Kad Zemessardzes mācībās dodamies pilsētā, krievi ir ļoti agresīvi noskaņoti, atzīst Rešetins-Pētersons 24
Zemessardze regulāri rīko mācības dažādās Latvijas pilsētās un to apkārtnē, lai stiprinātu dažāda atbalsta sniegšanas gatavību krīzes situācijās. Šādas mācības, piemēram, nesen notikusī “Panaceja”, ir būtiska Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvdaļa, kas veicina visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstību.
Kā TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izteicās Intars Rešetins-Pētersons, aktieris, režisors un zemessargs, viņa novērojumi liecina, ka Zemessardzes mācības, kas notiek lielajās pilsētās un pilsētvidē, nereti izraisa agresīvu reakciju no krievvalodīgās sabiedrības daļas. Viņš dalās pieredzē par to, kā šāda attieksme izpaužas un kādas bažas tā raisa saistībā ar sabiedrības saliedētību un drošību.
Rešetins-Pētersons norāda, ka, veicot patrulēšanas uzdevumus pilsētās Zemessardzes mācību ietvaros, krievvalodīgie nereti izrāda izteiktu agresiju. “Kad Zemessardzes mācības notiek tieši lielajās pilsētās un pilsētvidē, kad mācību ietvaros ir jādodas uzdevumā patrulēt pa pilsētu, tieši krievvalodīgie ir ļoti agresīvi noskaņoti,” viņš skaidro.
Viņš atzīmē, ka šī sabiedrības daļa ne vien izrāda neapmierinātību, bet arī nekautrējas uzrunāt mācību dalībniekus ar rupjībām un draudiem “mātes vārdos”. “Redzēsiet, Putins nāks, un tad jūs visus izsvēpēs!” Šis viss virmo gaisā, brīdina aktieris par naidīgo gaisotni, kas valda sabiedrībā.
Rešetins-Pētersons pauž bažas par sabiedrības noslāņošanos un tā dēvētās “piektās kolonnas” klātbūtni. Viņš atsaucas uz pagātnes notikumiem, kad sabiedrības pretreakcija tika novirzīta uz konkrētiem simboliem vai konfliktiem. “Augonis tika izspiests, stabs tika nogāzts, protams, ka mēs, latvieši, guvām kādu gandarījumu, bet nekur jau tā piektā kolonna nav paslēpusies, tepat blakus vien tā ir,” ar nožēlu norāda Rešetins-Pētersons, uzsverot, ka šāda attieksme liecina par dziļākām problēmām sabiedrības saliedētībā un lojalitātē pret valsti.
Kas notiek Zemessardzes mācībās?
Piemēram, Zemessardzes civilmilitārās medicīnas mācību galvenais mērķis ir pārbaudīt un pilnveidot medicīniskā atbalsta sniegšanas spējas krīzes apstākļos, gan patstāvīgi, gan sadarbojoties ar valsts atbildīgajiem dienestiem un vadošajām ārstniecības iestādēm. Šādas mācības stiprina starpinstitūciju sadarbību un reaģēšanas efektivitāti dažādos scenārijos.
Šādas mācības regulāri notiek dažādās Latvijas vietās, iesaistot NBS mediķus un civilo ārstniecības iestāžu personālu. Tās tiek organizētas, lai uzlabotu koordināciju, resursu vadību un medicīnisko procedūru standartizāciju, nodrošinot nepārtrauktu pacientu aprūpes ķēdi no notikuma vietas līdz specializētai medicīniskajai palīdzībai.
Mācību scenārijos tiek iekļautas reālistiskas simulācijas, piemēram, durtas un šautas brūces, galvas traumas, locītavu un kaulu lūzumi, ekstremitāšu amputācijas un apdegumi. Dalībnieki apgūst, kā rīkoties ar dažāda veida ievainojumiem, sākot no cietušo stabilizēšanas notikuma vietā līdz evakuācijai uz ārstniecības iestādi.
Mācībās liela uzmanība tiek pievērsta sadarbībai starp Zemessardzi, civilajām ārstniecības iestādēm un citiem atbildīgajiem dienestiem, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD).
Katru reizi mācību uzdevumi tiek papildināti ar jauniem izaicinājumiem, lai paplašinātu koordinācijas apjomu un pārbaudītu reaģēšanas spējas nestandarta situācijās. Sadarbība starp militārajiem un civilajiem dienestiem ir izšķiroša, lai nodrošinātu efektīvu reakciju krīzes brīdī.
