Lukašenko ir iedzīts stūrī: Ukrainas puse tieši pasaka, kas notiks, ja viņš spers soli nepareizajā virzienā 0
Uz jaunu informatīvo viļņu fona ap Baltkrieviju un tās lomu karā pret Ukrainu atkal ir aktivizējušās diskusijas par iespējamu uzbrukumu no ziemeļiem un otrās frontes atvēršanas riskiem. Minskas paziņojumi par draudiem no Ukrainas un NATO valstu puses, kā arī signāli no Kijivas par potenciālu eskalāciju tikai pastiprina spriedzi un uzkurina jautājumu: vai Baltkrievija dosies karā pret Ukrainu?
Intervijā Glavred bijušais Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētāja vietnieks, rezerves ģenerālmajors Viktors Jaguns paskaidroja, kādas ir Baltkrievijas armijas kaujas spējas, kādu lomu Baltkrievija var spēlēt Krievijas karā pret Ukrainu un vai Kremlis var izmantot Baltkrievijas karaspēku kā papildu resursu. Tāpat eksperts novērtēja, vai ir iespējams krasas eskalācijas scenārijs un vai pastāv reāli draudi uzbrukumam no Baltkrievijas tuvākajā laikā.
V. Jaguns pašreizējo informatīvo troksni ap Baltkrievijas iespējamo uzbrukumu Ukrainai vērtē kā mērķtiecīgu Krievijas kampaņu. Viņaprāt, Kremlis šādi mēģina demonstrēt kaimiņvalsts lojalitāti un, kas ir vēl būtiskāk, piespiest Ukrainu izkliedēt savus spēkus, tērējot vērtīgos cilvēkresursus ziemeļu robežas aizsardzībai tā vietā, lai tos koncentrētu frontes karstajos punktos austrumos.
Izrāde iekšējai auditorijai
Eksperts norāda, ka Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko pašlaik ir iedzīts stūrī kā žurka un ir spiests uzturēt kaujiniecisku tēlu. Viņa stāsti par plānotajiem uzbrukumiem no četrām pusēm ir domāti iekšējai auditorijai un Krievijas pārliecināšanai, ka viss tiek kontrolēts – tiek remontēti ceļi un gatavotas pozīcijas.
Tomēr realitātē Lukašenko mēģina sēdēt uz diviem krēsliem, jo paralēli sarunājas ar ASV par sankciju atcelšanu savai kālija industrijai, kas tieša kara gadījumā kļūtu neiespējami.
Jaguns uzskata, ka Baltkrievijas armija tās pašreizējā formā nav spējīga patstāvīgi karot ar Ukrainu.
Ja Kremlis nolemtu Lukašenko nomainīt, visticamākais scenārijs būtu Baltkrievijas bruņoto spēku izformēšana un to karavīru integrēšana Krievijas vienībās.
Tas tiktu darīts, lai vieglāk vadītu personālsastāvu, kuram trūkst naida pret ukraiņiem. Eksperts uzsver baissu prognozi: baltkrievu karavīri šādā “savienotajā armijā” tiktu izmantoti kā pirmais ešelons “gaļas triecienos”, lai pirms problēmu radīšanas tiktu ātri utilizēti.
Putinam ir laiks līdz rudenim
Tikmēr Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam lēmums par jauniem soļiem attiecībā uz Baltkrieviju būs jāpieņem līdz rudens vidum. Šis ir kritiskais brīdis, kad kļūs skaidrs Krievijas pavasara-vasaras ofensīvas iznākums un ASV vēlēšanu perspektīvas.
Ja Krievija izšķirsies par uzbrukumu Eiropas virzienā (Polijai vai Baltijas valstīm), Baltkrievijas armijas izmantošana tur būtu pat efektīvāka nekā pret Ukrainu, kalpojot par rīku NATO spēku piesaistīšanai.
Pašlaik pie Ukrainas robežām nav novērojama trieciengrupu veidošanās, tāpēc tuvākajos mēnešos tiešie sauszemes draudi tiek vērtēti kā zemi. Tomēr situācija tiek nepārtraukti monitorēta ar modernām metodēm, kas neļautu atkārtoties 2022. gada pārsteigumam.
V.Jaguns skaidri norāda uz sekām, ja no Baltkrievijas teritorijas tiktu palaisti droni vai raķetes.
Ukraina ir brīdinājusi, ka tādā gadījumā adekvāta atbilde sekos nekavējoties un pirmais mērķis būs Moziras naftas pārstrādes rūpnīca.
Venecuēlas piemērs, pēc V.Jaguna teiktā, rāda – ja reģionāla valsts sāk konfliktēt ar kaimiņiem un iejaukties globālos procesos, cerot uz lielvaru (Krievijas vai Ķīnas) aizsardzību, tā saskarsies ar bargu reakciju.
Eksperts pieļauj, ka gadījumā, ja Lukašenko pārāk daudz runās, viņa likvidēšanu var īstenot nevis Rietumi, bet pati Krievija, lai pilnībā pārņemtu kontroli pār valsti.
