Krievijas šobrīd pastiprinātie triecieni pa Krimu var mainīt kara gaitu. Tie var nākt pa sliktu pašai Krievijai 0
Pēdējās nedēļās Ukrainas spēki ir sākuši mērķtiecīgus triecienus Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām Krimā — un šī stratēģija, kā norāda militārais eksperts Pāvels Narožnijs, var būt sākums daudz plašākai ofensīvai, raksta Unian.net.
Ukrainas droni un bezpilota uzbrukuma platformas pēdējo dienu laikā ir vairākkārt trāpījuši augstvērtīgiem Krievijas mērķiem Krimā — tai skaitā modernajām “Buk” pretgaisa aizsardzības sistēmām, radaru kompleksam un mobilajām raķešu vienībām. Šādi triecieni ne tikai vājina Krievijas aizsardzības spējas pussalā, bet arī piespiež Maskavu pārvietot savus resursus no citiem reģioniem.
“Šīs sistēmas ir dārgas, to remonts ir sarežģīts, bet, vēl svarīgāk — tās nav viegli aizvietojamas apstākļos, kad darbojas starptautiskās sankcijas,” norāda Narožnijs.
Eksperts brīdina: Krievijai var nākties izvest pretgaisa aizsardzības sistēmas no citām stratēģiski svarīgām vietām, piemēram, Belgorodas apgabala, rūpnīcu zonām un militārajiem noliktavu centriem. Tas savukārt nozīmē jaunas ievainojamības punktus pašā Krievijas teritorijā.
Papildus tam Ukraina esot atradusi efektīvu veidu, kā izmantot jūras dronus kā dronu starta platformas, kas ļauj piekļūt Krimas piekrastes pozīcijām ar augstu precizitāti.
Krima joprojām ir būtisks Krievijas loģistikas mezgls — caur pussalu tiek apgādāti karaspēki Hersonas un Zaporižjas virzienos. Ukrainas mērķtiecīgie uzbrukumi gan PGA sistēmām, gan tiltiem un noliktavām var tuvākajā laikā būtiski ierobežot Krievijas spēju uzturēt savas operācijas dienvidos.
Narožnijs uzskata, ka Krimas “izretināšana” var būt priekšnoteikums tam, lai Ukraina gatavotu triecienus dziļāk pussalas teritorijā: “Kad Krievijas pretgaisa aizsardzība būs pietiekami novājināta, nākamais solis var būt trieciens augsta līmeņa mērķiem — komandpunktiem, kuģu bāzēm vai tiltam uz Kerču.”
Militārā dinamika rāda, ka Ukraina soli pa solim testē Krievijas robežas Krimā. Ja šie triecieni turpināsies un pastiprināsies, Krievija būs spiesta izvēlēties starp Krimas aizsardzības stiprināšanu (atstājot neaizsargātākus citus reģionus), vai risku zaudēt vienu no svarīgākajiem balstiem okupēto teritoriju apgādē.
Šobrīd Krima vairs nav “aizmugure” — tā kļūst par aktīvu frontes daļu. Un tas, pēc Narožnija domām, var pilnībā mainīt kara gaitu nākamajos mēnešos.
