Cik gadā pensionāram izmaksā holesterīna zāles? 0
Paaugstināts holesterīna līmenis daudziem cilvēkiem nozīmē medikamentu lietošanu nevis dažus mēnešus, bet gadiem. Tādēļ pat šķietami neliels ikmēneša līdzmaksājums ilgākā laikā veido konkrētu summu. Īpaši aktuāls šis jautājums ir senioriem, kuriem nereti vienlaikus jāiegādājas arī zāles asinsspiediena, sirds un citu hronisku slimību ārstēšanai.
Latvijā lipoproteīnu vielmaiņas traucējumiem un citām lipidēmijām ar diagnožu kodiem E78.0–E78.2 valsts kompensācijas līmenis ir 75%. Tas nozīmē, ka šajā diagnožu grupā valsts nesedz visus zāļu izdevumus. Turklāt A saraksta medikamentiem 75% kompensāciju aprēķina no attiecīgās zāļu grupas references cenas, nevis obligāti no jebkura pacienta izvēlētā medikamenta pilnās cenas. Ja izvēlētais preparāts ir dārgāks par references medikamentu, cenu starpība pacientam jāsedz pašam.
Tādēļ nav iespējams nosaukt vienu summu, ko gadā par holesterīna zālēm maksā ikviens Latvijas pacients. Cena atkarīga gan no aktīvās vielas un devas, gan izvēlētā preparāta, iepakojuma un konkrētajam pacientam piemērojamās kompensācijas.
Tomēr iespējams veikt vienkāršotu teorētisku aprēķinu.
Viens no izplatītajiem statīniem – aptuveni 49 eiro gadā pirms kompensācijas
Piemēram, atorvastatīnu saturošā preparāta “Atoris” 20 mg, 30 tablešu iepakojuma aptuvenā cena Latvijā 1. oktobrī bija 4,05 eiro. Viena tablete tādējādi teorētiski izmaksā aptuveni 13,5 centus. Ja pieņemam, ka ārsts nozīmējis vienu 20 mg tableti dienā, 365 dienu ārstēšanas izmaksas pēc šīs cenas būtu aptuveni 49,28 eiro gadā.
Ja vienkāršotā aprēķinā pieņemtu, ka valsts kompensē tieši 75% no visas šīs summas, valsts daļa būtu aptuveni 36,96 eiro, bet pacienta daļa – 12,32 eiro gadā jeb nedaudz vairāk par vienu eiro mēnesī.
Realitātē aprēķins var atšķirties, jo kompensācija tiek rēķināta no references cenas. Ja pacients izvēlas preparātu, kura cena pārsniedz valsts noteikto references cenu, viņš papildus 25% līdzmaksājumam sedz arī cenu starpību.
Citam statīnam summa jau pārsniedz 100 eiro gadā
Atšķirības starp medikamentiem var būt ievērojamas. Piemēram, “Rosuvacard” 20 mg, 30 tablešu iepakojuma aptuvenā cena 3. oktobrī bija 9,06 eiro.
Ja arī šajā gadījumā teorētiski pieņem vienu tableti dienā, 365 dienām nepieciešamo zāļu vērtība būtu aptuveni 110,23 eiro.
Ja no visas šīs summas tiktu kompensēti 75%, pacienta teorētiskais līdzmaksājums būtu ap 27,56 eiro gadā, bet valsts segtu aptuveni 82,67 eiro.
Tātad pat vienas zāļu grupas ietvaros gada izmaksas var būtiski atšķirties. Turklāt šie piemēri attiecas tikai uz vienu medikamentu un vienu konkrētu devu – daļai pacientu nepieciešama cita deva vai vairāku holesterīna līmeni pazeminošu aktīvo vielu kombinācija.
Kā tas izskatās uz pensijas fona?
2026. gada valsts budžeta aprēķinos vecuma pensijas vidējais apmērs plānots 688,44 eiro mēnesī. Finanšu ministrijas dati rāda, ka šā gada maijā faktiski izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 663 eiro. Kopš 1. oktobra pensijas atkal ir indeksētas, tādēļ konkrētajiem pensionāriem saņemtā summa šobrīd var būt lielāka.
Uz vidējās pensijas fona viena lēta statīna līdzmaksājums atsevišķi var nešķist liels. Piemēram, teorētiski aprēķinātie 12–28 eiro gadā veido tikai dažus procentus no vienas vidējās mēneša pensijas.
Taču seniora reālie zāļu izdevumi reti aprobežojas tikai ar vienu holesterīna preparātu. Ja cilvēkam papildus nepieciešami medikamenti asinsspiediena, cukura diabēta, sirds ritma, asins šķidrināšanas vai citu hronisku slimību ārstēšanai, vairāku līdzmaksājumu summa gada laikā var kļūt ievērojami lielāka.
Jāpiebilst arī, ka Nacionālā veselības dienesta kārtība paredz 0,75 eiro farmaceita pakalpojuma maksu, pirmreizēji izsniedzot zāles pret recepti, taču 75% kompensējamiem medikamentiem tā nav jāmaksā, ja zāļu cena aptiekā nepārsniedz 10 eiro.
Tādējādi uz jautājumu, cik Latvijā gadā izmaksā holesterīna zāles, vienas atbildes nav. Izplatīta statīna terapijas pilnā vērtība mūsu teorētiskajos piemēros svārstās no aptuveni 50 līdz 110 eiro gadā, savukārt pie vienkāršoti piemērotas 75% kompensācijas pacienta daļa būtu aptuveni 12–28 eiro gadā. Faktiskā summa konkrētam cilvēkam var būt gan mazāka, gan lielāka, jo to nosaka diagnoze, ārsta nozīmētā terapija, references cena un izvēlētais preparāts.
