Ķiploki – viegli audzēt, ja tik zina, kā.. 0
Latvijā aizvien vairāk ienākot ārzemju ķiploku šķirnēm, palielinās arī interese par tām. Lai izpētītu to augšanas īpatnības un atlasītu labākās, Vaidavas pagasta zemnieku saimniecības “Elzes” īpašnieks Valdis Zariņš ierīkojis izmēģinājumu lauku, iestādot 14 šķirnes: ziemas un universālās, to skaitā vecās Latvijas šķirnes. Kopumā ķiplokus saimniecībā audzē 3 ha platībā.
Šķirne ar neparedzamu uzvedību
Universālā tipa ķiplokus var stādīt gan rudenī, gan pavasarī. Piemēram, Somijā zemnieki universālos ķiplokus pārsvarā stāda pavasarī. Latvijā atkarībā no laika apstākļiem sīpolaugi var neprognozējami mainīt savu uzvedību, tāpēc tos labāk stādīt rudenī.
Saimniecībā “Elzes” audzē spāņu šķirni ‘Garpek’, kas pieder universālo ķiploku grupai, – tai raksturīgas smalkākas, garenākas daivas nekā ukraiņu šķirnei ‘Ļubaša’. Galviņu izmērs atkarīgs no augsnes sagatavošanas, kā arī no ataudzējuma – jo jaunāks ataudzējums, jo šķirne veido rupjākas daiviņas.
“Šogad, stādot šķirni ‘Garpek’ pavasarī, lielu daļu ķiploku norakstīju zaudējumos. Mitruma trūkuma dēļ ķiploki sadīga tikai ap Jāņiem, daļa – augustā. Savukārt jūnijā sadīgušie, kuriem līdz septembrim vēl bija jāaug, izdomāja, ka augustā pienācis jauns pavasaris, un sadīga otrreiz. Lai šķirne neizspēlētu šādus jokus, ķiploki jāstāda rudenī,” uzskata zemnieks.
Labāk stādīt rudenī
Universālā tipa ķiplokus stāda vēlu – divas dienas pirms sala iestāšanās (tos var stādīt novembrī vai janvāra sākumā, kamēr zeme nav sasalusi). Iestādot par agru, tiem nosalst asni, un jaunus asnus augi vairs nedzen. Stādīšanai nav derīgas daivas ar asniem, jo tās ziemu neizdzīvo. Pavasarī universālie ķiploki sadīgst paši pirmie.
p;
Kā palielināt ražu
“Audzējot vairāku gadu garumā, esmu sapratis, ka ķiploki var augt tikpat labi kā nezāles, ja vien tiem rada vajadzīgos augšanas apstākļus. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir augsnes skābums (pH 7–7,5). Būtiski arī, lai augsnē būtu 6–7% trūdvielu, kas ir galvenā sīpolaugu barības vielu rezerve, tostarp nodrošina mitruma režīmu un palīdz pārciest sausuma periodus,” skaidro Valdis Zariņš.
Ķiplokiem vislabākā ir auglīga smilšmāla augsne, taču nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus. Augsnes ielabošanai der 2–3 gadus veci, satrūdējuši kūtsmēsli vai sadalījies komposts no lapām, zāles (lai pasteidzinātu sadalīšanās procesu, pievieno biokompostētāju šķidrā veidā). Ja augsnes reakcija ir zem pH 7, kaļķošanai var lietot granulēto krītu vai lapukoku pelnus (mazdārziņā stādot ķiplokus, tiem pelnus uzkaisa virsū plānā kārtiņā, pēc tam vadziņu aizrauš ar augsni).
Stādot vadziņā iekaisa kompleksos minerālmēslus (ap 50 g/m2), piemēram, NPK 8-26-26. Ķiplokus var audzēt kartupeļu vagās, divās blakusesošās rindiņās: ar grābekli nolīdzina vagas skaustu, tad stāda daiviņas 8–10 cm citu no citas 5–7 cm dziļi. Nevar daiviņas augsnē spraust ar saknīti uz leju, jo tad tās tiks bojātas. Pareizi būtu daivas likt guļus kā laiviņas – ar ārējo, ieapaļo muguriņu uz leju. Šādi iespējams iestādīt ciešāk, jo augu lapas attīstās uz sāniem – lapotie vēdekļi netraucē cits citam augt.
Stādījumu ieteicams mulčēt ar kompostu vai kādu citu materiālu 3–5 cm biezā slānī.
Pavasarī, tiklīdz zeme atkususi, ķiplokus piebaro ar karbamīdu – 20–25 g uz kvadrātmetru. Pēc pāris nedēļām dod slāpekļa un sēra papildmēslojumu N30-7S (20 g/m2).
Ziednešus var nelauzt
Par ziedkopu stublāju izlaušanu audzētājiem domas ir atšķirīgas. Valdis Zariņš universālajiem ķiplokiem ziednešus neizlauž, jo arī Spānijā audzētāji to nedara, savukārt jūlijā vācamajiem ķiplokiem ‘Ļubaša’ šoruden daļu atstājis ar ziedkopām. Rezultātā ziemas ķiploku šķirnei, kam bija atstāti ziedi, galviņas izauga lielākas nekā ziednešu izlauztajiem ķiplokiem. Secinājums – galviņu izmēru samazina tikai barības vielu trūkums.
Kā pavairot ar gaisa sīpoliņiem
Saimniecībā ziedošo ķiploku šķirnes pavairo arī ar gaisa sīpoliņiem, respektīvi – ķiplokus, kuriem neizlauž ziedkopas stublāju, novāc augustā, sasien saišķīšos, pakarina nojumē un vienu dienu briedina (kaltējot ilgāk, sāks izbirt gaisa sīpoliņi). Tad nogriež ziedkopas, saber kastītēs un glabā telpā 20 °C temperatūrā ar 70% relatīvo gaisa mitrumu. Rudenī sīpoliņus attīra no čužām un sēj vadziņā 3 cm dziļi. Līdz nākamajam rudenim no mazajiem gaisa sīpoliņiem izaug viendaivas ķiplociņi. Rudenī šos ķiplokus iestādot, nākamajā gadā no tiem izaug lielas galviņas.
Klupšanas akmens – žāvēšana
Mazdārziņu īpašniekiem nereti lielākais klupšanas akmens ir ķiploku, īpaši lielgalvaino žāvēšana, jo pēc novākšanas tiem vajadzīga aktīva ventilēšana. Valdis Zariņš iesaka ražas vākšanai izvēlēties saulainu nedēļu – ķiplokus ar visiem lakstiem noguldīt zemē un žāvēt turpat uz lauka saulē, vējā (šādā veidā ķiploki labāk nobriest, turklāt ultravioletais starojums likvidē baktērijas). Žāvēt siltumnīcā būs sarežģīti, jo ķiplokiem ir jāvējojas – ja nebūs gaisa kustības, tie sāks pelēt.
Ķiploki ir gatavi glabāšanai, kad ārējās mizas kļuvušas sausas un laksti pilnībā sakaltuši – tad tiem nogriež saknes, bet stublājus atstāj 3–5 cm garus. Galviņas labi glabājas siltā, sausā vietā, ja vien tās nav bojājušas ķiploku lielākais kaitnieks – sakņu ērce (siltumā kaitēkļi strauji vairojas, tāpēc invadētie ķiploki sažūst, izčākst).
Lai sagatavotu skaistu tirgus preci, pēc novākšanas ķiplokiem nogriež saknes, saīsina stublāju, tad žāvē līdz 34 °C (šādā temperatūrā tiek iznīcinātas baktērijas, bet ķiploki nezaudē dīgšanas sparu), vienlaikus nodrošinot aktīvu ventilāciju.
Jo augstāks ēteriskās eļļas saturs ķiplokos, jo tie labāk glabājas. Šajā ziņā līderes ir franču šķirnes ‘Germidour’, ‘Messidor’.
Valda Zariņa ieteiktās ziemas ķiploku šķirnes
‘Allažu’ – izdalīts klons, izturīgs pret slimībām un dabas untumiem. Galviņā ir tikai četras, toties lielas daivas.°
‘Vaidavas Baltais’ – sena vietējā šķirne, izturīga pret slimībām, veido lielas daivas.
‘Messidor’ – nedaudz vēlāks par šķirni ‘Germidour’. Galviņas tikpat lielas kā ‘Garpek’ – 50–80 mm diametrā. Labi uzglabājas ziemā, jo ķiploki satur daudz eļļas (daiviņas ir spīdīgas; paberžot ar pirkstiem, tie kļūst lipīgi).
‘Sarkanais Ukrainis’ – šķirnes ‘Ļubaša’ konkurente. Ziemcietīga, izturīga pret slimībām. Daivas diezgan smalkas.
