“Klusums pirms vētras: Krievi izliek lamatas pie Sumu, bet galveno sitienu gatavo citur!” Slaidiņš “izstaigā” frontes līniju 0
Sumu sektors šobrīd tiek vērtēts kā potenciāli bīstams. Krievijas aktivitāte šeit pieaug, un tas var būt daļa no plašāka plāna – piespiest Ukrainu pārvietot rezerves prom no galvenajiem virzieniem, īpaši Harkivas apgabals, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāsta NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Šāda pieeja atbilst Valērijs Gerasimovs iepriekš izmantotajai taktikai – maldināt ar sekundāriem uzbrukumiem, lai sagatavotu lielāku ofensīvu citur.
Krievijas spēki šobrīd darbojas tikai 3–4 km dziļumā no robežas, bet attālums līdz Sumu apgabalam ir aptuveni 35 km. Tieši draudi pilsētai vēl nepastāv, taču situācija var kalpot kā instruments Ukrainas rezervju “izvilināšanai”.
Kupjanskas virzienā pēc ilgāka klusuma atkal pieaugusi aktivitāte – fiksēti vismaz 17 uzbrukumi. Krievijas nelielas trieciengrupas (6–8 karavīri) mēģina iefiltrēties pilsētā.
Dažiem tas pat īslaicīgi izdodas, taču šie mēģinājumi bieži vien beidzas ar zaudējumiem. Nereti to mērķis ir vairāk propagandisks – uzfilmēt karoga uzvilkšanu vai demonstrēt “iekļūšanu” pilsētā.
Realitātē lielākā daļa Kupjanska joprojām atrodas Ukrainas kontrolē. Šajā sektorā fiksētas vairākas sadursmes, un Ukrainas pretuzbrukumi kavē Krievijas virzību. Cīņas notiek mežainos apvidos, kas apgrūtina kustību un dod priekšrocības aizsardzībai.
Ja Krievijas spēkiem izdotos izlauzties, Slovjanska atrastos jau bīstami tuvu – šobrīd kaujas notiek 15–20 km attālumā.
Časivjara kļuvusi par vienu no intensīvāk bombardētajiem punktiem. Krievija sistemātiski izmanto smago artilēriju un aviācijas bumbas, tostarp FAB-3000, kas spēj iznīcināt veselus kvartālus.
Augstienes pie pilsētas jau nonākušas Krievijas kontrolē, kas dod taktisku priekšrocību. Turklāt konstatēta arī elitārā vienība Rubikon, kas efektīvi traucē Ukrainas apgādi – apgrūtinot munīcijas piegādi un ievainoto evakuāciju.
Dobropiljas–Pokrovskas virziens – intensīvas sadursmes bez izrāviena. Šajos sektoros sadursmju skaits ir augsts (līdz pat 30 vienā virzienā), taču frontes līnija būtiski nemainās. Krievija turpina spiedienu ar nelielām grupām un artilērijas atbalstu, bet Ukrainas spēki notur pozīcijas.
Zaporižjas apgabals izceļas ar Ukrainas aktīviem pretuzbrukumiem. Krievijas spēki tiek spiesti atkāpties, ko daļēji izskaidro Ukrainas speciālo operāciju spēku darbība dziļi aizmugurē. Tas izjauc apgādes līnijas un samazina Krievijas ofensīvo potenciālu. Hersonas apgabals frontes līnija saglabājas gar Dņepru, un šobrīd būtisku sadursmju nav.
Situācija frontē ir dinamiska, bet bez izšķiroša lūzuma. Krievija izmanto: infiltrācijas taktiku, maldināšanas manevrus, masīvu artilērijas iznīcināšanu.
Savukārt Ukraina: notur galvenās pozīcijas, veic lokālus pretuzbrukumus, traucē pretinieka apgādi.
Galvenais jautājums paliek atklāts – kur Krievija koncentrēs savu galveno triecienu. Pašlaik redzams, ka vairāki virzieni var kalpot tikai kā sagatavošanās šim brīdim.
