Foto – Shutterstock

Kaimiņš stirnu piebarošanai sarūpē siena kaudzi pagalmā. Vai tagad draud stirnu invāzija? 0

Mums ir lauku māja. Pēdējos gados savairojušies meža zvēri, sevišķi stirnas. Tās ganās ziemāju sējumos un dārzā apgrauž augļu kokus. Kaimiņš grib ierīkot piebarošanas vietu mājas pagalmā un sarūpējis milzīgu siena kaudzi. Vai tas ir pareizi? Domāju, ka tad stirnas nāks bariem. MARITA DOBELES NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
Krievi nāk virsū kā melna nakts.. Ukraiņi nosauc laiku, kad vairs nevarēs noturēt fronti – ne ieroču, ne spēka nav
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Lasīt citas ziņas

– Lauku iedzīvotāji ik pa laikam sūdzas Valsts meža dienestā par barotavu ierīkošanu vai barības izvietošanu medījamiem pārnadžiem brīvi pieejamās vietās. Apsekojot sūdzībās norādītās vietas, nereti izrādās, ka meža dzīvnieku piebarošanas noteikumi tur nemaz netiek pārkāpti, vien izpaliek kaimiņu savstarpēja komunikācija un dominē vienpusējs skatījums uz konkrēto situāciju, – atzīst Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanu reglamentē Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr. 1483. Tie neatrisina visas situācijas, bet nosaka galvenos kritērijus, un, kā rāda prakse, formāla pieeja situācijai ne vienmēr dod rezultātu. Lai atbildētu uz jautājumu, vai konkrētajā gadījumā ir pārkāpti piebarošanas noteikumi, sniegtā informācija ir nepietiekama.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pieņēmumam, ka siena kaudze kaimiņa pagalmā pievilinās vairāk stirnu un dzīvnieki apgrauzīs daudzus kokus dārzā, tomēr nav pamata. Cilvēka netraucētu vietu, iespējams, intensīvāk apciemos staltbrieži. Stirnas sienu barībā patērē tikai īpaši bargās ziemās, tās lielākoties barojas ziemāju un rapšu sējumos, labprāt uzturas arī ābeļdārzos, kur ēd kritušos ābolus.

Augļu kokiem bīstamāks ir pelēkais zaķis. Stirna spēj apgrauzt tikai sev aizsniedzamos koka pumpurus, samazinot iespējamo ražas apjomu. Ja dārza saimnieks neveic aizsardzības pasākumus pret medījamo pārnadžu bojājumiem, palielinās arī risks palikt bez ražas, tāpēc platība jāiežogo vai individuāli jānorobežo katrs augļu koks.

Stirnas, protams, ir jāmedī, un tas ir viens no preventīvajiem pasākumiem bojājumu mazināšanai. Saskaņā ar Medību likumu minimālā medību iecirkņa platība, kurā atļauts medīt stirnas, ir ne mazāka par 200 ha, kurā ieskaita meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Stirnas ir limitētie medījamie dzīvnieki, un to medībām nepieciešama Valsts meža dienesta izsniegta atļauja.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.