Konsorcijs “Nord Stream 2” turpina manevrus 0
Krievijas un vairāku rietumvalstu konsorcijs, kas izveidots gāzesvada “Nord Stream 2” būvei Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, lūdzis Dānijas varas iestādēm atļauju būvēt cauruļvadu pa alternatīvu maršrutu, lai apietu Dānijas teritoriālos ūdeņus.
Konsorcijs norādīja, ka Dānijas Ārlietu ministrija kopš janvāra nav nākusi klajā ar gaidīto rekomendāciju. 2017. gadā Dānijas parlaments pieņēma dokumentu, kas ļauj Dānijai drošības iemeslu dēļ atteikt “Nord Stream 2” izbūvi tās teritorijā. Dānija arī lūgusi ES palīdzību risinājuma meklēšanā. Zviedrija un Somija šogad devušas atļauju “Nord Stream 2” būvniecībai savās ekonomiskajās zonās. Paredzēts, ka “Nord Stream 2” nodrošinās gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Projekts izmaksās aptuveni desmit miljardus eiro. Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads “Nord Stream 2” ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas. ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Kanjete atzinis, ka “Nord Stream 2” nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.
