Teroristu nolaupītās lidmašīnas ietriecās Dvīņu torņos Ņujorkā, kur izcēlās ugunsgrēks, kas izkausēja debesskrāpju metāla konstrukcijas. Abi vairāk nekā 400 metru augstie torņi drīz vien sabruka.
Teroristu nolaupītās lidmašīnas ietriecās Dvīņu torņos Ņujorkā, kur izcēlās ugunsgrēks, kas izkausēja debesskrāpju metāla konstrukcijas. Abi vairāk nekā 400 metru augstie torņi drīz vien sabruka.
Foto: Reuters/Scanpix

“Tas izpostīja dzīvi tik daudziem cilvēkiem…” 2001. gada 11. septembris, kas satricināja pasauli 76

Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Lasīt citas ziņas

 

2001. gada 11. septembrī pasauli satricināja ziņas no ASV, kur teroristu uzbrukumā Ņujorkā un Vašingtonā tika nogalināti gandrīz 3000 cilvēku. ASV valdība nekavējoties pasludināja “karu pret terorismu”, kas turpinās jau 20 gadu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Amerikāņiem daļēji ir izdevies sasniegt savus mērķus: nogalināt teroristu vadoni Osamu bin Ladenu un novērst jaunus līdzīga mēroga uzbrukumus ASV teritorijā, taču islāma ekstrēmisti nebūt nav sakauti un Afganistānā pie varas atkal nācis radikālais “Taliban” režīms.

 

Eiropas vēsturē ir zināms gan Trīsdesmitgadu karš, gan Simtgadu karš, bet ilgākais karš ASV vēsturē bija tieši militārā operācija Afganistānā, kam augusta beigās tika pielikts punkts, izvedot pēdējās amerikāņu karaspēka vienības no Afganistānas.

ASV prezidents Džo Baidens gribēja pielikt punktu šim karam pirms 11. septembra, kad tiks pieminēta 20. gadadiena kopš 2001. gada terora aktiem, kas savulaik pamudināja ASV valdību nosūtīt amerikāņu karavīrus uz Afganistānu.

“Es nevēlos sūtīt vēl vienu Amerikas dēlu un meitu paaudzi cīnīties karā, kam bija jābeidzas jau sen,” uzsvēra Baidens.

Viņš norādīja, ka karš Afganistānā prasījis lielus upurus ne tikai karavīru dzīvības veidā. ASV nodokļu maksātājiem šis karš izmaksājis vairāk nekā divus triljonus dolāru jeb 300 miljonus dolāru katru dienu 20 gadu garumā. Un tās vēl ir salīdzinoši pieticīgas aplēses.

 

Galvenais mērķis ir sasniegts

Pasaules tirdzniecības centra darbinieks pēc terora aktiem, kas sagrāva Dvīņu torņus.
Foto: Stan Honda/AFP/SCANPIX

ASV politikas pētnieki aprēķinājuši, ka kopumā “karš pret terorismu” amerikāņiem izmaksājis līdz pat astoņus triljonus dolāru. Afganistānā un Irākā krituši vairāk nekā 7000 amerikāņu karavīru, bet daudz lielākus zaudējumus cietušas valstis, kurās tika īstenotas ASV militārās operācijas. Brauna universitātes zinātnieki vēsta, ka bruņotos konfliktos šajās valstīs gājuši bojā ap 900 000 cilvēku, bet vēl vairāk bijis netiešo kara upuru, ko nonāvēja slimības, bads, nepietiekama veselības aprūpe.

Taču, raugoties no amerikāņu perspektīvas, nevar teikt, ka “karš pret terorismu” bijusi pilnīga izgāšanās, jo ASV izdevies sasniegt galveno mērķi, kādēļ šis karš vispār tika uzsākts.

20 gadu laikā kopš 2001. gada 11. septembra ASV teritorijā nav noticis neviens līdzīga mēroga teroristu uzbrukums. Islāma ekstrēmistu uzbrukumos ASV teritorijā šo gadu laikā nogalināti tikai ap 100 amerikāņu, un terora aktu novēršana uzskatāma par ievērojamu ASV drošības dienestu sasniegumu. Eiropā tikmēr ir notikuši vairāki lieli terora akti, kas prasījuši simtiem upuru.

Atskatoties uz 11. septembra terora aktu cēloņiem, jāņem vērā arī priekšvēsture, jo islāma ekstrēmisma uzplaukumu lielā mērā veicināja ASV īstenotā politika. Amerikāņi nebūt nebija pirmie, kas centušies “ievest kārtību” Afganistānā; 80. gados ar līdzīgu mērķi Afganistānā darbojās PSRS karaspēks.

ASV tolaik atbalstīja islāma kaujiniekus cīņā pret padomju karaspēku, jo uzskatīja komunismu par lielāku ļaunumu.

Savulaik tieši Afganistānā pirmo kaujas rūdījumu guva vēlākais “Al Qaeda” vadonis Osama bin Ladens un viņa līdzgaitnieki.

80. gadu beigās PSRS armija atkāpās no Afganistānas, drīz vien sabruka arī visa padomju impērija. Taču radikālais islāms izrādījās daudz dzīvīgāks par komunismu, tas tikai sāka pieņemties spēkā. Bin Ladens un viņa sabiedrotie bija saniknoti par ASV atbalstu Izraēlai, amerikāņu karaspēka izvietošanu uz “svētās” Saūda Arābijas zemes, tādēļ par savu mērķi viņi pasludināja “neticīgo” karaspēka padzīšanu no visām islāma zemēm.

Islāma ekstrēmistiem nebija nekādu izredžu konkurēt ar amerikāņiem kaujas laukā, jo ASV armijas rīcībā ir simtiem miljardu dolāru liels budžets un modernākās ieroču sistēmas. Tādēļ ekstrēmisti nolēma ķerties pie “asimetriskās karadarbības”, kad ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem iespējams dot smagu triecienu pretiniekam.

Par vienu no šīs stratēģijas izpausmēm kļuva terora akti, ar ko islāma ekstrēmisti vērsās pret amerikāņu objektiem, piemēram, 1998. gadā tika sarīkoti sprādzieni pie ASV vēstniecībām Kenijā un Tanzānijā.

Bin Ladens un viņa rokaspuiši sapņoja par triecienu pašā ASV sirdī, kas visai pasaulei parādītu, ka arī pasaulē varenākās valsts iedzīvotājiem jātrīc bailēs džihādistu priekšā. Tādēļ tika izstrādāts plāns, kas paredzēja sagrābt pasažieru lidmašīnas un izmantot tās kā ieroci, lai sagrautu vairākus ASV varenības simbolus. Teroristi par uzbrukuma mērķi izraudzījās vairāk nekā 400 metru augstos Dvīņu torņus Ņujorkā, kā arī Pentagona ēku Vašingtonā, kur izvietota ASV Aizsardzības ministrija. Ceturto lidmašīnu, visticamāk, bija plānots ietriekt ASV parlamenta ēkā (Kapitolijā).

 

Gandrīz 3000 upuru

Visa plāna sagatavošana un īstenošana “Al Qaeda” teroristiem izmaksāja ap 400 000 līdz 500 000 dolāru (salīdzinājumam – ASV kara aviācijas bumbvedējs “B-2” izmaksā apmēram divus miljardus dolāru).

Uzbrukums tika īstenots 2001. gada 11. septembrī rīta stundās, kad cilvēki bija ieradušies darbā Dvīņu torņos un Pentagonā, jo teroristu mērķis bija radīt pēc iespējas vairāk upuru.

Uzbrukumu veica 19 teroristi, kas bija sadalījušies grupiņās pa četri vai pieci. Viņi sagrāba četras pasažieru lidmašīnas, kas 11. septembra rītā bija izlidojušas no dažādām lidostām ASV austrumu piekrastē.

Gaisa pirātisms jau tolaik nebija nekas jauns, tādēļ lidmašīnu apkalpe domāja, ka teroristi liks nolaisties kādā no lidostām un izvirzīs savas prasības apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu. Taču šoreiz teroristiem nebija ne prātā izvirzīt kādas prasības, jo tā jau no paša sākuma bija iecerēta kā pašnāvnieku misija. Teroristi neitralizēja lidmašīnu apkalpi un paši pārņēma lidmašīnu vadību (pirms tam viņi bija apguvuši lidaparātu vadīšanas iemaņas ASV pilotu apmācības skolās).

Divas lidmašīnas tika ietriektas Dvīņu torņos Ņujorkā. Aviācijas degviela izraisīja milzīgu ugunsgrēku, kas izkausēja debesskrāpju metāla konstrukcijas, tādēļ gan Dienvidu, gan Ziemeļu tornī iebruka debesskrāpja augšdaļa, kas krita uz leju, iznīcinot stāvu pēc stāva.

Viens tornis sabruka nepilnu stundu pēc lidmašīnas ietriekšanās, vēl pēc pusstundas sabruka arī otrs.

Dvīņu torņu drupās gāja bojā vairāk nekā 2600 cilvēku.

Trešā lidmašīna tikmēr ietriecās Pentagona ēkā Vašingtonā, kur izcēlās liels ugunsgrēks un tika nogalināti 125 cilvēki. Savukārt ceturtā lidmašīna, kas arī bija ceļā uz Vašingtonu, nesasniedza mērķi un nokrita klajā laukā Pensilvānijas štatā.

Šī lidmašīna izlidoja vēlāk par citām, tādēļ pasažieri uzzināja par terora aktiem un saprata, ka teroristi arī viņiem plāno šādu likteni. Pasažieri sacēlās pret teroristiem, lai neļautu viņiem īstenot uzbrukuma plānu, un cīņa par lidmašīnas vadības pārņemšanu noveda pie tās ietriekšanās zemē.

Četrās lidmašīnās dzīvību zaudēja 265 cilvēki (ieskaitot 19 teroristus). Tātad kopumā 11. septembra terora akti izdzēsa 2996 cilvēku dzīvību, vairāk nekā 6000 tika ievainoti. Upuru vidū bija arī vairāk nekā 340 ugunsdzēsēju, kas bija ieradušies uz izsaukumu un centās glābt cilvēkus no degošiem debesskrāpjiem. Vismaz 200 cilvēku gāja bojā, kad izlēca pa debesskrāpju logiem, bēgot no uguns liesmām.

 

Buša ultimāts

ASV karaspēka specvienība nogalināja bin Ladenu tikai pēc 10 gadiem, 2011. gada maijā Pakistānā.
Foto: AFP/SCANPIX

11. septembra terora akti ir nāvējošākais teroristu uzbrukums cilvēces vēsturē.

ASV prezidents tolaik bija republikānis Džordžs V. Bušs, kurš apsolīja amerikāņiem, ka uzbrukuma rīkotāji tiks atrasti un saukti pie atbildības. Drīz vien kļuva skaidrs, ka uzbrukumu Amerikai sarīkojis islāma teroristu grupējums “Al Qaeda”, kura vadonis Osama bin Ladens tolaik bija atradis patvērumu Afganistānā.

Šajā valstī pie varas bija islāma radikāļu grupējums “Taliban”, kas atbalstīja bin Ladenu un viņa kaujiniekus. Tiesa gan, pats bin Ladens bija cēlies no turīgas Saūda Arābijas ģimenes, un arī 15 no 19 teroristiem, kas īstenoja 11. septembra terora aktus, bija Saūda Arābijas pilsoņi. Taču naftas resursiem bagātā Saūda Arābija bija ASV sabiedrotā, un tās valdība noliedza jebkādu saistību ar terorismu.

Amerikāņu dusmas tika vērstas pret “Al Qaeda” un Afganistānā valdošo “Taliban” režīmu, kas bija devis patvērumu bin Ladenam. ASV izvirzīja ultimātu talibiem: nekavējoties izdot bin Ladenu un citus “Al Qaeda” līderus. Talibi nesteidzās pildīt amerikāņu prasības un vaicāja pēc pierādījumiem, ka bin Ladens tiešām ir saistīts ar 11. septembra terora aktu rīkošanu.

Amerikāņu pacietība ātri vien izsīka, prezidents Dž. V. Bušs paziņoja: “Vai nu jūs esat ar mums, vai arī jūs esat teroristu pusē.”

2001. gada 7. oktobrī sākās ASV karaspēka iebrukums Afganistānā. Tūlīt pēc 11. septembra terora aktiem pirmoreiz NATO vēsturē tika iedarbināts NATO līguma 5. pants, kas nosaka: uzbrukums vienai no Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm ir uzskatāms par uzbrukumu visām.

Tādēļ misijā uz Afganistānu devās arī citu NATO valstu karavīri, ilgus gadus šajā valstī bija izvietoti arī Latvijas karavīri. ASV un sabiedrotie ātri, mēneša laikā sakāva talibus, ieņemot Afganistānas galvaspilsētu Kabulu un panākot “Taliban” režīma krišanu. Taču viņiem neizdevās notvert bin Ladenu, kurš paspēja aizbēgt uz kaimiņvalsti Pakistānu.

 

“Mēs mīlam nāvi”

ASV prezidents Džordžs V. Bušs pasludināja “karu pret terorismu”, lai notvertu un sodītu teroristu vadoni Osamu bin Ladenu.
Foto: Paul J. Richards/AFP/SCANPIX

Straujā uzvara Afganistānā bija vairojusi Dž. V. Buša apetīti, un viņš nolēma, ka cīņu pret terorismu nepieciešams paplašināt arī attiecībā uz Irāku, kur pie varas bija diktatora Sadama Huseina režīms. Dž. V. Bušs gribēja pabeigt sava tēva, ASV prezidenta Džordža Buša seniora, nepabeigto darbiņu, jo 1991. gadā Līča kara laikā amerikāņi bija sakāvuši Irāku, bet atļāva Huseinam palikt pie varas.

Lai gan nebija nekādu pierādījumu Irākas un Huseina saistībai ar 11. septembra terora aktu rīkošanu, Dž. V. Bušs un viņa līdzgaitnieki apgalvoja, ka Huseina režīma rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroču krājumi, kas ir liels drauds ASV un visas pasaules drošībai. 2003. gadā ASV un sabiedrotie iebruka Irākā un gāza Huseina režīmu, pats Sadams tika tiesāts un sodīts ar nāvi. Taču nekādi masu iznīcināšanas ieroči Irākā netika atrasti, liekot apšaubīt, cik pamatots bijis amerikāņu iebrukums šajā valstī.

Irākā pēc Huseina režīma krišanas sākās asiņains pilsoņu karš, valdīja haoss, ko savā labā izmantoja islāma ekstrēmisti.

Viņi izveidoja grupējumu “Islāma valsts”, kas savā nežēlībā pārspēja pat “Al Qaeda” teroristus. ASV tikmēr bija notikusi varas maiņa, un ASV prezidenta amatā republikāni Dž. V. Bušu nomainīja demokrāts Baraks Obama.

Viņš sāka ASV karaspēka izvešanu no Irākas, kā arī atteicās no frāzes “karš pret terorismu” lietošanas. Obama skaidroja, ka ir jākaro pret noteiktiem grupējumiem, kas apdraud ASV drošību, bet terorisms nav ideoloģija, tā ir tikai taktika, ko izmanto dažādi teroristu grupējumi.

Obamas prezidentūras laikā ASV izdevās pabeigt kādu citu sen iesāktu misiju: 2011. gada maijā Pakistānā tika nogalināts “Al Qaeda” vadonis Osama bin Ladens, kurš gadiem ilgi neuzkrītoši bija dzīvojis Abotābādas pilsētā. ASV specvienība iebruka viņa mājā, nošāva bin Ladenu un savāca viņa līķi, ko pēc tam apbedīja jūrā.

Cilvēktiesību aizstāvji pauda bažas, ka bin Ladena iznīcināšana bija pretrunā starptautisko tiesību normām, jo amerikāņiem bija iespēja viņu sagūstīt dzīvu un tiesāt tribunālā. Taču pats bin Ladens vienmēr bija uzsvēris, ka īstenam musulmanim “mocekļa nāve” ir īpašs pagodinājums. “Amerikāņi mīl dzīvību. Mēs mīlam nāvi,” reiz kādā intervijā teica bin Ladens.

 

Bez kurpēm un šķidrumiem

Islāma ekstrēmisti arī pēc 2001. gada 11. septembra ir sarīkojuši virkni asiņainu terora aktu: 2002. gadā Bali salā Indonēzijā (202 upuri), 2004. gadā Madridē (193 upuri), 2005. gadā Londonā (52 upuri).

Kad pēc bin Ladena nāves “Al Qaeda” zaudēja ietekmi, “neticīgo” slepkavošanu pārņēma ar “Islāma valsti” saistīti teroristi. 2015. gada novembrī terora aktos Parīzē tika nogalināti 130 cilvēki, 2016. gada jūlijā Nicā terorists ar kravas automašīnu nonāvēja 86 cilvēkus.

Taču pašā Amerikā no tik lieliem terora aktiem izdevies izvairīties.

20 gadu laikā islāma ekstrēmistu uzbrukumos ASV teritorijā gājuši bojā ap 100 amerikāņu. Jaunus terora aktus palīdzēja novērst stingrie drošības pasākumi, kas tika ieviesti pēc 11. septembra uzbrukuma. Piemēram, daudz stingrāka kļuva pasažieru pārbaude lidostās, pasažieriem pat lika novilkt apavus un konfiscēja visus šķidrumus, kas pārsniedza noteiktu tilpumu.

ASV karaspēks pēc 20 gadu ilgušā kara ir atkāpies no Afganistānas, kur pie varas atgriezies “Taliban” režīms.
Foto: REUTERS/SCANPIX

20 gadus pēc Afganistānas kara sākuma amerikāņu karavīri ir pametuši šo valsti, kur pie varas atgriezies “Taliban” režīms. Asu kritiku par haotisko atkāpšanos saņēmis tagadējais ASV prezidents Džo Baidens, bet viņš aizstāv savu lēmumu.

“Bin Ladens tika sodīts 2011. gada maijā, pirms vairāk nekā desmit gadiem. “Al Qaeda” bija novājināta. Savus mērķus, ko gribējām sa­sniegt Afganistānā, mēs sasniedzām jau pirms desmit gadiem, bet palikām tur vēl vienu desmitgadi. Bija pienācis laiks izbeigt šo karu,” uzskata Baidens.

Taču arī viņš atzīst, ka islāma ekstrēmisms nebūt nav sakauts, radikālie grupējumi ir savairojušies dažādās pasaules malās: Irākā, Sīrijā, Somālijā un citur. Tagad ir bažas, ka pēc “Taliban” atgriešanās pie varas Afganistānā šī valsts atkal kļūs par patvērumu teroristiem. “Amerikāņiem izdevās nogalināt bin Ladenu, bet, ja viņu mērķis bija sakaut starptautisko džihādismu, tad tā ir bijusi pilnīga izgāšanās,” sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” secina Lundas universitātes pētnieks Abduls Sajeds.

 

Daļa no Amerikas vēstures

Dvīņu torņu vietā ir izveidots memoriāls, kas godina traģēdijas upuru piemiņu.
Foto: Don Emmert/AFP/SCANPIX

20 gadi ir ilgs laiks, un ASV lielpilsētai Ņujorkai pamazām ir izdevies sadziedēt 11. septembra terora aktu cirstās brūces.

Dvīņu torņu vietā ir izveidots memoriāls – tajā divi ūdens baseini atgādina par vietu, kur reiz stāvējuši varenie torņi. Bet turpat līdzās ir uzbūvēts vēl varenāks debesskrāpis, kas slejas vairāk nekā 540 metru augstumā. Robs pilsētas ainavā ir aizpildīts, bet nekas nevar aizpildīt robu tajās ģimenēs, kas 11. septembra uzbrukumā zaudēja kādu no tuviniekiem.

19 gadu vecā amerikāņu studente Klaudija Šurkovska par savu tēvu Norbertu zina tikai no mammas un citu tuvinieku atmiņām. Mamma bija stāvoklī ar Klaudiju, kad Norberts gāja bojā teroristu uzbrukumā. Viņa darbs bija līmēt tapetes, un 11. septembra rītā Norberts bija izsaukts uz vienu no Dvīņu torņiem, lai paveiktu kādu darbiņu. Viņš jau gandrīz bija beidzis darbu, kad debesskrāpī ietriecās teroristu nolaupītā lidmašīna.

SAISTĪTIE RAKSTI

Klaudija piedzima astoņus mēnešus pēc tēva nāves. Viņa atzīst, ka vēlāk skolas gados nelabprāt dalījās ar savu stāstu. “Es zināju, ka man tiks uzlikts zīmogs, ka uz mani raudzīsies citādi. Bet man nebija vajadzīga viņu līdzjūtība; tas šķita tik samāksloti,” laikrakstam “The Observer” stāsta Klaudija.

Viņa ir nolēmusi kļūt par juristi, lai cīnītos par taisnību. “Es zinu, ka nekad nebeigšu sērot par tēvu. Taču ir cilvēki, kas izplata sazvērestības teorijas vai izliekas, ka 11. septembris nemaz nav noticis. Notikušais ir daļa no Amerikas vēstures; tas izpostīja dzīvi tik daudziem cilvēkiem. Es tam esmu dzīvs pierādījums.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas
Aktīvāk ķer latviski nerunājošus pedagogus, izrādās, ka visvairāk tādu ir tieši bērnudārzos
Obligātā militārā dienesta vadzis lūzis beidzot arī pie mums? Kāpēc tāds nepieciešams un ko tas dotu
APTAUJA. Vai piekrītat viedoklim – ja Saeima lemj, ka pašvaldībām jānojauc pieminekļi, tad valstij tas jākompensē?
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Kāpēc viņi ir tādi…? Normunds Akots recenzē Valmieras Drāmas teātra izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”
07:16
Dūdas un gadalaiki. Kamerorķestris Rīgas festivālā. Armands Znotiņš recenzē aktuālos mūzikas notikumus
07:15
Aktīvāk ķer latviski nerunājošus pedagogus, izrādās, ka visvairāk tādu ir tieši bērnudārzos
07:12
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Tiesai nodod lietu pret vairākām personām, tostarp būvuzņēmēju Peilānu par krāpšanu austrumu robežas izbūvē
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Apinis: Laboratorija, aptieka, primārā aprūpe – ieteikumi priekšvēlēšanu solījumiem
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
Mediji: Ministri aicinās Džonsonu atkāpties
VIDEO. Līgavaini pamatīgi izjoko viņa labākais draugs un paša līgava
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Nelieksimies krievu naudas priekšā! Kamēr Kremlis nesamaksās Ukrainai nodarīto, lai dzīvo bez izpriecām! Egila Līcīša feļetons
VIDEO. Rokeris Frīdis par homoseksuālām attiecībām: “Es viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatu!”
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs