Kremlim sāk pietrūkt naudas. Lai saražotu vēl vairāk bumbu Ukrainas bombardēšanai, Putins ķēries pie uzņēmumu nacionalizēšanas 143
Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.
Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.
Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.
Piemēram, bijušajam Ukrainas prezidentam Petro Porošenko un viņa dēlam konfiscēta konditorejas izstrādājumu rūpnīca “Roshen” Lipeckā, jo uzņēmuma īpašnieki aktīvi finansējot un apgādājot Ukrainas bruņotos spēkus un atbalsta Ukrainas varas iestāžu pretkrievisko politiku. Šobrīd Porošenko vecākā un viņa dēla, kā arī 5% “Roshen” akciju īpašnieka Oļega Kazakova darbība Krievijas teritorijā ar tiesas lēmumu ir aizliegta.
Kremlis labprāt ķertos arī pie Latvijas pilsoņa Pētera Avena īpašumu konfiskācijas, ja vien viņš kādā veidā nonāktu Krievijā. Avena aktīvu vērtība saskaņā ar “Bloomberg Billionaires Index” datiem šobrīd ir 6,31 miljardi ASV dolāru un Krievija pie pirmā izdevīgā gadījuma nekautrētos tos sagrābt un pārvērst bumbās, kas krīt uz ukraiņu galvām. Krievijas Federācijas Padomes loceklis Dmitrijs Rogozins jau pagājušā gada oktobrī nosūtīja aicinājumu Krievijas Federālajam Drošības dienestam, Izmeklēšanas komitejai un ģenerālprokuratūrai pārbaudīt informāciju par kompānijas “Letter One”, kuras viens no līdzīpašniekiem ir arī Pēteris Avens, 150 miljonu ASV dolāru ziedojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, jo “uz to attiecas smags kriminālkodeksa pants”. Savukārt Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins nemaz neslēpa, ka, atgriežoties Krievijā, katrs, kurš atbalstījis Ukrainu, tiks izsūtīts uz Magadanu. Nav šaubu, ka visus izsūtīto aktīvus, kam vien Krievija tiktu klāt, konfiscētu.
Pašlaik Krievijā visizplatītākais pamatojums privātīpašumu konfiskācijai ir to privatizācijas apstrīdēšana 90-tajos gados. Izpētot tiesu reģistrus un plašsaziņas līdzekļu ziņojumus no 2022. gada otrās puses līdz 2024. gada janvārim, Meduza saskaitīja vairāk nekā 20 uzņēmumu, kuri vai nu tika nacionalizēti šādā veidā, vai arī atrodas nacionalizācijas procesā. Meduza saskaitījusi septiņas tiesas prāvas, ko Ģenerālprokuratūra ierosinājusi tikai pēdējo 18 mēnešu laikā, pieprasot atgriezt uzņēmumus, kurus valsts pārdeva Jeļcina laikā. Konfiscēto privāto uzņēmumu skaits varētu būt daudz lielāks, ņemot vērā, ka nacionalizācija iespējama arī piespiedu bankrota ceļā, kam ir daudz grūtāk izsekot.
Ar Vladimira Putina 19.februārī parakstītu dekrētu Federālās īpašumu pārvaldības aģentūras pagaidu pārvaldībā nonākušas arī “Uļjanovskas darbgaldu rūpnīcas” akcijas un citi aktīvi neraugoties uz to, ka tās 100 % pamatkapitāla daļu pieder “Gildemeister Beteiligungen GmbH”, kas ir daļa no Japānas un Vācijas konsorcija DMG Mori, viena no lielākajiem programmējamo darbgaldu ražotājiem Vācijā.
Arestētas arī AS “Kompaniya Etalon” piederošās “Serovas ferosakausējumu rūpnīcas”, “Čeļabinskas elektrometalurģijas kombināta” un “Kuzņeckas ferosakausējumi” akcijas. Čeļabinskas Elektrometalurģijas kombināts ir Krievijas lielākais ferosakausējumu ražotājs, ko izmanto augstas kvalitātes tērauda ražošanā. Šo tēraudu, savukārt, izmanto, lai ražotu bruņu šāviņus, ieroču stobrus un lidmašīnu dzinējus.
Par nelikumīgiem pasludināti arī viena no lielākajiem formalīna un metanola ražotājiem “Metafrax Chemicals” privatizācijas rezultāti. Tāpat Krievijas Ģenerālprokuratūra vēl pagājušā gada augustā iesniedza prasību par “SibMir” un “IsNov” atgūšanu valsts īpašumā. Šiem uzņēmumiem pieder 48,19% Rostovas Optiskās un mehāniskās rūpnīcas akciju, kas ražo optiski mehāniskās un optiski elektroniskās ierīces dienas un nakts redzamības nodrošināšanai bruņutehnikas uguns vadības sistēmām. Tāpat Sanktpēterburgas šķīrējtiesai nosūtītas piecas prasības, lai arestētu Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa lielākā uzņēmuma “Severnaja Verf” meitas uzņēmumu akcijas. Tā galvenā darbība ir Krievijas Jūras kara flotes kuģu būve, remonts un modernizācija. Visticamāk tas ir tikai sākums plaša mēroga nacionalizācijai, jo, kā uzsver tsargrad.tv, “šis saraksts ir garš”.
