Kur vien skaties, viss kļūst dārgāks: kopš aprīļa vidus arī par notāra pakalpojumiem jāmaksā krietni vairāk 0
Par zvērinātu notāru pakalpojumiem iedzīvotājiem turpmāk būs jāmaksā krietni vairāk, nekā viņi bija maksājuši līdz šim. Tā 14. aprīlī nolēma valdība, apstiprinot Tieslietu ministrijā sagatavotos grozījumus noteikumos par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību.
Par sūdzības sagatavošanu un iesniegšanu tiesā strīdos par nostiprinājuma lūguma noraidīšanu turpmāk būs jāmaksā ievērojami vairāk nekā līdz šim. Palielināsies arī publisku dokumentu legalizācijas izmaksas. Dārgāka kļūs arī dzimšanas apliecības vai augstskolas diploma legalizācija, kas nepieciešama dokumentu atzīšanai citās valstīs.
Lai noskaidrotu, kāpēc bija nepieciešams celt pakalpojumu cenas un par kādiem pakalpojumiem nāksies maksāt vairāk, jautājām Latvijas Zvērinātu notāru padomes birojam.
Pakalpojumu cenas jau gadiem nav atbilstošas
Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe skaidro: “16.04.2026. stājušies spēkā tiesību normu grozījumi Zvērinātu notāru atlīdzības taksēs (Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr.737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”).
Notāru takses tradicionāli tiek pārskatītas un koriģētas atbilstoši inflācijas koeficientam valstī attiecīgajā laika periodā, kā arī tiek novērtētas un taksētas jaunas notariālās funkcijas vai jaunie pienākumi esošajās.
Pēdējo reizi inflācijas radītā ietekme uz fiksētajām taksēm tika pārskatīta 2024.gadā, bet tikai daļai no notariālajām darbībām, šogad bija pienākusi kārta arī citu pārskatīšanai.
Vairāku notariālo darbību takses, kas tika grozītas šogad, iepriekš tika noteiktas 2018., 2016. gadā un pat vēl senāk. Tās ne tuvu vairs nespēja segt ar notariālo pakalpojumu sniegšanu saistītās aktuālās darba spēka, telpu, komunālo pakalpojumu, IT tehnoloģiju un tehnikas iegādes un izmantošanas pieaugušās izmaksas un jau radīja nesamērīgu spiedienu uz notariāta funkcionēšanas stabilitāti un pats svarīgākais – turpmākās attīstības nodrošināšanu.
Takses kas tika pārskatītas 2024.gadā netika grozītas šajā.
Kopš 2025.gada 1.janvāra notāru kompetencē ir vairāki jauni, bet absolūti jēgpilni un iedzīvotāju gaidīti pienākumi mantojuma lietas vešanā, gan attiecībā uz mantinieku apzināšanu un apziņošanu, gan mantojuma saraksta sastādīšanu, gan attiecībā uz kreditoru prasījumiem.
Jaunie pienākumi ir tehniski laikietilpīgi un prasa augstu precizitāti termiņu ievērošanā un datu apmaiņā, sazinā ar mantiniekiem un kreditoriem, publiskiem reģistriem, procesu un dokumentu plūsmas pārraudzība, datu izgūšana un nodošana nav nodrošināma bez attiecīgas IT infrastrūktūras izveides un uzturēšanas, kuru segšanai tāpat, protams, nav citu līdzekļu, kā vien mantojumu lietās iekasējamās takses. Notāri tagad Noteikumos iekļautās jaunās takses mantojuma lietu vešanas un kreditoru prasījumu pārvaldībai iekasē jau kopš jauno funkciju ieviešanas sākuma, tās jau bija noteiktas ar Zvērinātu notāru padomes 2025.gada 14.februāra lēmumu uz Notariāta likuma 230. panta 7. punkta pamata.
Tagad šīs takses tika iekļautas taksu noteikumos, tās ir attiecīgi 80 eiro par jaunajām darbībām mantojuma lietas vešanas sakarā un ja lietā tiek pieteiktas arī kreditoru pretenzijas – par darbībām saistībā ar to pārraudzību 40 eiro.
Kas vēl no biežāk izmantotajām notariālajām darbībām palicis dargāks?
Nevērtējumu (no summas neatkarīgo darījumu, piemēram laulības līgumi, servitūtu līgumi, lietošanas kārtības līgumi) apliecināšanas izmaksas pieaugušas no 80 eiro uz 140, Apostille apliecinājuma takses no 18 eiro uz 30 vai, ja apliecinājums taisāms paātrinātā kārtā 2 stundu laikā – 50 eiro – takses pielīdzināta Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pakalpojumu maksai par dokumentu legalizāciju, kas ir līdzvērtīga funkcija Apostille apliecinājumam dokumentu izmantošanai ārvalstīs, bet noraksta apliecinājums no 2 eiro uz 3 par lappusi.
Tāpat, atsevišķas notariālās darbības senākos gados ir bijušas taksētas neatbilstoši jebkādam to veikšanai nepieciešamo izmaksu novērtējumumam, kā piemēram – Apliecība par paziņojumu nodošanu un dalībnieku sniegtajiem paziņojumiem – takse bija vien 2 eiro, tagad tā notiekta 10 eiro, kas ar vien ne tuvu nesedz šāda apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laika ieguldījumu un kopējos faktiskos izdevumus, tomēr nedaudz tuvina realajam nepieciešamajam segumam.
Kā redzat,
fiksētās notāru takses vienmēr atpaliek laikā – laika radītam izmaksu pieaugumam un inflācijas spiediena ietekmei. Varētu teikt – tās vienmēr ir komfortablas iedzīvotājiem un nekad nav ērts notariātam, jo jau kopš pieņemšanas dienas tās sāk savu vērtības zaudēšanas ceļu, ko noēd inflācija un pieaugošā dārdzība. Šo notariāts izjūt īpaši akūti pēdējo piecu – septiņu gadu laikā augstās inflācijas spirāles dēļ.
Ar dziļu izpratni saprotot, ka ikviens sadārdzinājums ikvienā jomā – vai tā prece vai pakalpojums, iedzīvotājam nav iepriecinoša ziņa, tomēr – neviena joma, profesija nav imūna pret cenu spiedienu, arī ne notariāts. Domājot par to, kā nākotnē būtu pareizi valstiski rīkoties, lai notāru taksu paaugstinājums pēc iespējas mazāk šķistu pēkšņs, ir jāizmanto divas metodes – visur, kur atlīdzības takse var būt atkarīga no mantas vai darījuma vērtības, tai jābūt procentuālai no šīs vērtības (attiecīgas korekcijas ieviestas arī šajos taksu grozījumos), bet gadījumos, kur takses ir fiksētas, tur to pārrēķins un fiksācija normatīvos būtu veicama ar zināmu regularitāti, – Notāru padomei to būtu vēlams rosināt vismaz reizi divos gados, jo tad ikreizējais pieaugums būtu mazāks un iedzīvotājiem vieglāk uztverams, savukārt notariātam attīstībai nepieciešamie līdzekļi tik ļoti neatpaliktu no laika vajadzībām un izmaksu pieauguma.”
