Pēteris Apinis: Ukrainā pieaug uzbrukumu skaits un apjoms veselības aprūpes iestādēm
0
Nedaudz pārsteidzoši, ka pēc tam, kad biju uzrakstījis stāstiņu par kara šausmām un ietekmi uz Tuvējo Austrumu valstu veselības aprūpi, kā arī Somālijas kara postu, saņēmu norādes, ka mans pienākums ir informēt par veselības un medicīnas jomas lietām Ukrainā, nevis tālajā Ziemeļāfrikā vai Persijas līča krastos. Karš Ukrainā ilgst jau piekto gadu, un medicīna lielā mērā ir pielāgojusies kara stāvoklim. Kaut arī ikdienā sekoju līdzi dažādiem ziņojumiem par sabiedrības veselību Ukrainā, pastāstīt kaut ko jaunu un nedzirdētu nav tik vienkārši.
Būtiskais uzsvars Krievijas armijas izpausmēs ir, ka veselības aprūpes infrastruktūras sistemātiskā iznīcināšana paātrinās, bet uzbrukumi slimnīcām, ātrās palīdzības automašīnām un medicīnas darbiniekiem 2025. gadā pieauga par 20%, salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tā ir PVO sniegta informācija. Šī informācija ir gandrīz mēnesi veca, taču pietiekami jauna, lai pēc tās izdarītu secinājumus.
Kopš 2022. gada februāra iebrukuma Krievija uzbrukusi slimnīcām un poliklīnikām 2881 reižu. Vardarbība sasniegusi kulmināciju 2025. gada trešajā ceturksnī, kad trīs mēnešu laikā 184 uzbrukumos tika uzbrukumos slimnīcām nogalināti divpadsmit cilvēki, bet ievainoti 110 pacienti un darbinieki.
Mērķtiecīgi uzbrukumi un elektroenerģijas padeves pārtraukumi ir izraisījuši krīzi, kurā 8 no 10 cilvēkiem ir grūtības piekļuvei zālēm, apmeklēt ārstu, turklāt ir smagi traucēta hronisku slimību, piemēram, vēža un sirds-asinsvadu slimību, ārstēšana. Katram ceturtajam hipertonijas pacientam nav pieejamas zāles.
Krīzi vēl vairāk saasinājuši uzbrukumi medicīniskām noliktavām, paralizējot kritiskās piegādes ķēdes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atlikušo iestāžu darbību. Pēc PVO datiem 2025. gadā trīskāršojās apšaudes medicīniskajām noliktavām, kas paralizēja vai vismaz ievērojami apgrūtināja zāļu piegādi. Ukrainas pieredze māca – medikamentus glabāt aptiekās vai iespējami mazās un no slimnīcas attālās noliktavās.
Esmu savām acīm skatījis, ka apzināti ir iznīcināti veselības aprūpes infrastruktūras objekti, galvenokārt lauku rajonos. Pērn ievērojami pieauga uzbrukumu skaits medicīniskajai infrastruktūrai ar bezpilota lidaparātiem. Šobrīd tos pat grūti nosaukt par droniem, jo šie bezpilota lidaparāti ir ļoti daudzveidīgi.
Veselības aprūpes sistēmu Ukrainā visvairāk tiranizē mērķtiecīgi uzbrukumi enerģētikai. 2024. un 2025. gadā vairāk nekā 90% veselības institūciju ziņoja par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, kas traucēja operāciju norisi un dzemdību aprūpi.
Elektrības un siltumapgādes pārrāvumi bija ļoti bieži šā gada aukstajā ziemā, kad temperatūra arī slimnīcās strauji pazeminājās līdz dažiem grādiem plusos. Aiz katras no šīm sistēmu avārijām stāvēja ģimenes, vecāka gadagājuma iedzīvotāji un veselības aprūpes darbinieki, kuriem bija jāturpina glābt dzīvības, kamēr viņu pašu mājās nebija apkures, ūdens vai elektrības.
Tiek lēsts, ka šī ziema ir bijusi bargākā kopš kara sākuma, un daudzie uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai ir atstājuši miljoniem cilvēku bez apkures, elektrības un ūdens. Daudzas Ukrainas siltumelektrostacijas ir bojātas vai iznīcinātas. Kijevā 2026. gada janvāra uzbrukumi atstāja gandrīz 6000 ēku bez apkures zem-nulles temperatūrā, liekot aptuveni 600 000 iedzīvotāju pamest galvaspilsētu. Tas, ko mēs redzam Ukrainā, ir postošs cikls.
Tiek uzbrukts siltumcentrālei, un tūkstošiem mājokļu dažu stundu laikā paliek bez apkures. Pie –20 °C ūdens cauruļvados sasalst, tās pārplīst, un ēkas applūst ar ledu. Tiek veikti remonti, bet nākamais uzbrukums visu sāk no jauna.
Ietekme nebeidzas pie slimnīcas durvīm. Jaunās mātes, kuras izrakstītas pēc dzemdībām, pacienti, kuri atgūstas no traumām vai sirdslēkmes, un tie, kuri gaida vai atgūstas no smagām vēža operācijām, atgriežas mājās – savos dzīvokļos bez apkures, elektrības vai tekoša ūdens. Aprūpe, kas sākas funkcionējošā slimnīcā, tiek apdraudēta, kad pacienti atgūstas aukstās, tumšās mājās, pārvēršot medicīnas progresu par ikdienas cīņu par izdzīvošanu.
Ar karu saistīto traumu skaita pieaugums ir veicinājis pieaugošu pieprasījumu pēc ķirurģiskām operācijām, asins produktiem, infekciju profilakses un kontroles, antimikrobiālās rezistences novēršanas un rehabilitācijas. Piekļuve rehabilitācijai joprojām ir ļoti ierobežota. Tikai 4 % slimnīcu nodrošina stacionāro rehabilitāciju un tikai 3 % iestāžu piedāvā palīglīdzekļus, piemēram, protēzes un korekcijas ierīces.
Kā viena no nozīmīgākajām Ukrainas medicīnas problēmām jāmin mentālās veselības krīze. 72 % aptaujāto cilvēku ziņoja, ka cieš no trauksmes vai depresijas, taču tikai 1 no 5 varēja atrast palīdzību. Pēc četriem kara gadiem nacionālais izdegšanas sindroms ir milzīgs, jādomā, ka pieprasījums pēc psihiskās veselības aprūpes nekad nav bijis lielāks. Nepārtraukto konfliktu radītais stress ir izraisījis sirds un asinsvadu slimību skaita pieaugumu līdz satraucošiem līmeņiem.
Šo slimību ārstēšana kļūst gandrīz neiespējama, jo astoņi no desmit cilvēkiem ziņo, ka nevar iegādāties nepieciešamos medikamentus. Pilsētās pie frontes līnijas iedzīvotāji faktiski ir nošķirti no ārpasaules slēgto aptieku un aktīvo kauju dēļ, savukārt visā valstī strauji pieaugušās cenas ir padarījušas dzīvības glābjošos medikamentus nepieejamus lielai daļai iedzīvotāju.
Gluži tāpat – problēmas ir ar vakcināciju.
Stipri mazinājusies ir specializētā aprūpe bērniem, tostarp bērniem ar invaliditāti. Ukrainas bērni nes lielu daļu kara nastas, saskaroties ar milzīgu traumu un tiekot atņemti no normālas dzīves un izglītības. Un no aptuveni 20 000 bērniem, kas nolaupīti un aizvesti uz Krievijas Federāciju, tikai apmēram 2000 ir droši atgriezušies pie savām ģimenēm.
Neskatoties uz pakalpojumu sabrukumu apstrīdētajās (Krievijas okupētajās) teritorijās, Ukrainas veselības aprūpes sistēma kopumā ir parādījusi “augstu izturības līmeni” un elastību darbībā, tostarp izmantojot mobilo klīniku pakalpojumus un starptautisko atbalstu medicīniskajai evakuācijai. Tomēr, lai pēc kara atjaunotu bojāto infrastruktūru, būs nepieciešami milzīgi ieguldījumi un jauni būvniecības projekti.
Nesen publicētajā ANO, Pasaules Bankas un Eiropas Savienības kopīgajā novērtējumā desmit gadu atjaunošanas izmaksas tiek lēstas 590 miljardu dolāru apmērā – summa, kas ir trīs reizes lielāka par Ukrainas pagājušā gada kopējo ekonomisko produkciju.
Karam Ukrainā sākoties piektajam gadam, moduļu klīnikas ir kļuvušas neaizstājamas primāro veselības aprūpes pakalpojumu uzturēšanai.
Karš ir izraisījis milzīgu un ilgstošu iedzīvotāju pārvietošanos. Pašlaik Ukrainā joprojām ir 3,6 miljoni iekšzemē pārvietoto personu. Starptautiskā mērogā 5,9 miljoni bēgļu ir meklējuši drošību ārzemēs, no kuriem 5,7 miljoni palikuši Eiropā. Nopietns izaicinājums ir risināt jautājumu par smago psiholoģisko slogu, jo pārvietoto iedzīvotāju vidū pieaug garīgās veselības problēmas. Kā vēl viena aktualitāte jāmin nepieciešamība atjaunot cilvēkresursus, konkrēti, reintegrējot aptuveni vienu miljonu kara veterānu, paverot ceļu bēgļiem droši atgriezties mājās un krasi paplašinot sieviešu līdzdalību darba tirgū – līdztekus veselības aprūpes sistēmas atjaunošanai.
Man ļoti patīk PVO ģenerāldirektora Dr. Tedrosa Adhanoma Gebreiesusa viedoklis, ka labākās zāles ir miers. 2025. gadā PVO atbalsts sasniedza 1,9 miljonus cilvēku visā Ukrainā, sniedzot pakalpojumus, medicīniskos piederumus, nosūtījumus un veicinot kapacitātes stiprināšanu, īpašu uzmanību pievēršot frontes līnijai un grūti sasniedzamām vietām. Lai palīdzētu uzturēt būtiskos veselības aprūpes pakalpojumus, PVO ir piegādājusi 284 ģeneratorus veselības aprūpes iestādēm 23 Ukrainas apgabalos. 2026. gadam PVO aicina piesaistīt 42 miljonus ASV dolāru finansējumu, lai turpinātu darbu Ukrainā un nodrošinātu aprūpes pieejamību 700 000 cilvēkiem.
Īsumā – ir grūti atrast kaut ko labu, ko pastāstīt par veselības aprūpi Ukrainā. Labās ziņas ir tās, ka ārsti Olabs Libermanis un Mārtiņš Malzubris regulāri brauc uz Ukrainu un palīdz ar mikroķirurģijas apmācību un paši operē frontē cietušos karavīrus. Izcili ir tas, ka ar profesores Ivetas Golublovskas, profesora Alekseja Miščuka un docenta Edgara Vasiļevska palīdzību Ukrainas anesteziologi ir apguvuši vadanestēziju un citas perifērās anestēzijas metodes.
Labās ziņās ir tās, ka NMPD dienests ir nosūtījis renovētas neauliekamās palīdzības mašīnas un veidojis tehnoloģiskās domāšanas maiņu Ukrainas ātrajā palīdzībā. Šis nav tas gadījums, kad pateikties visiem, kas nepārtraukti cenšas atbalstīt Ukrainu, bet atkārtošos – rēķinot uz iedzīvotāju skaitu Latvija ir visvairāk palīdzējusi Ukrainai no visām pasaules valstīm – gan militāri, gan humāni. Un tā ir ziņa, ar ko mēs varam lepoties – mēs esam gatavi dalīties un palīdzēt.
