Foto. Scanpix/LETA. LA.lv kolāža.

Klimata izmaiņas. Portugālē sāk kritiski pietrūkt ūdens – valdība ignorē krīzi, jo tūristi un lauksaimnieki ienes peļņu 22

Kontinentālās Eiropas valstī, kas atrodas vistālāk uz rietumiem, pamazām sāk pietrūkt ūdens. Vides aktīvisti norāda, ka tikmēr Portugāles politiķi turpina koncentrēties uz saimnieciskām aktivitātēm, kas patērē īpaši lielu ūdens daudzumu, raksta Deutsche Welle.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Kā senioriem pasargat sevi vasaras svelmē? 3 vērtīgi padomi
Lasīt citas ziņas

Apmēram 30% krāna ūdens Portugālē nonāk zemē neizmantoti, jo piegādes tīkli nav modernizēti. Turklāt aptuveni 80% no valsts ūdens krājuma — pēc ekspertu domām, pārāk daudz — patērē lauksaimniecība, savukārt gandrīz 10% vērtīgā dzeramā ūdens tiek izliets golfa laukumu zālienos, lai iepriecinātu tūristus.

Portugāles izšķērdīgā ūdens izmantošana ir peļama greznība, ņemot vērā, ka 89% valsts zemes ir sausa, bet aptuveni 40% no tās pašlaik ir skāris smags sausums.
CITI ŠOBRĪD LASA
Vecā Vilāras ciemata drupas. Tās bija applūdinātas kopš 1954. gada hidroelektrostacijas celšanas dēļ. Nu sausuma dēļ ciems atkal redzams virs Zezeres upes ūdeņiem netālu no Pampilhosa da Serra Portugāles centrālajā daļā.
Foto. AP Photo/Sergio Azenha, File

“Ir sausums, un tas pasliktināsies,” DW sacīja Porto universitātes ūdenssaimniecības eksperts Hoakims Pokas Martins.

“Taču, tā kā mums ir laba ūdens apgāde un ūdens nepārtraukti izplūst no visiem krāniem, iedzīvotāji to īsti neapzinās.”

Fransisko Fereira jau sen ir pieprasījis, lai Portugāle izstrādātu valsts ūdensapgādes plānu, un apsūdzēja valdību par nolaidību pret krīzi. “Mums jau ilgu laiku vajadzēja izstrādāt nacionālo ūdens plānu, lai šo vērtīgo resursu izmantotu ilgtspējīgi. Taču tāda nav. Tāpēc tādās krīzēs kā šī ir tikai diezgan bezjēdzīgas aktivitātes,” teica Lisabonas NOVA universitātes asociētais profesors.

Eksperti ir vienisprātis, ka Portugāles rūpnieciskā lauksaimniecība ir galvenais vaininieks, jo tā koncentrējas uz nepiemērotām kultūrām un izmanto pārāk daudz ūdens novecojušo apūdeņošanas metožu dēļ.

Piemēram, no jauna tiek plānota 600 hektāru liela avokado plantācija plānota Portugāles dienvidu Algarves reģionā. “Avokado ir nepieciešams ārkārtīgi liels ūdens daudzums, kura reģionā jau tā trūkst. Tas ir ekoloģisks noziegums,” DW sacīja bezpeļņas organizācijā Quercus strādājošais aktīvists. Avokado audzēšana ir ļoti ūdens ietilpīga — 1 kilogramam augļu vajag aptuveni 1000 litrus ūdens.

Avokado audzes.
Foto. ULISES RUIZ / AFP

Tomēr Zemkopības ministrija ir entuziastiski atbalstījusi projektu un atļāvusi arvien vairāk stādījumu, jo īpaši valsts dienvidos, kur trūkst ūdens. Tagad tur aug avokado un ogas arvien lielākās saimniecībās — pat aizsargājamās ainavās —, jo no tiem var gūt milzīgu peļņu.

Ūdenssaimniecības eksperts Joaquim Pocas Martins uzskata, ka komercializācijas palielināšana diemžēl ir izdevīga un tā atnes labu naudu, tomēr viņš norādīja, ka būtu labāk, ja augus apūdeņotu ar atsāļotu ūdeni, kas varētu būt dārgāks, taču vienalga ļautu lauksaimniekiem gūt peļņu.

Tā kā Portugālē vēl nav lielu atsāļošanas iekārtu, lielākā daļa lauksaimnieku nelegāli ūdeni ņem no urbumiem. Tas tikai pastiprinājis gruntsūdens līmeņa pazemināšanos problēmu dažādos valsts reģionos.

Portugālē milzīgas platības ir apstādītas ar eikalipta monokultūru. “Eikaliptu plantācijas pārstāv ekonomikas nozari aptuveni 5 miljardu eiro vērtībā,” sacīja Pokass Martins, kurš dažus gadus strādāja Portugāles Vides ministrijas sekretāra vietnieka amatā. “Eikalipts ir monokultūra. Mums jākoncentrējas uz daudzveidību un noturību un atbildīgi jāpārvalda ūdens resursi. Pretējā gadījumā mūsu ainavas nepārdzīvos ne nākamos meža ugunsgrēkus, ne nākamo sausumu,” viņš teica.

Portugāles Algarves reģionā, kas ir ļoti populārs tūristu vidū no visas Eiropas,

pārmērīga un nekontrolēta gruntsūdens ieguve gar piekrastes joslu tagad ir izraisījusi sālsūdens sajaukšanos ar gruntsūdeni, padarot to nelietojamu un bojājot augsni.

Taču tūrismam nepieciešams milzīgs ūdens daudzums, 2019. gadā pirms Covid-19 pandēmijas Algarvi apmeklēja rekordliels tūristu skaits. Tā kā 2023. gada brīvdienu sezona tikko sākas, agrās rezervācijas liecina, ka šogad Portugālē varētu ierasties vēl vairāk tūristu.

Tūrisms ir galvenais naudas ienesēj, kas nozīmē, ka ūdens resursi noteikti cietīs vēl vairāk, sacīja Ferreira. “Masu tūrisms nozīmē ārkārtīgi lielu ūdens patēriņu tādos reģionos kā Algarve.”

Reklāma
Reklāma

Vismaz tūristu labā tiek darīts viss, lai lietas turpinātu darboties, bet ne vietējiem.

Algarves piekraste, Portugāle
Ekrānšāviņš. Twitter.
Pagājušajā vasarā ūdens trūkuma dēļ nācās slēgt sabiedriskos peldbaseinus Algarves reģionā, savukārt strūklakas tika izslēgtas. Un visā valstī puķu dārzu laistīšana tika aizliegta.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.