Mūžīgais jautājums – vai vēja parki ietekmē cilvēka veselību? Atbild Veselības inspekcijas eksperts 0
Vēja turbīnu ietekme uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību ir izraisījusi plašas diskusijas, tostarp par troksni, vibrāciju un tā saukto infraskaņas rūkoņu. Normunds Kadiķis, Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs, TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro, kā šie faktori tiek vērtēti, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem un pieredzi Latvijā, piemēram, Grobiņā.
Vēja turbīnu ietekme: troksnis un vibrācijas
Normunds Kadiķis uzsver, ka vēja turbīnu ietekme uz cilvēkiem galvenokārt saistās ar troksni, vibrāciju un tā saukto infraskaņu – zemas frekvences skaņu, ko cilvēka auss parasti neuztver. “Normāls troksnis no vēja turbīnām parastam cilvēkam nebūtu uztverams, jo mūsu dzirde tam nav piemērota,” viņš skaidro.
Tomēr sabiedrībā bieži vien tiek piesauktas bažas par mirgojuma efektu, ko rada turbīnu spārnu kustība pret sauli un mainīgās ēnas, ko tie rada, un vibrāciju, kas it kā var ietekmēt veselību.
Kadiķis norāda, ka šie faktori tiek rūpīgi izvērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. “Katram vēja parkam tiek modelēta un novērtēta ietekme uz apkārtni. Lai gan Latvijā konkrēti normatīvi šim nolūkam nav noteikti, mēs izmantojam ārzemēs pieņemto praksi,” viņš saka.
Piemēram, ārējā trokšņa līmenis nakts laikā pie viensētām nedrīkst pārsniegt 45 decibelus, bet infraskaņai Dānijas normatīvos noteikts, ka tā nedrīkst pārsniegt 20 decibelu robežu.
Saskaņā ar 2024. gada Eiropas Vides aģentūras datiem, vēja turbīnu trokšņa līmenis parasti ir zemāks par pilsētas satiksmes radīto troksni, un tikai 5% iedzīvotāju, kas dzīvo tuvāk par 500 metriem no turbīnām, ziņo par traucējumiem.
Pieredze Latvijā un ārzemēs
Raidījuma vadītājs Aivis Ceriņš dalās ar pieredzi no Vācijas, kur vēja turbīnas jau gadu desmitiem darbojas blīvi apdzīvotu vietu tuvumā. “Esmu bijis Vācijā, kur turbīnas atrodas pie pilsētām, blakus mājām un dzīvojamajiem rajoniem. Tās griežas jau 20 gadus, un nekādas būtiskas problēmas nav konstatētas,” viņš stāsta. Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā, piemēram, Grobiņā, kur vēja turbīnas darbojas jau ilgu laiku.
Ceriņš retoriski jautā: “Kas ir noticis ar cilvēkiem, kuri 20 gadus dzīvojuši blakus turbīnām? Vai viņi slimo ar onkoloģiskām slimībām, ir sajukuši prātā vai kļuvuši akli? Visticamāk, nekas nav noticis.”
Šāds piemērs, pēc Kadiķa domām, liecina, ka bažas par vēja turbīnu kaitīgumu bieži ir pārspīlētas.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati norāda, ka Grobiņas vēja parkā trokšņa un vibrācijas līmenis atbilst starptautiskajiem standartiem, un nav saņemtas apstiprinātas sūdzības par veselības traucējumiem.
Infraskaņas mīts un pētījumi
Runājot par infraskaņu, Kadiķis atsaucas uz Somijas pētījumu, kas nav konstatējis objektīvu tās ietekmi uz veselību. “Daži cilvēki apgalvo, ka jūt infraskaņu un tā viņus traucē, bet, kad viņus testē laboratorijā, šie apgalvojumi neapstiprinās,” viņš norāda.
Šādas pretenzijas bieži vien ir subjektīvas, un zinātniski pierādījumi par infraskaņas kaitīgumu nav atrasti.
Kadiķis uzsver, ka sabiedrības uztvere nereti balstās uz emocijām, nevis faktiem. “Mēs saprotam, ka šie energoinfrastruktūras objekti, tostarp vēja turbīnas, ir vajadzīgi, bet daudzi saka: “Tikai ne manā pagalmā!””
Eksperts kritizē šādu attieksmi, norādot, ka tā kavē ilgtspējīgas enerģētikas attīstību. “Tā nevar. Mums jābūt atbildīgiem un jāskaidro, ka šie projekti ir droši,” viņš aicina.
Sabiedrībai un medijiem jābūt atbildīgiem, skaidrojot vēja turbīnu drošumu: “Mums ir pētījumi no valstīm, kur vēja enerģija tiek izmantota jau sen. Tie rāda, ka bažām par veselības riskiem nav pamata,” secina Kadiķis.
