Identitātes zādzības bieži ir organizētas shēmas, kurās izmanto arī ļaunatūras – dažādas datorprogrammas, kuras nelegāli iekļūst datorsistēmās un ģenerē dažādus krāpnieciskus materiālus.
Identitātes zādzības bieži ir organizētas shēmas, kurās izmanto arī ļaunatūras – dažādas datorprogrammas, kuras nelegāli iekļūst datorsistēmās un ģenerē dažādus krāpnieciskus materiālus.
Foto: Tero Vesalainen/SHUTTERSTOCK

Krāpnieki kļūst arvien radošāki un izmanto sabiedrībā aktuālus notikumus 1

Finanšu krāpnieki pielāgojas tirgus situācijai un aktuāliem notikumiem, piemēram, gada ienākumu deklarācijas iesniegšana, ziedojumi Ukrainai vai kādu vienreizēju pabalstu izmaksa, aģentūrai LETA pavēstīja “SEB bankas” pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu 22
Lasīt citas ziņas

Bankā norāda, ka finanšu krāpnieku aktivitāte nemazinās – vidēji mēnesī četru lielāko banku klientiem tiek izkrāpti ap miljons eiro. Populārākie krāpnieku saziņas kanāli joprojām ir telefona zvans un īsziņas.

Pateicoties izglītojošām aktivitātēm, klienti arvien biežāk spēj atpazīt gan krāpnieku zvanus, gan e-pastus, gan īsziņas, skaidro bankas pārstāvji. Liela daļa zina, ka nedrīkst atvērt nezināmas saites, kas atsūtītas e-pastā vai īsziņā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat zina, ka nedrīkst zvanītājiem nosaukt savus internetbankas piekļuves datus un ļaut attālināti pieslēgties savam datoram, lai it kā palīdzētu veikt maksājumus uz investīciju platformām.

“SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis norāda, ka tāpēc krāpnieki kļūst arvien radošāki, pielāgojas tirgus situācijai un mēģina sasaistīt uzbrukumu ar kādu aktuālo notikumu. Piemēram, šobrīd ir aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta īsziņas it kā no Valsts ieņēmumu dienesta kontekstā ar iedzīvotāju iesniedzamajām gada ienākumu deklarācijām. Īsziņā ir aicinājums pārbaudīt informāciju par nodokļu atmaksu un, klikšķinot uz saites, atveras “SEB bankas” internetbankai līdzīga lapa. Būtībā šī krāpšanas metode ir pikšķerēšana – tās mērķis ir iegūt bankas klienta datus, kamēr viņš mēģina ielogoties viltotā internetbankā, un paralēli veikt krāpnieciskas darbības īstajā klienta internetbankā.

Pelcis skaidro, ka izveidot viltotu lapu internetā ir ļoti vienkārši, tāpēc krāpnieki to dara regulāri. “Mēs vienmēr sekojam līdzi – tiklīdz parādās informācija par viltotu SEB internetbankas lapu, mēs uzreiz reaģējam,

lai to nobloķētu. Klientus aicinām nekad neklikšķināt uz saitēm, kas it kā ved uz internetbanku, ja tās saņemtas e-pastā, īsziņā vai atrastas “Google” meklētājā,” norāda Pelcis.

Viņš informē, ka drošākais veids, kā pieslēgties SEB internetbankai, ir ievadīt adresi – “ibanka.lv” vai arī izvēlēties pogu “Internetbanka” SEB bankas mājaslapā. Vienmēr būtiski pievērst uzmanību internetbankas adresei – vai tā tiešām ir “ibanka.seb.lv”, nevis, piemēram, “iibaanka.seb.lv”.

Pēc aktīvu apmēra “SEB banka” ir trešā lielākā banka Latvijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.