Krīzes stundā būs par vēlu – Ukrainas pieredze atklāj Latvijas vājās vietas 0
Kādas mācības Latvijai jāņem vērā no Ukrainas pieredzes? Par to TV24 raidījumā “Dienas personība” stāstīja biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks un AS “Sadales tīkls” attīstības direktors, zemessargs Vīgants Radziņš.
Radziņš norādīja, ka Latvija aktīvi palīdz Ukrainai: “Pirmkārt, mēs esam ziedojuši un arī turpinām to darīt – gan tehniku, gan dažādus materiālus. Otrkārt, sadales tīkla darbinieki, arī “Latvenergo” darbinieki, ir paši ziedojuši savus līdzekļus, lai sagādātu dronus un vēl kaut ko aizsardzībai. Tā ir morāla palīdzība, kas palīdz ukraiņiem turēties.”
Atbildot uz jautājumu par ieteikumiem un redzējumu, kas būtu jāņem vērā, domājot par energotīklu drošību, Silenieks uzsvēra: “Viens ir tas, ka vajag diezgan daudz rezerves. Rezerves materiāliem, iekārtām un tehnoloģijām, kas ir viegli pateikt no manas puses, bet tas ir ļoti dārgi un zināmā mērā iesaldēta nauda.”
Drošība maksā dārgi – sapirkt visu un turēt noliktavās ar domu “ja nu kas” vienmēr ir grūti izsvērt, cik ir lietderīgi šobrīd investēt milzīgu naudu dažādās rezervēs, lai viņas nav pārmērīgas.
“Sākot jau ar instrumentiem. Pieņemsim, ja diversanti uzspridzina kādus astoņus kilometrus elektrības balstus, kur viņus tagad tajā apvidū dabūt? Jācērt zaļie koki, bet tas nav tik vienkārši – tur ir svarīgi, kādi koki, un vēl citas mazās lietiņas, piemēram, bojāti vadi, apakšstacijas, transformatori. Viss tiek laists gaisā – nav tā, ka vienkārši stāv plauktiņā un var aiziet un paņemt,” skaidroja Silenieks.
Viņš norādīja, ka lielākā daļa no lielām iekārtām jāpasūta no ārzemēm, un to izgatavošana var ilgt mēnešus vai pat gadus, turklāt ir jāstāv rindā, lai tādas iegūtu. “Tas nav uz sitienu dabūnams,” viņš piebilda.
“Tas ir tas lielākais izaicinājums, saprast saprātu. Var jau nopirkt rezerves pa miljoniem un miljardiem, un tās stāvēs un tehnoloģiski novecos. Taču, ja pienāk krīze, to nenožēlos. Savukārt, ja tās stāvēs desmitiem, divdesmit un trīsdesmit gadus, sabiedrība sāks pārmest. Tas ir grūti – pieņemt, cik daudz kādas rezerves vajag,” sacīja Silenieks.
Viņš arī uzsvēra, ka būtisks ir profesionālu kadru trūkums, kā tas ir daudzās nozarēs Latvijā. “Kas ar to tiks galā? Mums abiem var iedot transformatoru un pateikt, lai ejam uzlikt – nekāda jēga no tā nebūs, un tas nav tik vienkārši,” viņš piebilda.
