“Latvenergo” atpaliek no solītajiem termiņiem un investē Lietuvā 0
Kad 2022. gada jūnijā tika dibināts AS “Latvenergo” un AS “Latvijas Valsts meži” kopuzņēmums SIA “Latvijas Vēja parki” (LVP), kā uzdevums tika nosprausts līdz 2030. gadam valsts mežos uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu 800 MW. Tolaik viens no argumentiem līdzās ceļam uz enerģētisko neatkarību bija – peļņa paliks Latvijā, par to raksta portāls lsm.lv. 800 MW LVP vēja parku būvniecībai bija jānorit tieši šobrīd, bet tie jānodod ekspluatācijā – nākamgad.
Tomēr pagaidām neviens no LVP vēja parkiem nav pabeidzis IVN procesu, tuvāk procesa noslēgumam ir trīs projekti – “Bauska–Ķekava–Ogre”, “Valmiera–Valka” un “Limbaži”, bet divu no astoņiem IVN process ir pārtraukts. “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere šo kavēšanos skaidro ar to, ka “valstī šobrīd nav kapacitātes tik apjomīgu IVN pētījumu veikšanai, trūkst arī dažādu jomu ekspertu, un tas ir ne tikai Latvijas un Baltijas, bet pat Eiropas mērogā”.
“Latvenergo” pēdējos gados pārpērk un investē gatavos AER projektos ne vien Latvijā, bet Lietuvā, tostarp projekts Telšos pēc jaudas ir lielāks nekā “Laflora” Latvijā. Tikmēr Latvijā starp 16 projektiem, kuri pabeiguši IVN procesu, dominē ārvalstu kapitāls.
