskatu, ka nu ir svarīgi nepalaist visu pašplūsmā, veidot motivējošas un iedvesmojošas kopābūšanas, lai kooperatīva būtības sākotnējā vīzija nenogulstas uz viena ikdienas darba darītāja pleciem. Ilgtermiņā ir jābūt kopīgai darbībai un pat kopīgai cīņai – gadījumos, kad cīņa nepieciešama.
Mums noteikti ir jāturpina stiprināt sava vieta vietējās liellopa gaļas piedāvātāju lokā. Esam iecerējuši attīstīt izbraukuma tirdzniecību, iesaistīties vairāk arī ēdināšanas un meistarklašu pakalpojumu sniegšanā. Mums kā saimniekiem, kas ir šā uzņēmuma – kooperatīva – īpašnieki, priekšā ir daudz jaunas informācijas un centienu apzināties savas izaugsmes iespējas gan katram individuāli, gan visiem kopā.
Sens teiciens māca – katrai problēmai ir vismaz divi risinājumi, un man ļoti patīk to paturēt prātā, veicot kooperatīva darba pienākumus. Es domāju, ka šis mūsu kopīgi veidotais projekts ļauj pavērties un darboties nozarē no pilnīgi jauna skatpunkta. Domāju, mums vissvarīgāk ir apzināties šo spēka resursu, ko paši esam izveidojuši, un to pārliecinoši un attiecīgi likt lietā.
Es novēlu gan saviem komandas biedriem, gan nozarei kopumā sekot līdzi ne tikai dzīvnieku labsajūtai un labturības prasību ievērošanai, bet arī skaitļiem, kas parasti norāda, vai un kad labsajūtā dzīvos arī pats liellopu saimnieks. Ar to es gribu teikt, ka saimniekiem noteikti ir nopietnāk un skrupulozāk jāseko līdzi savu uzņēmumu finanšu rādītājiem, jo tie var palīdzēt pieņemt lēmumu, kādā virzienā spert savus soļus tālāk. Lai top!
Zinta Jansone, LPKS VAKS komercdirektore un agronome: – Kooperatīva VAKS biedriem tāpat kā lielākajai daļai lauksaimnieku aizvadītais gads kopumā nebija slikts. Bija daudz neziņas, izaicinājumu, tomēr gala rezultāts ir labs. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka lielu daļu apgrozāmo līdzekļu, tostarp energoresursus, mūsu biedri bija sagādājuši vēl pirms cenu lēciena. 2022. gads vēl nav aizvadīts, tomēr jau patlaban redzam, ka kultā raža, graudu cenas un saimniecību naudas ienākumi priecē. Protams, vienmēr ir izņēmumi. Nākamajā gadā būs daudz izaicinājumu, būs interesants gads. Būs jāmaina minerālmēslu piegādātāji, augsnes apstrādes tehnoloģijas. Graudu cenas prognozes nav tik optimistiskas kā pērn, kad Pasaules banka, valstu līderi solīja izaugsmi, tomēr karš prognozēm neļāva īstenoties. Notiek karš, tautsaimniecības rādītāji krītas, tāpēc nevaram būt droši par labām graudu cenām.
Attiecībā uz Zaļo kursu – mēs aicinām Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vērtēt šo virzību kontekstā ar Latvijas tautsaimniecību un vērot, ko dara citas valstis, mācīties no to pieredzes. Svarīgi ir būt piesardzīgiem, nesteigties notikumiem priekšā, ja darbības atstāj lielu ietekmi uz tautsaimniecību. Turēsim īkšķus un cerēsim, ka arī nākamā gada rezultāti lauksaimniekus priecēs!
Agris Ludriksons, LPKS Piena loģistika valdes priekšsēdētājs: – Aizvadītais gads LPKS Piena loģistika bija izaicinājumiem piepildīts un tomēr veiksmīgs. Ir patiess prieks, ka esam kāpinājuši ražotā piena daudzumu un aizvien vairāk zemnieku saprot, ka ar kopīgiem spēkiem varam izdarīt daudz vairāk. Šogad varam būt lepni arī par konkursa Sējējs 2022 veicināšanas balvas saņemšanu.
Nākamo 2023. gadu redzam kā izaugsmes un iespēju gadu. Sāksim to jau ar 15 kravas mašīnu sastāviem – par diviem vairāk nekā patlaban, biedru saimniecībām ražojot un ik dienu pārvadājot vairāk nekā 300 tonnu piena. Lai kādi vēji arī nākamajā gadā pūtīs, vēlu saglabāt optimismu un atcerēties, ka kooperācijā ir vairāk spēka nekā konkurencē!
Vija Strazdiņa, Mg. lauks., AREI Stendes pētniecības centra selekcionāre un pētniece: – Aizvadītais gads Latvijas selekcionāriem bija bez īpašiem izrāvieniem un kritumiem. Normāls gads. Nākotnē sabiedrībai, tostarp lauksaimniekiem, ir jārēķinās ar aizvien lielākām klimata izmaiņām, kas radīs arī citas nebūšanas. Nesen kolēģi sanāksmē Turcijā ziņoja, ka temperatūras vidējais kāpums par pieciem grādiem lauksaimniekiem Ungārijā radījis 30% lielu ražas zudumu. Pasaulē selekcionāriem ir izvirzīts uzdevums veidot šķirnes, kas šajos dabas apstākļos spēj iespējami vairāk mazināt ražas zudumus. Stendes pētniecības centrā pavasaris bija vēls, mitruma pietika, un augi paspēja vasarā sacerot. Šķirnes mēģina pielāgoties jaunajiem dabas apstākļiem, tomēr mainās to morfoloģiskās pazīmes. Mēs šogad reģistrējām jaunu ziemas kviešu šķirni ‘Brigens’. Nākamgad esam iecerējuši reģistrēt Latvijā pirmo cieto (durum) kviešu šķirni. To kopš 2015. gada veidojam sadarbībā ar AS Dobeles dzirnavnieks. Arī miežu selekcionāri nākamgad ir iecerējuši pārbaudīt jaunu šķirni. Konkurence ar lielajām Eiropas firmām ir ļoti liela. Agrāk mūsu priekšrocība bija ziemcietība, bet patlaban, kad ziemas kļūst siltas, to zaudējam…
Jānis Bērziņš, biedrības Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs: – Aizvadītais gads lauka dārzeņu audzētājiem bija labs – saimnieki vāca labas ražas. Dabas apstākļi īpaši labi bija rudenī, ražas vākšanas laikā. Pietika siltuma un mitruma arī veģetācijas periodā. Labā raža laikā, kad noticis energoresursu cenas lēciens, rada arī izaicinājumus. Kāposti, burkāni un bietes ir jāglabā. Saimnieki rūpīgi rēķina – vai ražu glabāt un maksāt par dārgajiem energoresursiem, gaidīt izdevīgu cenu vai pārdot lētāk jau tagad. Patlaban gan cenas dārzeņiem turas labas. Dažviet pārdošanā ir lētie no citām valstīm ievestie dārzeņi un, neslēpšu, arī dažu vietējo saimniecību lēti pārdotie produkti. Ja vajadzīgi naudas līdzekļi, šāda izvēle ir saprotama.
Dārzeņu audzētāji ir norūpējušies par nākamās sezonas minerālmēslu, energoresursu, pesticīdu un daļēji arī par sēklu cenām. Tomēr ir arī laba ziņa – Latvijas dārzeņu audzētāji par aizvadīto gadu saņems aptuveni 600 eiro lielu saistīto maksājumu. Piebildīšu, ka saistībā ar labo atbalstu aizvien parādās viltus dārzeņu audzētāji, kas vasaras vidū sēj, piemēram, skābenes, tās sausumā neuzdīgst, un saimnieks pieprasa atbalsta maksājumu, kompensāciju. Šajā gadā kopā ar LAD mēs novērsām atbalsta maksāšanu saimniecībām, kas apsaimnieko aptuveni 150 ha lielu platību. Vairākus viltus dārzeņu audzētājus jau atpazīstam pēc uzvārdiem.
Segto platību, siltumnīcu saimniecību nozarē situācija ir bēdīgāka nekā ar lauka dārzeņiem. Latvijā siltumnīcas apkurina galvenokārt ar dārgo gāzi. Ir ļoti daudz veco blokveida segto platību, kur nevar notīrīt sniegu. Redzējām, ka daudzas siltumnīcas šajā sezonā darbību beidza vienu mēnesi agrāk nekā parasti. Viens otrs saimnieks vērtē veco blokveida siltumnīcu izmantošanu nākotnē, tāpēc, visticamāk, veco siltumnīcu platību būs mazāk. Iespējams, pavasarī siltumnīcu sezona sāksies mēnesi vēlāk nekā parasti, tomēr tā ir jāsāk pietiekami agri, lai saimnieki ar ražu paspētu noķert labu cenu. Siltumnīcu platību Latvijā ir maz, nozarei aizvadītajā gadā izdevās piesaistīt to būvniecībai 8 miljonus eiro. Mēs ceram uz sāktās atbalsta programmas turpināšanu arī nākamajā gadā. Ceram arī, ka valdība un Saeima mazinās PVN pārtikas produktiem – tad Latvijas cilvēki varēs atļauties pirkt vairāk pārtikas produktu. Un asociācijā arī ceram, ka mūsu biedri, toskait ar ļoti labiem finanšu rezultātiem darbojošās saimniecības, maksās biedru naudas. Tās ir vajadzīgas organizācijas darbības nodrošinājumam. Piebildīšu, ka algas mēs biedrībā sev nemaksājam.
Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs: – Kā vienu no svarīgākajiem notikumiem aitkopības nozarē aizvadītajā gadā ir jāatzīmē, ka mūsu organizācijas profesionālo darbību ir atzinusi Zemkopības ministrija, kas mūsu biedrus un darbiniekus apbalvoja ar augstāko ministrijas apbalvojumu – Medaļu par centību. To saņēma Valdis Leska, Astrīda Ūdre un Ivars Āboltiņš. Arī konkursa Sējējs 2022 balvu par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā 2022. gadā pasniedza profesorei Dainai Kairišai. Savukārt Gatis Atmats ieguva apbalvojumu nominācijā Jaunais veiksmīgais zemnieks. Viņi visi ar savu piemēru un darbošanos ir palīdzējuši augt un attīstīties aitkopības nozarei.
Aizvadītajā gadā izveidojām Elektronisko dzīvnieku vērtēšanas sistēmu, turpināsim to pilnveidot nākamajos gados. Sistēmas mērķis ir elektroniska dzīvnieku vērtēšanas datu ievade, kas uzlabos un padarīs efektīvāku speciālistu darbu turpmāk. Sistēma ir izveidota, lai speciālisti un saimnieki varētu veikt iegūto rezultātu analīzi, sastādīt ganāmpulka izkopšanas plānu un vadīties pēc tā saimniekojot.
Izveidojām arī darba grupu, kas aktīvi darbojās pie nozares problēmām, kas saistītas ar plēsēju nodarītajiem postījumiem aitu ganāmpulkiem. Vilku uzbrukumi šogad pieauguši ļoti būtiski. 2021. gadā vilku uzbrukumos ir nogalinātas, ievainotas vai pazudušas 164 aitas, savukārt 2022. gadā tās jau ir 416 aitas. Ciltsdarbā ir veikta atestācija divu šķirnes aitu audzētāju ganāmpulkos. Rīkojām semināru par gaļas tipa šķirņu audzēšanu ar Francijas kolēģu dalību, organizētas mācības aitu audzētājiem Limbažos par SEG emisijām un to mazināšanas iespējām, kā arī tradicionālā Aitu diena. Piedalījāmies dažāda līmeņa izstādēs. Turpinājām nenogurstoši darboties ganāmpulku kvalitātes uzlabošanā, par ko liecina vairāk nekā 80% El klases aitu māšu īpatsvars šķirnes aitu audzētāju ganāmpulkos. Piedalāmies LU zinātniskajā projektā par barības sagremošanas ģenētiskajiem marķieriem un turpinām vaislas teķu pārbaudes Klimpās. Strādājam!
