Viedokļi. Kādi stratēģiskie projekti pārtikas pārstrādes jomā būtu finansiāli atbalstāmi? 0
Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē atbalsta saņēmējiem šajā plānošanas periodā pieejami 75 milj. eiro. Kopš 2014. gada ir izsludinātas piecas projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas, kurās tiek īstenoti projekti par 19,8 milj. eiro, no kuriem jau 10,9 milj. eiro izmaksāti atbalsta saņēmējiem. Zemkopības ministrija iesniegumu iesniegšanas kārtā (pieteikšanās no 7.11. līdz 7.12.2017.) veikusi būtiskas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos – ir palielināts kopējais maksimālais attiecināmo izmaksu apjoms līdz 5 milj. eiro (iepriekš 3 milj. eiro), kā arī palielināta atbalsta intensitāte ieguldījumiem pārstrādē par 10%. Iecerēts atbalstīt arī stratēģiskos projektus.
Zemkopības ministrija (ZM):
Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē līdz 7. decembrim atvērtajā pieteikumu iesniegšanas kārtā ir paredzēts atbalstīt arī stratēģiskus projektus, t. i., tādus projektus, kas veicina pārstrādes produktu cenu stabilizēšanu, īstenojot vienotu sistēmu – saliedētību produktu ražošanas un pārstrādes jomā, efektīvi ierobežojot atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus un veicinot produktu ražošanu atbilstoši pieprasījumam, tādējādi sniedzot ieguldījumu lauksaimniecības nozares izaugsmē.
Novembrī Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajai padomei iesniegti izvērtēšanai četri stratēģisko projektu pieteikumi, no kuriem viens ir atsaukts. Divus projektus noraidīja, jo nebija saskatāms, ka tie veicinās produktu tālāku pārstrādi, un Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes ieskatā tie neatbilda stratēģiska projekta nosacījumiem. Piemēram, Balticovo iesniegtais projekts. Savukārt projekts Bioloģiskā piena produktu ražošanas stratēģiskā attīstība, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstībā (iesniedzējs AS Tukuma piens) ir atzīts par stratēģisku, jo paredzams, ka realizēšanas gaitā tas paplašinās bioloģisko produktu tirgus segmentu, izmantojot vietējās izejvielas. ZM uzsver, ka projekta atzīšana par stratēģisku projektu negarantē tā beznosacījuma tālāku atbalstīšanu, t. i., Lauku atbalsta dienests vērtēs stratēģisko projektu atbilstoši minētajos normatīvajos aktos noteiktajam.
ZM uzskata – ņemot vērā, ka plānošanas periods vēl nav pat pusē, finansējuma apguve ir procesā un šobrīd nav pamata apšaubīt, ka tas netiks apgūts līdz perioda beigām. Svarīgi, lai šis atbalsts tiek mērķtiecīgi izmantots, veicinot produktu pievienotās vērtības radīšanu un kāpinot eksporta apjomus.
Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs:
Stratēģiskie projekti lauksaimniecībā var būt īstenojami jebkurā apakšnozarē. Baltic Dairy Board Bauskā sāka darbību nedaudz par agru, piena krīzes laikā. Bioloģiskā piena cena krīzes laikā nekritās. Ir ļoti grūti pateikt, kurš projekts kurā brīdī būtu vissvarīgākais.
Bez Tukuma piena iesniegtā projekta citi konsultatīvajā padomē prezentētie projekti nebija gatavi, tomēr idejisku atbalstu guva Latraps un VAKS kopīgā graudu pārstrādes iecere, kas paredz inovatīvu produktu ražošanu un eksportu. Mums ir svarīgi eksportēt inovatīvu produktu ar pievienoto vērtību, nevis izejvielu. Šis projekts vēl ir jāsagatavo tā, lai to varētu vērtēt. Protams, šā projekta izmaksas ir ļoti lielas un īstenotāji var cerēt uz proporcionāli nelielu līdzfinansējumu.
Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs:
Latvijā jau savulaik virmoja iecere par četru piensaimnieku kooperatīvu apvienošanos un daudzmiljonu vērtas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību. Daudz šķēpu par to tika lauzts, projekta atbalstītāji un noliedzēji pat sadalījās divās naidīgās nometnēs. Vai tik pretrunīgus projektus var saukt par valstiski svarīgiem un finansiāli atbalstāmiem? Patlaban Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē ir apstiprināts bioloģiskā piena pārstrādes projekts, kas ļautu palielināt bioloģiskā piena pārstrādi trīs reizes un kam vajadzīgs aptuveni 4 miljonu eiro atbalsts. Tiesa, par valsts mēroga projektu to arī ir grūti nosaukt. Ar Latraps un VAKS iecerēto graudu pārstrādes rūpnīcas projektu, kas arī tika prezentēts konsultatīvajā padomē, neesmu iepazinies – neesmu redzējis nevienu dokumentu, esmu dzirdējis vien šā projekta prezentāciju. Zinu, ka tas ir ļoti dārgs projekts, tā īstenošanai ir vajadzīgi vairāk nekā 100 miljoni eiro, tostarp pirmajā kārtā 80 miljoni eiro. Nav mums tik liels atbalsta naudas daudzums paredzēts. Varam piešķirt 10–20 miljonus eiro.
Kādu stratēģisku projektu Latvijai vajadzētu? Latgalē Preiļu siera īpašniekam Šņepsta kungam ir iecere par lielas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību, kartupeļu pārstrāde savulaik arī izteica vēlmi attīstīt nozari. Stratēģiskais projekts var būt jebkurā jomā, bet tā vērtēšana ir Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes ziņā. Es neviena vietā projektu uzrakstīt nevaru.
Ints Poškus, a/s Tukuma piens valdes priekšsēdētājs:
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome atbalstīja AS Tukuma piens bioloģiskās piena pārstrādes projektu. Tas paredz savākt 80% no Latvijas bioloģiskā piena, pārstrādāt to produktos ar augstu pievienoto vērtību un pārdot citās valstīs. Ar šo projektu esam iecerējuši palielināt bioloģiskā piena pārstrādi vismaz trīs reizes. Šo ieceri īstenosim, uzbūvējot uzņēmumam piebūvi, pārbūvējot esošās ēkas un pērkot jaunas iekārtas. Ar tām mums būs jānodrošina ilgāks nekā patlaban produktu derīguma termiņš. Latvijas tirgū ar mūsu pašreiz piedāvātajiem bioloģiskajiem piena produktiem neredzam tālāku izaugsmi. Kopējās projekta investīcijas ir 9 miljoni eiro, tostarp mūsu pašu naudas ieguldījums būs 4,5 miljoni eiro. Iesniegsim mūsu projektu apstiprināšanai Lauku atbalsta dienestam, cerot uz pozitīvu iznākumu. Piena ražotājiem, lauku saimniekiem ieguvums no šā projekta īstenošanas būs stabila piena cena arī krīzes laikā. Atgādinām, ka bioloģiskā piena ražotāji arī iepriekšējās piena krīzes laikā mazāku cenu par 30 centiem par litru nesaņēma. Aicināsim Latvijas piena ražotājus, kuri vēl nedarbojas ar bioloģiskajām metodēm, sākt to darīt.
Iveta Grudovska, LPKS Latraps valdes locekle:
Lauku saimniekiem zināmā mērā ir sāpīgi, ka pārstrādes nozare pietiekami efektīvi neizmanto tai pieejamo atbalstu. Mums, graudu audzētājiem, galvenokārt LPKS Latraps, pārmet visvieglāko izvēli – izejvielas eksportu, tomēr citas alternatīvas nozares izaugsmei pagaidām nav. LPKS Latraps pie graudu pārstrādes projekta strādā pēdējos divus trīs gadus. Konsultatīvajā padomē prezentēja idejas pieteikumu, lai saprastu, vai tās tālākai virzīšanai būs atbalsts. Iespējams, patlaban ķerties klāt šādam projektam ir pārāk agri. ES viedoklis par 3. paaudzes degvielu mainās ik pēc trīs gadiem. Latvijā visi saprotam, ka agri vai vēlu būs jāstrādā pie dziļās graudu pārstrādes attīstīšanas uz vietas mūsu valstī. Maizes produktu ražošana patlaban ir atstrādāta, iesala ražošana ir pietiekami attīstīta citās ES dalībvalstīs. Šāda dziļās graudu pārstrādes projekta izveidei ir vajadzīgi ļoti lieli finanšu un ekspertu resursi. Patlaban problēma ir ar abiem. Nevienam Latvijā nav tik lielā izpētē ieguldāma naudas uzkrājuma, neesot 100% pārliecinātam par gala rezultātu.
Galvenā sāpe ir, ka patlaban jūtamies apmulsuši par ES diezgan nekonsekvento pozīciju. ES vispirms pauda atbalstu biodegvielai, tad paziņoja, ka to ražošana uz lauksaimniecības izejvielu rēķina nevar notikt, bet patlaban saistībā ar klimata izmaiņām uzsvars ir likts uz degvielas ražošanu no atkritumiem. Tas gan nenozīmē, ka Latraps neturpinās strādāt pie graudu dziļās pārstrādes projekta. Graudkopības projekts nākotnē varētu būt stratēģisks projekts. Darba temps gan resursu trūkuma dēļ būs daudz lēnāks. Līdz 2020. gadam Latraps šādu projektu pacelt nevar tāpēc, ka kooperatīva vissvarīgākais uzdevums ir biedru vajadzību apmierināšana, jaunu reģionālo savākšanas vietu veidošana un darbošanās ostā. Bez graudu dziļās pārstrādes ir grūti iedomāties inovāciju kādā citā nozarē tās mēroga dēļ. Paldies Tukuma pienam par ieguldījumu sava projekta izveidē, tomēr uzskatīt to par stratēģisku projektu būtu liels avanss. Ir diezgan muļķīgi stratēģiskā projekta nozari noteikt valstij, biznesa idejai ir jādzimst uzņēmēja galvā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
