Kaļķojamais materiāls augsnes auglībai ziemas kviešos 0
Brigita Skujiņa, LLKC Limbažu KB
Augstu un kvalitatīvu ražu ieguvei lauksaimniecībā svarīga nozīme ir augsnes auglībai. Tās būtiskākais rādītājs ir augsnes agroķīmiskās īpašības – augsnes reakcija, organisko vielu daudzums, augiem viegli izmantojamās barības vielas, granulometriskais sastāvs. Visi šie rādītāji ir svarīgi ražas veidošanā, un, kādam no tiem mainoties, tiek ietekmēta augu augšana.
Ikdienā lauksaimnieki rūpējas, lai augiem būtu pietiekams barības vielu nodrošinājums, un mazāk uzmanības pievērš augsnes reakcijai un barības vielu sabalansētībai augsnē. Augsnes kaļķošanā ieteicamā kalcija (Ca) un magnija (Mg) attiecība augsnē ir 6,5:1. Īpaši tas attiecas uz mazajām saimniecībām, kurām nav tehnikas kaļķojamā materiāla transportēšanai un izkliedēšanai, bet pakalpojuma ņemšana šiem darbiem ir dārga.
Izmēģinājums saimniecībā
Lai aicinātu pievērst lauksaimnieku uzmanību augsnes kaļķošanas nozīmei, Krimuldas novada Lēdurgas pagasta zemnieku saimniecībā Lielozoli Plus 2017. gadā ierīkots izmēģinājums dažādu kaļķojamo materiālu efektivitātes noteikšanai augsnes auglības nodrošināšanai graudaugos. Izmēģinājuma mērķis – salīdzināt divu veidu kaļķojamo materiālu ietekmi uz augsnes pH izmaiņām un noteikt dažādu kaļķojamo materiālu ekonomisko efektivitāti augsnes auglības nodrošināšanā ziemas kviešu sējumā.
Izmēģinājums ierīkots trijos variantos: 1. – ar kaļķojamo materiālu BaltKalk Plus 6 t/ha; 2. – kontrole (bez kaļķojamā materiāla); 3. – ar rupjajiem dolomīta miltiem 6 t/ha. Katra varianta platība – 0,5 ha.
BaltKalk Plus neitralizēšanas spēja izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents – 97,6%, Ca – 33,3%, Mg – 0,69% masas; par 1 mm mazāku daļiņu daudzums – 88,8%. Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls.
Rupjo dolomītmiltu neitralizēšanas spēja izteikta kā CaCO3 ekvivalents – 99,2%, Ca – 20,1%, Mg – 11,9% masas; par 1 mm mazāku daļiņu daudzums – 35–50%. Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls.
Augsnes raksturojums un agrotehnika
Izmēģinājums ierīkots smilšmāla augsnē, augsnes reakcija pH (KCl) 5,9, fosfora (P) nodrošinājums – 80 mg/kg, kālija (K) nodrošinājums – 111 mg/kg, Ca – 635 mg/kg, Mg – 88 mg/kg; Ca:Mg attiecība – 7:1; organiskā viela – 2%.
Priekšaugs – auzas, raža – 6,5 t/ha.
Izmēģinājuma ierīkošanai paredzētais lauks tika uzarts 2017. gada 12. septembrī. Lauka apstrāde ar pakotāju notika 16. septembrī, kaļķošana – 17. septembrī. Kaļķojamais materiāls izkliedēts ar minerālmēslu izkliedētāju Maxi (ietilpība 6 t). Pēc kaļķošanas izsēti minerālmēsli NPK 6-26-30, deva – 300 kg/ha.
Ziemas kvieši ‘Zeppelin’ tika izsēti 24. septembrī, izsējas norma – 240 kg/ha. 2018. gada pavasarī (26.04.) papildmēslošanai lietots mēslojums Yara Bela Axan (N:S 27:4) 300 kg/ha, un veģetācijas periodā doti lapu mēslojumi: Viva Gel NPK 10-50-10 – 2 l/ha; Amino Plus – 2 l/ha. Kopā ar lapu mēslojumu 6. maijā lietots augšanas regulators Cycocel 1 l/ha. 19. maijā nezāļu ierobežošanai lietots herbicīds Granstars Premia 50SX (19 g/ha) kopā ar lapu mēslojumu Profi Basis Plus – 2 l/ha. Augšanas regulators Trimax 0,3 l/ha 30. maijā lietots vienlaikus ar fungicīdu Akanto – 0,4 l/ha.
Meteoroloģisko apstākļu raksturojums
2017. gada rudens Lēdurgā tāpat kā citviet Vidzemē bija nokrišņiem pārbagāts. Biežo lietavu dēļ lauksaimniekiem bija problēmas ar ražas novākšanu, kas savukārt ietekmēja augsnes apstrādi un ziemāju sēju. Septembrī reģistrēti nokrišņi 130 mm (norma 83 mm), bet oktobrī – 102 mm (norma 63 mm). Lietavu dēļ uz iesētajiem ziemāju laukiem veidojās lielas ūdens lāmas, esošās meliorācijas sistēmas nepildīja savu funkciju, jo arī novadgrāvji bija pilni ar ūdeni. Ziemāju lauki bija uz izslīkšanas robežas – par to liecināja bālā augu krāsa.
Lielais nokrišņu daudzums nelabvēlīgi ietekmēja ziemas kviešu attīstību. Vidējā gaisa temperatūra 2017. gada rudens un ziemas sākuma mēnešos bija dažus grādus virs normas, bet 2018. gada februārī un martā gaiss bija vēsāks par normu. Kopumā 2018. gada pavasaris un vasara izcēlās ar siltu un sausu laiku. Maijā augi iztika ar esošajām ūdens rezervēm no augsnes, bet jūnijā un jūlijā mitrums graudaugiem sāka katastrofāli trūkt, un tas nelabvēlīgi ietekmēja graudaugu augšanu un ražas veidošanos.
Izmēģinājuma rezultāti
Graudu raža un kvalitāte
Katrā variantā 2017. gada rudenī tika uzskaitīts sadīgušo augu skaits uz m2, kas bija līdzīgs visos variantos – 450 augi (±2–3 augi). 2018. gada pavasarī ziemas kviešu AS 15–18 stadijā uzskaitīts pārziemojušo augu skaits: 1. variantā bija 367 augi/m2, 2. variantā – 350, bet trešajā variantā – 346 augi/m2.
Ziemas kvieši ‘Zeppelin’ tika novākti 31. jūlijā. Salīdzinot graudu ražu pa variantiem, redzam, ka visražīgākie bijuši ziemas kvieši 1. variantā, kur kaļķots ar BaltKalk Plus – iegūta raža 7,55 t/ha; tad seko 3. variants, kur lietoti rupjie dolomītmilti – raža 6,43 t/ha. Kontroles variantā iegūta zemākā raža – 5,5 t/ha. Var secināt, ka abos kaļķotajos variantos ir konstatēts ražas pieaugums no 0,93 līdz 2,05 t/ha salīdzinājumā ar kontroli.
Novērtējot graudu kvalitātes rādītājus, var secināt, ka tikai 1. variantā iegūti pārtikas kvalitātes prasībām atbilstoši graudi, t. i., ar proteīnu 12,90%, maizes cepšanas prasībām atbilstošu lipekļa daudzumu – 28%, Zeleny indeksu, kas raksturo proteīna kvalitāti (44,82 ml) un kas atbilst miltu 2. klasei, – miltus var izmantot tiešai pārstrādei.
Augsnes reakcijas un Ca–Mg izmaiņas
Lai varētu novērtēt kaļķošanas ietekmi uz augsnes reakcijas izmaiņām atkarībā no kaļķojamā materiāla, pēc ziemas kviešu ražas novākšanas 2018. gadā tika noteikts galvenais interesējošais rādītājs – augsnes pH.
Pirms kaļķošanas 2017. gadā augsnes reakcija bija pH (KCl) 5,9. Viskrasāk augsnes reakcija ir mainījusies 1. variantā, kur lauks kaļķots ar BaltKalk Plus – pH paaugstinājies par 1,1 vienību. Pārējos variantos nebija būtisku izmaiņu, jo rupjos dolomītmiltos par 1 mm mazāku daļiņu daudzums ir 35–50% no masas, kas ir lēnākas iedarbības nekā BaltKalk Plus, kur par 1 mm mazāku daļiņu ir 88,8%.
Tā kā abiem kaļķojamiem materiāliem ir dažāds Ca un Mg daudzums un iedarbības ātrums, arī augsnē šo elementu daudzums ir izmainījies (2. tab.).
Pirms kaļķošanas kalcija un magnija attiecība augsnē bija 7:1, bet 2018. gadā pēc kaļķošanas un ražas novākšanas šī attiecība 1. variantā bija 11:1; 2. variantam nedaudz izmainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – 6:1; 3. variantam – 4:1.
Kalcija un magnija izmaiņas augsnē izskaidrojamas ar to, ka 1. varianta laukam kaļķošanai lietotais BaltKalk Plus satur 33,3% Ca un 0,69% Mg, savukārt dolomītmilti – 20% Ca un 11,9% Mg. Ja pieņem, ka optimāla Ca un Mg attiecība ir 5–8:1 un pirms kaļķošanas šo elementu attiecība bija optimālās robežās, tad, iestrādājot kaļķojamo materiālu ar lielāku kalcija vai magnija daudzumu, šī attiecība tiek izjaukta. Lai saglabātu Ca–Mg attiecību optimālā līmenī un paaugstinātu augsnes reakciju, nepieciešams sabalansēt dažādus kaļķojamos materiālus.
Bruto segums un kaļķojamā materiāla efektivitāte
ZS Lielozoli Plus aprēķināts bruto segums 2 (ieņēmumi mīnus mainīgās izmaksas kopā) visiem ierīkotā izmēģinājuma variantiem. Aprēķini rāda, ka augsnes kaļķošana ir ekonomiski pamatota, jo abiem kaļķotajiem variantiem ir iegūts ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar kontroli (3. att.). Lielākais pieaugums bruto segumam 2 salīdzinājumā ar kontroli ir 1. variantā (189,06 eiro/ha), kur tika lietots kaļķojamais materiāls BaltKalk Plus. Ar dolomītmiltiem kaļķotajā variantā tas ir zemāks, bet par 9,15 eiro/ha lielāks nekā kontroles variantā.
Lai noteiktu kaļķojamā materiāla efektivitāti, aprēķināti ieņēmumi katrā variantā salīdzinājumā ar kontroli (4. att.). Starp abiem kaļķotajiem variantiem var konstatēt būtiskas atšķirības ieņēmumos, jo tika iegūta atšķirīga raža un graudu kvalitāte. Salīdzinājumā ar kontroli kaļķošana deva ieņēmumu palielinājumu par 119–224 eiro/ha. Variantā, kur lietots kaļķis BaltKalk Plus, lai arī bija lielākās izmaksas (166 eiro/ha), tomēr iegūtais ražas pieaugums arī bija ievērojami lielāks (par 232 eiro/ha) salīdzinājumā ar rupjo dolomītmiltu izmaksām un ražas pieaugumu.
Secinājumi
– Augsnes kaļķošana ir labvēlīgi ietekmējusi graudu augšanu un ražību, sekmējusi graudu sausumizturību. To pierāda gan kaļķoto variantu ražības pieaugums, gan graudu kvalitātes analīzes. Augstāko ekonomisko efektivitāti sasniedza kaļķojums ar BaltKalk Plus – bruto seguma 2 pieaugums par 189,06 eiro/ha un ieņēmumu palielinājums par 224 eiro/ha.
– Liela nozīme kaļķojamā materiāla iedarbībā ir materiāla daļiņu lielumam. Labāku rezultātu pirmajā gadā dod BaltKalk Plus kaļķis, kam par 1 mm mazākas daļiņas ir 88,8% salīdzinājumā ar rupjajiem dolomītmiltiem, kam tās ir 35–50%.
– Viena gada laikā nevar skaidri atbildēt uz jautājumu, kurš no kaļķojamiem materiāliem ir ekonomiski izdevīgāks ilgtermiņā, jo, iespējams, dolomītmiltu iedarbība būs jūtama nākamajos gados, tāpēc iespēju robežās turpmāk jāseko pH izmaiņām ierīkotajos variantos.
– Pirms kaļķošanas zemniekam būtu jānosaka ne tikai augsnes reakcija, bet arī magnija un kalcija daudzums augsnē, lai varētu izvēlēties piemērotāko kaļķošanas materiālu. Ja pirms kaļķošanas Ca un Mg attiecība ir optimāla, bet kaļķojums nepieciešams, tad deva jāsastāda gan no kalciju saturoša, gan magniju saturoša kaļķošanas materiāla.’
Plašāks materiāls un tabulas – žurnāla Agro Tops septembra numurā.
