Kāpēc, skatoties saulē, gribas šķaudīt 0
Izrādās, katrs piektais planētas iedzīvotājs, paraudzījies saulē, pēkšņi sācis šķaudīt! Speciāls pētījums pauž, ka vismaz 36%
cilvēku pasaulē izjūt tā dēvēto gaismas šķavu refleksu. Skaidrojumam nav viennozīmīga vērtējuma, ir tikai versijas. Un par to cilvēki domājuši jau kopš senatnes.
1635. gadā par to runājis arī angļu filosofs Frensiss Bēkons. Mūsdienās viņa tautietis ārsts Džeralds Legs parādību skaidrojis ar to, ka tad, kad mūsu redzokļos pēkšņi iekļūst spoža gaisma, tie strauji sašaurinās, rezultātā sāk darboties asaru dziedzeri un izmet savus sekrētus un asaras nokļūst deguna dobuma augšējā daļā, iekairina apvalku, un cilvēks acumirklī sāk šķaudīt.
Cita versija pauž: tāpēc, ka redzes un ožas nervi ir izvietoti viens otram ļoti tuvu, cilvēka smadzenes sajauc impulsus, proti, signālu
uztver nevis kā vizuālu, bet gan kā ožas. Tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši uzturējušies tumšā telpā, acīs nokļūstot spožai gaismai, redzokļi nesašaurinās, tāpēc acis saņem lielu kairinājumu, un, lai no tā izvairītos, galvas smadzenes stimulē šķaudīšanu.
Pētnieki uzskata, ka saules gaismas ultravioletie stari ir ļoti spēcīgs ožas receptoru kairinātājs, tāpēc daudzi cilvēki, raugoties saulē, neviļus sāk šķaudīt.
