Foto – Ilze Pētersone

Vietas apskate parādījusi, ka lode, pirms ievainoja mednieku galvā, skārusi pīlādzīti – kociņa stumbrā, kura diametrs ir aptuveni trīs centimetri, nedaudz augstāk par metru redzamas tās atstātās pēdas. Trāpījuma pazīmes atrastas arī eglīšu pudurī. “Ja nebūtu šo rikošetu, iespējams, lode palidotu garām medniekam un neviens neko neuzzinātu, jo visi dzīvi – viss ir kārtībā, taču tā mainīja trajektoriju un trāpīja medniekam uz mednieka līnijas. Taču, ja būtu ievērots šaušanas sektors, arī rikošeta gadījumā 99,9% izslēgta varbūtība, ka kādam medību dalībniekam lādiņš vai lādiņa daļa varētu trāpīt,” lodes atsitienu kā izšķirošo iemeslu mednieka ievainojumā noraida VMD medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Gadījumā, ja mednieks nebūtu pārkāpis medību noteikumos paredzēto šaušanas sektoru, taču lode atsitienā trāpītu medību biedram, nāktos pārskatīt noteiktos šaušanas leņķus, viņš piebilst.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka šogad šis ir otrais gadījums, kad medībās sašauj mednieku. Nedēļu pirms Kurmāles gadījuma 14. novembris par melno sestdienu izvērsās Dagdas novada Svariņu pagasta kolektīva vīriem, kad šautu ievainojumu kreisās rokas plaukstā guva viens no dzinējmedību dalībniekiem. Arī šajā gadījumā mednieks nebija ievērojis noteikto šaušanas leņķi un raidījis šāviņu 80 grādu sektorā. Sava atbildības daļa pienākas cietušajam, kurš no savas vietas mednieku līnijā bija pavirzījies nostāk par 40 metriem.

Lasītākie

Kokteilis

FOTO. Skolas direktors sašutis par Eirovīzijas “dibenu” vērtībām: “Ja Dons būtu skūpstījis kādu vai laizījis grīdu, tad noteikti ierakstītos standartā”

Kokteilis

10 iemesli, kāpēc japāņi “nenoresnē” 7

Zinātnieki apstiprinājuši! Alkohols mērenās devās ir labvēlīgs vecākiem cilvēkiem 45

Lasīt citas ziņas

“Uzraugošajām institūcijām mednieku pārkāpumus, kas saistīti ar šaušanas leņķa neievērošanu, no malas konstatēt ir ļoti grūti,” skaidro V. Lūsis. Pārkāpums notiek dzinējmedību laikā mastā, un pēdas, ja vien nav sniega apstākļi, parasti nepaliek. Tāpēc jo lielāka atbildība gulstoties uz medību vadītājiem, kuru pienākums pēc katra šāviena noskaidrot tā rezultātu, neaprobežojoties tikai ar konstatāciju – dzīvnieks ievainots vai ne. Šāviens jāizvērtē arī no drošības viedokļa, taču šādus labos piemērus medību daļas vadītājs nevarēja nosaukt.

Tālredzīgāki kolektīvi savai drošībai un labākām medību sekmēm sagatavo šaušanas stidziņas jeb tautā sauktās vārnu kājas un pamazām sabūvē tornīšus arī dzinējmedībām. “Šie pasākumi ievērojami samazina iespējamību, ka blakusstāvošais mednieks tiks ievainots, jo šāviens notiek uz leju, kas ir pirmais drošības nosacījums, tāpat nav iespējama novirzīšanās no mednieku līnijas,” ieguldījumus infrastruktūrā, kas var pasargāt no nelaimes gadījumiem, pozitīvi vērtē V. Lūsis. Saprotams, ka būves prasa pūles un naudas ieguldījumus, taču – vai mednieku veselība un dzīvība nav tā vērta?

Medību melnā statistika

“Bērns likumsargiem apgalvoja, ka visu dienu neesot ēdis.” Līdzcilvēki nepaliek vienaldzīgi

Tostermaizes ar zemenēm un zilo sieru

ES nosoda Eirovīziju par aizliegumu tās karogam piedalīties dziesmu konkursā

Kopš 2002. gada mednieku vainas dēļ Latvijā deviņi cilvēki zaudējuši dzīvību, 64 cilvēki guvuši ievainojumus, no tiem 39 – medību biedra rīcības dēļ, 13 mednieki ar ieroci savainojuši paši sevi, bet 12 vīrus traumējušas mežacūkas. Lielāko negadījumu skaitu izraisījusi ieroča neizlādēšana pēc medībām, kam seko šaušana pa mednieku līniju un neskaidru mērķi.

Vietas apskate parādījusi, ka lode, pirms ievainoja mednieku galvā, skārusi pīlādzīti – kociņa stumbrā, kura diametrs ir aptuveni trīs centimetri, nedaudz augstāk par metru redzamas tās atstātās pēdas. Trāpījuma pazīmes atrastas arī eglīšu pudurī. “Ja nebūtu šo rikošetu, iespējams, lode palidotu garām medniekam un neviens neko neuzzinātu, jo visi dzīvi – viss ir kārtībā, taču tā mainīja trajektoriju un trāpīja medniekam uz mednieka līnijas. Taču, ja būtu ievērots šaušanas sektors, arī rikošeta gadījumā 99,9% izslēgta varbūtība, ka kādam medību dalībniekam lādiņš vai lādiņa daļa varētu trāpīt,” lodes atsitienu kā izšķirošo iemeslu mednieka ievainojumā noraida VMD medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Gadījumā, ja mednieks nebūtu pārkāpis medību noteikumos paredzēto šaušanas sektoru, taču lode atsitienā trāpītu medību biedram, nāktos pārskatīt noteiktos šaušanas leņķus, viņš piebilst.