Šķirņu dažādība Kurzemē.
Šķirņu dažādība Kurzemē.
Foto: Daina Feldmane

Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu? 3

Daina Feldmane, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TESTS. Noskaidro, kuras klases līmenī šobrīd ir tavas zināšanas! 12 jautājumi atbilstoši 12 klasēm – līdz kuram tiksi?
“Rindas nebija ne pirms, ne pēc manis, tomēr steidzināšanu jutu visas 8 minūtes,” paciente sūdzas par ārstes nevērību
RAKSTA REDAKTORS
“Neomulīgi, ka te istabām netiek slēgtas ciet durvis; no ledusskapja mēdz ko nozagt…” sieviete atklāti pastāsta par nonākšanu krīzes centrā un ikdienu tajā 89
Lasīt citas ziņas

2022. gadā ķiršu raža bija mazāka nekā 2021. gadā. Ražas samazinājums galvenokārt radās šogad izteiktās augļu nobires dēļ, pēc nepilnīgas apaugļošanās vēsajā vasaras sākumā.

Vasaras sākums bija izteikti vēss un mitrs, ap Jāņiem strauji iestājās karstums, kas turpinājās arī jūlijā. Augustā diennakts vidējā gaisa temperatūra kritās – dienā saule vēl sildīja stipri, bet arvien garākās naktis līdz ar rītiem un vakariem bija vēsas.

Saldajiem ķiršiem ražība bija svārstīga

CITI ŠOBRĪD LASA

Dobelē stabilāk ražojošām saldo ķiršu šķirnēm (‘Paula’, ‘Arthur’) raža samazinājās nedaudz – apmēram par 20%. Jutīgākajām saldo ķiršu dienvidu šķirnēm raža samazinājās stipri – par 50–80% (‘Krupnoplodnaja’, ‘Doņeckij 42-37’). Toties augļi veidojās lieli, sasniedzot savu maksimālo masu. Arī citviet Latvijā ķiršu ražas samazinājums ir bijis ap 20–80%.

Labas atsauksmes saņemtas par šķirnes ‘Paula’, jaunās šķirnes ‘Artis’ un klasiskās šķirnes ‘Brjanskaja rozovaja’ ražību Kurzemē. Ražība stipri svārstījusies šķirnei ‘Brjanskaja krasnaja’ (Brjanskas 3-36) dažādās dārza vietās. Vidzemē novērots, ka šogad augļi labāk aizmetušies agrāk ziedošajām ķiršu šķirnēm (‘Iputj’, ‘Arthur’), kad ziedēšanas laiks bija siltāks. Vēlāk laiks kļuva vēss, un tad ziedošajiem ķiršiem (‘Drogāna dzeltenais’) augļu bija maz. Šķiet, mazākas ražas gadā arī putni bija badīgāki.

Skābos ķiršus skāra puves un monilioze

Skābie ķirši pavasarī stipri slimoja ar moniliozi.
Foto: Daina Feldmane

Skābie ķirši pavasarī stipri slimoja ar moniliozi – daudzviet bija vērojami zari, kas paspējuši uzziedēt, bet pēc tam nokaltuši ar visiem ziediem un mazajām lapiņām. Šādi zari ir jāizgriež kopā ar veselās koksnes rezervi. Dobelē iepriekšējos gados tādi bojājumi parādījās tikai atsevišķiem kokiem, bet šogad nācās vairākas reizes masveidā izgriezt bojātos zarus. Vecākajos stādījumos pavasarī bija samērā lieli koku izkritumi un koki ar sudrabainām lapām fizioloģisko traucējumu vai parazitāras piepes dēļ. Šāda situācija raksturīga skābajiem ķiršiem pēc ziemas, kad sniega kārta veidojas uz nesasalušas, siltas augsnes, veicinot sakņu elpošanu un barības vielu patēriņu ziemā.

‘Ovstuženka’
Foto: Daina Feldmane

Skābo ķiršu ražība bija ļoti dažāda. Dobelē tie skābie ķirši, kas pārziemoja veiksmīgi, ražoja ļoti labi. Vairākos citos dārzos skābajiem ķiršiem augļu aizmešanās bija traucēta. Dobelē augļus stipri bojāja puves. Šādos apstākļos sevi labi parādīja šķirne ‘Ovstuženka’. Tā ir ļoti līdzīga šķirnei ‘Radica’ pēc augļu lieluma, izskata un ienākšanās laika. Taču sapuvušo augļu šķirnei ‘Ovstuženka’ šogad bija daudz mazāk nekā šķirnei ‘Radica’.

Kauleņkoku lapbire strauji attīstās un izplatās mitrā, ne visai karstā laikā. Vēsais laiks līdz Jāņiem tai bija labi piemērots, un pirmās vizuālās pazīmes – sīki punktiņi uz lapām – nelielā mērā parādījās jau jūnijā. Karstais laiks jūlijā apturēja lapbires attīstību, bet augusta vēsajās, rasainajās naktīs tā atsākās. Dobelē pēc fungicīdu smidzinājuma ķiršiem pietiekami veselīgas lapas saglabājās līdz pat rudenim, priekšlaikus nobira tikai nedaudzas. Mazdārzos skābajiem ķiršiem bija vērojama stipra priekšlaicīga lapu nobiršana augustā.

Reklāma
Reklāma

No kaitēkļiem visaktīvākās bija raibspārnmušas

Ķiršu mušas uz līmes slazda.
Foto: Daina Feldmane

Ķiršu–madaru laputis šogad bija mazāk postīgas nekā citos gados. Toties ķiršu raibspārn­mušas (ķiršu mušas) bija labi pārziemojušas. Sākot no jūnija vidus, tās kuplā skaitā dzīvojās pa ķiršu lapām un vēlāk – uz augļiem. Ķiršu raibspārnmušu izplatībai kritiskais slieksnis ir 1–2 mušas uz līmes slazda. Šogad jau mušu izlidošanas sākumā Dobelē uz slazdiem bija atrodamas pa 4–5 mušām.

Ķiršu raibspārnmušas ierobežošanai reģistrēti vairāki preparāti. Taču kā allaž raib­spārnmušu tikai daļēji izdevās ierobežot kolekciju stādījumos ar atšķirīgu ķiršu nogatavošanās laiku.

Stipra augļu pūšana un liels daudzums ķiršu raibspārnmušu bija vērojams daudzviet Latvijā – Kurzemē, Latgalē, mazākā mērā mušu bojājumi konstatēti Vidzemē. Vienā no Kurzemes dārziem raibspārnmušu daudzums uz viena dzeltenā līmes slazda (bez pievilinātājvielas) sasniedza pat 10 īpatņu un vairāk. Tomēr, labos laikapstākļos veicot divus smidzinājumus ar atšķirīgiem ķiršu mušai reģistrētajiem insekticīdiem, šeit ierobežošana izdevusies labi. Citā dārzā ar mazāku raibspārnmušu daudzumu arī viens smidzinājums, kas veikts atbilstošā laikā un labos laikapstākļos, bija efektīvs. Taču vietām ķiršu mušu ierobežošanu stipri ietekmēja mainīgie laikapstākļi – bija grūti atrast pietiekami ilgu bezlietus periodu smidzināšanai, kas arī varēja ietekmēt smidzinājuma efektivitāti.

Jūlijā vietējie ķirši vietējos tirgos ir atrodami un nopērkami, taču tur realizējamais augļu daudzums šķiet stipri atkarīgs no pircēju aizceļošanas atvaļinājumos vai mājās palikšanas. Pēdējos gados arvien populārāka kļūst ķiršu pašlasīšana ar potenciālu iekļauties agrotūrismā un piesaistīt jaunus pircējus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
TV24
Rīgas domes deputāts: Neviens vairs netic, ka Krievijā vara varētu mainīties vēlēšanu rezultātā
TESTS. Kādu pirmo iespaidu tu par sevi radi?
TV24
Kamēr deputāti jau gadiem sola stiprināt Latgales informatīvo telpu, pierobežā joprojām populāri Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanāli
TV24
Silenieks par Rietumu nespēju ātri piegādāt ieročus Ukrainai: “Muļļas, vienkārši muļļas!”