Kamēr “Slapjā Ragana” rada Latvijas drifta čempionus; nelabvēļi turpina likt sprunguļus riteņos 0
Drifta trases “Slapjā Ragana” vārds starptautiski šogad izskanējis ar lepnumu, dažādos čempionātos atvedot mājās neskaitāmas medaļas, tomēr likuma robi un dažu indivīdu sūdzības traucē pilnvērtīgai attīstībai un norāda uz nesakārtotiem jautājumiem likumdošanā.
2025.gada Latvijas Drifta čempionāta latviešu komanda atstāja svarīgu nospiedumu autosporta vēsturē. Komandas “Slapjā Ragana” sastāvā startēja četri braucēji: Roberts Lipšāns, Martins Jānis Lapkovskis, Mārtiņš Pats un Harijs Labarēvičs. Čempionāta sezona sastāvēja no sešiem posmiem, un visos sešos posmos komanda “Slapjā Ragana” izcīnīja pirmo vietu komandu ieskaitē, apliecinot izcilu stabilitāti un sportisko meistarību visas sezonas garumā.
“Slapjā ragana” pārraksta drifta vēsturi
Vienā no sezonas posmiem komanda sasniedza īpašu panākumu – aizņēma visas trīs godalgotās vietas individuālajā ieskaitē, kas šī sporta vēsturē ir ārkārtīgi rets gadījums.
Noslēdzot sezonu, sezonas kopvērtējuma pirmās četras vietas ieņēma vienas komandas braucēji:
• 1. vieta – Mārtiņš Pats
• 2. vieta – Roberts Lipšāns
• 3. vieta – Harijs Labarēvičs
• 4. vieta – Martins Jānis Lapkovskis
Tādējādi visas augstākās pozīcijas sezonas kopvērtējumā tika izcīnītas vienas komandas ietvaros, kas ir ievērojams sasniegums Latvijas drifta vēsturē.
Papildus tam komanda izcīnīja 1. vietu komandu ieskaitē visā sezonā, kļuva par labāko komandu starp visām Latvijas Drifta čempionāta klasēm, apliecināja dominējošu sniegumu 2025. gada sezonā. Varētu šķist, ka vietējie iedzīvotāji, pašvaldība un citi pārstāvji čempionus sagaida mājās ar atplestām rokām, bet patiesībā, pateicības vārdu vietā “Slapjās raganas” saimnieki saņem nepamatotus pārmetumus.
Juridiskais absurds un “pie visa vainīgs asfalts”
Pēdējā laikā publiskajā telpā tiek spekulēts par to, ka “Slapjā Raganā” it kā tiek nepareizi izmantots asfalts.
“Mēs iegādājāmies teritoriju ar jau esošu asfaltu. Mums tiek pārmests, ka šo asfaltu drīkst izmantot tikai paredzētajam mērķim – braukšanai ar automašīnām. Mēs tieši to arī darām – braucam ar automašīnām, tikai drošā, slēgtā un kontrolētā vidē. Tiek runāts par juridiska statusa maiņu, bet rodas loģisks jautājums – kas pēc būtības mainīsies? Vai asfalts kļūs par citu asfaltu? Vai pārvietošanās pa to notiks citādāk? Pat ja statusu juridiski mainītu, tas neatrisinātu galveno problēmu – persona, kas ir vērsta pret mums, arī turpmāk varētu sūtīt sūdzības visām iestādēm, iesniegumu pēc iesnieguma. Jau vairāk nekā gadu mēs malāmies pa vienu un to pašu apli.
Un būtiskākais – neviens normatīvais akts nav pārkāpts!” situāciju komentē Dzintars Bērziņš, “Slapjā Ragana” valdes loceklis.
Viņš turpina, uzsverot, ka atbildīgajām instancēm šādās situācijās nav uzdevums norādīt, ko vēl sakārtot, ja valsts pati atzīst, ka normatīvais regulējums nav korekti izstrādāts, tad tās pienākums ir iesaistīties un atbalstīt šādu vietu juridisko sakārtošanu, nevis publiski stigmatizēt vidi, kurā attīstās profesionāls autosports.
“Tas nekādi neatceļ faktu, ka viena konkrēta persona sistemātiski turpina sūtīt sūdzības uz visām iespējamām instancēm un vajāt mūsu uzņēmumu. Šī problēma netiek risināta pēc būtības,” Bērziņš skaidro.
Kamēr Tiesībsardze uzsver, ka esoša asfalta laukuma pielāgošana un izmantošana autosportam trasē “Slapjā Ragana” bez atbilstošas būvniecības dokumentu sakārtošanas pašvaldībā un nesaskaņota teritorijas lietošanas veida maiņa ir vērtējama kā patvaļīga būvniecība, norādot, ka Siguldas novada pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība par šī jautājuma atrisināšanu, dome komentē, ka trase darbojas uzņēmējdarbības ietvaros, un šāda darbība nav aizliegta.
Sabiedrība atbalsta “Slapjo Raganu”
“Slapjā Ragana” uzsver, ka drošības jautājumi nekad nav bijuši formāli. “Visi treniņi tiek saskaņoti ar drifta komisiju, lai nodrošinātu atbilstošus drošības standartus gan sportistiem, gan apkārtējai videi. Pēc būtības mēs esam izdarījuši visu, ko saprātīgi var prasīt no atbildīgas autosporta vietas – kontrolēta vide, skaidri noteikumi, drošības prasības un profesionāla pieeja,” trases pārstāvji skaidro.
Šajā stāstā svarīgākais ir sabiedrības kopējais ieguvums, nevis viena aizkaitināta kaimiņa untumi. Kopiena ir savākusi vairāk nekā 3000 parakstu par “Slapjās Raganes” pastāvēšanu, apliecinot plašu un nepārprotamu sabiedrības atbalstu.
Gadu gaitā “Slapjā Ragana” ir veikusi ievērojamus ieguldījumus Latvijas autosporta kopienas attīstībā – drošā vidē, jauno sportistu izaugsmē un strukturētā treniņu procesā.
Kamēr valsts iestādes savā starpā nespēj vienoties par skaidru un loģisku attieksmi pret autosportu, komanda “Slapjā Ragana” vienojas trasē un uzvar čempionātus. Šis nav stāsts par “nelegālu trasi”. Šis ir stāsts par to, kā Latvijā top čempioni, neskatoties uz valsts institūciju pretrunīgo attieksmi un nesakārtoto likumdošanu, kas Latvijā diemžēl ir visai bieža prakse.
