Krievija ir sasniegusi kulmināciju frontē. Ja netiks panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, šī var būt pēdējā iespēja 0
Eksperti norāda, ka spiediena izdarīšanai uz Maskavu šobrīd varētu būt izdevīgāks brīdis nekā jebkad kopš konflikta sākuma.
Krievijas potenciāls kaujas laukā Ukrainā ir sācis vājināties, un vasaras uzbrukums var kļūt par pēdējo iespēju Maskavai izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai, jo nākamgad tā saskarsies ar nopietnu dzīvo spēku un ieroču trūkumu. Par to raksta The Washington Post, atsaucoties uz ASV un Eiropas amatpersonu un militāro ekspertu paziņojumiem.
Tajā pašā laikā, lai arī pēdējās dienās Tramps, šķiet, atteicies no draudiem par stingrām finanšu sankcijām, eksperti atzīmē, ka spiediena izdarīšanai uz Maskavu šobrīd varētu būt izdevīgāks brīdis nekā jebkad kopš konflikta sākuma.
Saskaņā ar ASV Militārās izlūkošanas aģentūras novērtējumu, ja netiks panākts izlīgums sarunu ceļā vai nesekos “stabils” Rietumu atbalsts, karš “visticamāk turpināsies lēni Krievijas labā arī 2025. gadā”. Tomēr Krievijas panākumi “palēninās un tiek gūti par ļoti augstu cenu personāla un tehnikas ziņā”.
Kopš iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Krievija ir “zaudējusi vismaz 10 000 vienību sauszemes kaujas tehnikas, tostarp vairāk nekā 3 000 tanku, kā arī gandrīz 250 lidmašīnu un helikopteru un vairāk nekā 10 jūras kuģu.” Tajā pašā laikā pēdējā gada laikā Krievija ir ieguvusi tikai 0,6% papildu Ukrainas teritorijas, par ko dienā samaksāts ar aptuveni 1500 nogalinātiem vai ievainotiem karavīriem.
“Krievija ļoti pakāpeniski ieņem teritorijas, bet tas tai izmaksā neiedomājami dārgi,” sacīja Ričards Bārons, bijušais karaspēka pavēlniecības vadītājs Apvienotajā Karalistē.
Kā norāda cits Apvienotās Karalistes pētnieks Džeks Votlings, Kremlis šogad ir iesaucis rekordlielu skaitu jauno karavīru, taču Krievijas virzības temps uz sauszemes ir gandrīz apstājies. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka Ukraina ir nostiprinājusi aizsardzības zonas un izmanto tuvās darbības bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu jebkādiem Krievijas mēģinājumiem tuvoties frontes līnijai.
Ukrainas drošības dienesta pārstāvis norādīja, ka virzības palēnināšanās var būt saistīta arī ar to, ka Krievija bija spiesta novirzīt resursus, lai atgūtu teritorijas Kurskas apgabalā gar Ukrainas ziemeļaustrumu robežu:
“Krievija nespēj ieņemt nekādas teritorijas, un šāda situācija ir vērojama gandrīz kopš Ukrainas pretuzbrukuma beigām. Lai gan viņiem joprojām ir trīskāršs karaspēka pārsvars — un, iespējams, vēl lielāks ieroču sistēmās — ar to tomēr nepietiek.”
Turklāt, lai gan Krievija spēj saražot vismaz 200 jaunus tankus gadā, tā stipri paļaujas uz noliktavās glabāto padomju tanku atjaunošanu, kuru krājumi kara sākumā tika lēsti aptuveni 13 000 vienību apjomā. Rietumu ekspertu vērtējumā šie krājumi, visticamāk, izsīks tuvāko mēnešu laikā.
“Krievija var turpināt cīnīties, bet… ar laiku spēki kļūs arvien mazāk mehanizēti, un tas patiešām ietekmē to, cik ilgi viņi spēs uzturēt pašreizējo darbības veidu,” sacīja Votlings.
Ja netiks panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, Krievija, visticamāk, vasarā izmantos savu pārsvaru, lai pastiprinātu uzbrukumus un mēģinātu izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai, sacīja Votlings un Bārons. Taču šī var būt pēdējā iespēja Maskavai.
“Krievija faktiski sasniedz kulmināciju savā spējā veikt uzbrukumus,” sacīja Bārons. “Šobrīd ir ļoti maz ticams, ka Krievijas armijai ir nepieciešamais aprīkojums, cilvēkresursi, apmācība un loģistika, lai sāktu ofensīvu, kas pārrautu Ukrainas aizsardzības līnijas, un — pat ja viņiem tas izdosies — tūlītēji to izmantotu.”
Tāpat pat tad, ja Krievijai izdotos iegūt vairāk Ukrainas teritorijas, Kremļa iespējas sasniegt savu deklarēto mērķi — pilnībā pārņemt kontroli pār četrām reģioniem, kurus tā nelikumīgi anektēja 2022. gada rudenī (Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabali) — joprojām ir niecīgas, norāda Dāra Masikota, vecākā pētniece Kārnegī Eirāzijas centrā Krievijā.
“Pastāv būtiska atšķirība starp ukraiņu atbīdīšanu par 5–10 kilometriem ar lieliem zaudējumiem un spēju sakoncentrēt dzīvā spēka un bruņutehnikas vienības, lai izmantotu izrāvienu un pārraut visas šīs barjeras… Tas joprojām ir ļoti dārgs process, un es vienkārši neredzu šādu koncentrāciju nevienā vietā.”
Tajā pašā laikā, kā norāda Rietumu amatpersonas, Putina pārliecība par Krievijas pārākumu varētu vairāk balstīties uz optimistiskiem padoto ziņojumiem, nevis reālo situāciju.
“Ja Ukraina spēs atturēt Krieviju no Doņeckas robežu sasniegšanas no šodienas līdz Ziemassvētkiem, un Kijivas starptautiskie partneri mērķtiecīgi grauj Krievijas ekonomiku, Maskavai nāksies pieņemt sarežģītu lēmumu par to, cik daudz tā ir gatava maksāt par kara turpināšanu,” sacīja Votlings.
