Kaja Kallasa.
Kaja Kallasa.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Kallasa: Krievija ir lielākais drauds NATO, tāpēc ir jāpieņem jauni alianses aizsardzības plāni 48

Krievija ir lielākais drauds NATO, tāpēc ir nepieciešams pieņemt jaunus alianses aizsardzības plānus, šodien ierodoties uz NATO samitu Viļņā akcentēja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
Lasīt citas ziņas

Politiķe pauda gandarījumu, ka pērn NATO samitā Madridē tika pieņemti lēmumi, kas ļauj pāriet no atturēšanas uz aizsardzību. Kallasa pauda cerību, ka šodien samitā tiks pieņemti jaunie NATO aizsardzības plāni, kas nozīmē, ka alianse spēj aizsargāt savu teritoriju “no pirmā brīža, no pirmā centimetra”.

“Vienlaikus tas nozīmē, ka mums visiem ir jāiegulda vairāk aizsardzībā. Solījumi atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko esam devuši, ir svarīgi. Būtiski, lai finansējumu aizsardzībai palielinātu visi sabiedrotie, lai mēs varētu īstenot plānus, kas attiecas uz spējām un karavīriem, kas ir gatavi aizstāvēt reģionu,” žurnālistiem sacīja Igaunijas premjerministre.

CITI ŠOBRĪD LASA
Viņa pieminēja, ka 1988.gadā visi sabiedrotie aizsardzībā ieguldīja 2% no IKP, jo draudi bija reāli toreiz un tie ir reāli arī patlaban.

Kallasa norādīja, ka viens no jautājumiem, par kuru joprojām notiek diskusijas, ir Ukrainas dalība NATO. “Ir skaidrs, ka tas nevar notikt, kamēr norisinās karš. Mēs ieklausāmies bažās, kādas ir dažiem sabiedrotajiem. Es domāju, ka mēs panāksim labu kompromisu. Tas nozīmēs skaidru ceļu Ukrainas dalībai NATO, jo dalība aliansē ir vienīgā reālā drošības garantija. Ja karš beigsies, tas pavērtu iespēju logu un Ukraina varētu pievienoties NATO,” uzsvēra Kallasa.

Tāpat Igaunijas premjerministre atzīmēja, ka jābūt konkrētiem soļiem, kā Ukraina iekļausies NATO, kad karš būs beidzies. Viņa uzsvēra, ka noris darbs pie šiem praktiskajiem soļiem, no kuriem viens ir Ukrainas-NATO padomes izveidošana. Nenorādot konkrēti, Kallasa minēja, ka ir arī citi soļi, kā nodrošināt Ukrainas uzņemšanu NATO, kad tiks izpildīti visi nosacījumi.

“Runājot par drošības garantijām Ukrainai, tās tika dotas jau iepriekš, bet tās nedarbojas, jo karš turpinās. Tāpēc patlaban G7 valstis domā par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, kamēr turpinās karš. [..] Tām alianses dalībvalstīm, kas aizsardzībā neiegulda 2% no IKP, gribu norādīt, ka draudi ir reāli, tāpēc finansējums aizsardzībai ir jāpalielina,” sacīja Kallasa.

Tāpat Igaunijas premjerministre sveica Zviedriju, kas pievienosies NATO. Viņas ieskatā, tas nodrošinās reģiona drošību, kā arī padarīs NATO daudz spēcīgāku.

LETA jau rakstīja, ka šodien un rīt, 12.jūlijā, Viļņā notiek NATO samits. Samits būs nozīmīgs atskaites punkts 2022.gada NATO Madrides samita lēmumu ieviešanā.

Viļņā lems par tālākiem soļiem atturēšanas un aizsardzības stājas stiprināšanā, tostarp alianses austrumu flangā. NATO Viļņas samitā plānots arī apstiprināt jaunos, detalizētos alianses aizsardzības plānus, kā arī lemt par nepieciešamību kāpināt dalībvalstu izdevumus aizsardzībai.

Viena no gaidāmā samita prioritātēm būs NATO ilgtermiņa politisko attiecību ar Ukrainu stiprināšana, kā arī NATO praktiskā atbalsta stiprināšana. NATO dalībvalstu un valdību vadītāji plāno arī pārrunāt Ukrainas ceļu uz dalību NATO. Tāpat samitā tiks pārrunāta NATO līdzīgi domājošo partneru iesaiste globālo drošības risku mazināšanā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.