Krievijas propagandas balss brīdina: “Trešais pasaules karš var sākties jebkurā brīdī” 0
Kamēr Rietumos pievērš uzmanību Ukrainas kara attīstībai un NATO sadarbībai, Krievijas mediji arvien skaļāk runā par iespējamu karu ar Rietumiem – pat kodolkonflikta iespējamību. Viens no Kremļa galvenajiem propagandas rīkiem – laikraksts “Komsomolskaja Pravda” – publicējis visaptverošu rakstu, kurā tiek analizēti iespējamie Trešā pasaules kara sākuma scenāriji.
Rakstā norādīts, ka ASV un NATO pieņēmušas stratēģiju “nožņaugt” Krieviju no visām pusēm – sākot ar Baltijas valstīm, beidzot ar Ukrainu un Tuvajiem Austrumiem. Avoti apgalvo, ka Rietumi plāno uzbrukt Krievijas pozīcijām, tostarp Kaliningradas anklāvam, kurš tiek uzskatīts par īpaši neaizsargātu. Pēc raksta autoru domām, šāda rīcība izprovocētu pilna mēroga karu, kur Krievija nevilcinātos izmantot “visus pieejamos līdzekļus,” tostarp kodolieročus.
Rakstā iztirzāti konkrēti scenāriji: NATO varētu mēģināt ieņemt Suvalku koridoru – šauru sauszemes joslu starp Lietuvu un Poliju, kas atdala Baltijas valstis no pārējās alianses. Krievijas analītiķi šo sauc par potenciālu aizdedzes punktu karam, kurš “pārvērstos globālā militārā sadursmē”.
“Komsomolskaja Pravda” publikācijā tiek minēts arī bijušais Krievijas Drošības padomes loceklis Andrejs Klintsevičs, kurš apgalvo, ka Rietumi “vēlas lielu karu”, lai sagrābtu Krievijas dabas resursus.
Viņš brīdina: “Nav nevienas vietas Eiropā, ko mēs nevarētu sasniegt.” Šie vārdi tiek ilustrēti ar atsaucēm uz kodolraķešu iespējām un uzsvērts, ka Krievijai jābūt gatavai rīkoties preventīvi.
Īpaši satraucoši ir ieteikumi par kodolraķešu testiem Arktikā – kā simbolisku žestu, kas demonstrētu Krievijas gatavību un atturētu iespējamos agresorus. Šādu stratēģiju dēvē par “mieru ar spēka palīdzību”, tomēr to papildina uzsaukums “sitīsim tur, kur vajag, ja būs nepieciešams”.
Raksta tonis liecina, ka propaganda ne tikai aicina uz gatavību karam, bet arī uzskata to par neizbēgamu. Retorika liek noprast, ka kodolkarš vairs nav tabu tēma, bet gan gluži pretēji, tā tiek apspriesta ar aukstasinīgu aprēķinu.
Tajā pašā laikā tiek pastiprināti aicinājumi mobilizēties psiholoģiski un militāri, norādot, ka Rietumu stratēģija esot “atņemt Krievijai tās vēsturisko varenību”.
Šis saturs iezīmē satraucošu tendenci – Krievijas sabiedrība tiek informēta, ka pasaule tuvojas katastrofai, un tiek netieši mudināta to pieņemt kā neizbēgamu realitāti. Propaganda ir pārvērtusies par rīku, kas vienlaikus rada bailes un lepnību, gatavību karot un ticību, ka uzvara ir iespējama.
Jau maijā rakstījām, ka Edmunds Zivtiņš Saeimas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Ceļu policijas priekšnieks (2004–2014) informēja par vairākām slēgtajām sapulcēm, kurās tika runāts par fundamentāliem drošības jautājumiem, kas skar Latviju.
Vairāk par sapulču saturu viņš stāstīt nedrīkst, bet Zivtiņš pauž:
“Šobrīd cilvēki Latvijā var būt pilnīgi droši par to, ka, pirmām kārtām, pie mums ir ļoti maza varbūtība, ka var notikt kāds konflikts, bet, ja tas notiks, tad tas, kurš mums uzbruks, nebūs laimīgs.”
