Krievija var iebrukt Baltijas valstīs jau šogad, bruņojoties ar “formālu iemeslu” – eksperts ieskicē scenāriju 0
Kamēr Amerikas Savienotās Valstis Donalda Trampa vadībā koncentrējas uz karadarbību Tuvajos Austrumos, Krievijai var rasties iespēju logs sākt militāras darbības pret NATO Baltijas valstīs. Vācu izdevums Bild nesen publicēja iespējamu iebrukuma karti Baltijas valstīs, kas izraisīja plašas diskusijas. Ņemot vērā, ka agresorvalsts nespēj sasniegt savus mērķus Ukrainā un faktiski nevar pastāvēt bez kara, Krievija varētu izšķirties par šādu soli jau šogad.
Intervijā “Glavred” politologs Vladimirs Gorbačs skaidroja, ka pat bez šādas kartes publicēšanas provokāciju risks Baltijas valstīs ir augsts. Krievijā jau notiek procesi, kurus var uzskatīt par sagatavošanos šādiem scenārijiem. Piemēram, tiek virzīts likumprojekts par “Krievijas pilsoņu aizsardzību ārzemēs”, un šādu pilsoņu Baltijas valstīs, īpaši Latvijā, ir daudz.
Vienlaikus šajās valstīs notiek tiesas procesi pret Krievijas pilsoņiem, kuri tiek turēti aizdomās par pretvalstiskām darbībām. Formāli aizbildinoties ar viņu aizsardzību, Krievija faktiski signalizē par iespēju izmantot savus spēka dienestus ārvalstīs.
Eksperts norāda arī uz situāciju Igaunijā, kur informatīvajā telpā tiek aktualizēta tā sauktās Narvas “tautas republikas” tēma. Šādas aktivitātes atgādina notikumus, kas savulaik tika novēroti Krimā un Donbasā. Pēc viņa domām, nākamais solis šādā attīstībā varētu būt militāra operācija, kas, ja arī nav neizbēgama, ir visai iespējama.
Reālāks scenārijs
Vienlaikus eksperts uzsver, ka runa ne vienmēr ir par pilna mēroga iebrukumu. Reālāks scenārijs varētu būt lokālas operācijas atsevišķos reģionos, piemēram, Igaunijā vai Latvijā. Mazāk ticams tiek uzskatīts uzbrukums Lietuvai vai Suvalku koridoram, jo tas nozīmētu tiešu Polijas iesaisti un daudz plašāku konfliktu.
Pašlaik starptautiskā uzmanība lielā mērā ir novērsta uz Tuvajiem Austrumiem un konfliktu ar Irānu, kas var radīt kārdinājumu Krievijai rīkoties, cerot uz vājāku reakciju. Tomēr eksperts uzsver, ka šāds solis būtu ļoti riskants un panākumi nebūt nav garantēti.
Viņaprāt, šāds scenārijs varētu īstenoties gada laikā, iespējams, maskējot darbības kā militārās mācības.
Runājot par Amerikas Savienoto Valstu lomu, eksperts norāda, ka Donalds Tramps nav demonstrējis gatavību tieši iesaistīties Eiropas drošības jautājumos, uzsverot, ka Eiropai pašai jāuzņemas atbildība par savu aizsardzību. Tādēļ ASV iesaiste varētu aprobežoties ar politisku un militāru atbalstu, piemēram, ieroču piegādēm, nevis tiešu dalību karadarbībā.
Karš divās frontēs
Attiecībā uz jautājumu, vai Krievija spēj karot divās frontēs, eksperts uzskata, ka pilna mēroga karš būtu sarežģīts, taču ierobežotas operācijas un hibrīddarbības ir pilnīgi iespējamas. Krievija šādam scenārijam jau iepriekš gatavojusies, tostarp stiprinot savu militāro infrastruktūru.
Šādas iespējamās darbības varētu ietekmēt arī situāciju Ukrainā. Ja Krievija sāktu provokācijas Baltijā, tas varētu vai nu novērst uzmanību no Ukrainas, vai arī, tieši pretēji, mobilizēt Rietumus aktīvākai rīcībai pret Krieviju. Ja Krievija ciestu neveiksmi, tas nāktu par labu Ukrainai, bet, ja tai izdotos gūt panākumus, konflikts varētu tikai paplašināties.
Eksperts uzsver, ka šādi scenāriji ir grūti prognozējami un saistīti ar lielu risku, taču tie ir iespējami. Vienlaikus tas varētu mudināt Eiropu vēl aktīvāk stiprināt savu drošību un atbalstu Ukrainai.
