Krista Draveniece: no “Karsti. Krēta” uz “Auksti. Cietums”: kurā brīdī realitātes šovi pazaudēja jebkādas robežas?
0
Esmu 1992. gada meitene, kura uzauga ar “Talantu fabrikas” pirmajām sezonām. Tas tik bija laiks! Toreiz šāda veida šovi tikai ienāca mūsu TV ekrānos, un vidējā latvieša prātam tas bija neaptverams koncepts – cilvēki tiks ieslēgti telpās mēnešiem ilgi, un viņus visu laiku filmēs. Un mēs to visu varēsim vērot. Diemžēl šobrīd no sākotnēji foršās idejas pāri palikušas vien sarkanas, aizpampušas sejas, jēlības un, iespējams, pat likumpārkāpumi.
“Fabrikas” galvenais uzdevums bija atrast jaunus talantus, kas lieliski arī izdevās – Aija Andrejeva, Dons, Anmary, Detlefs, Elīna Fūrmane, vēlāk jau arī “O!Kartes akadēmijā” Samanta Tīna, Kristīne Prauliņa ar Didzi, kurus tagad varam baudīt apvienībā “Kaut Kaili”, un citi. Ak jā, arī dziedošais policists Nikolajs Puzikovs – kā es to varēju aizmirst!
Katru nedēļas nogali notika koncerts un balsošana, bet nedēļas vidū mēs savos TV ekrānos varējām vērot, kā viņi gatavojas šim koncertam. Filmēts tika viss, bet parādīta interesantākā daļa. Tad naktīs TV5, ja nemaldos, varēja vērot arī viņu nakts gaitas tiešraidē. Pēc tam lielākā interese radās tieši par aizkulisēs notiekošo – ko cilvēki runā pie virtuves galda, kurš ar kuru pabučojās zem palagiem, kuram sākās trauksme, ka svaigs gaiss nav elpots jau divus mēnešus, kurš raud pēc mājās atstātās mīļotās. Mūzika palika otrajā vietā, un tā 20 gadu laikā mēs esam palikuši ar šāda veida šovu sauso atlikumu – talanti, eksperti, darbs, mūzika, jebkas cienījams vairs nav svarīgs. Palikusi dzeršana un lēta valoda jeb “Karsti. Krēta” vājprāts.
Ielīst cita privātajā dzīvē, skatīties, kā iemīlas divi cilvēki, ieslēgt TV ekrānu un justies kā ballītē, protams, ir interesanti, bet man tiešām žēl mūsdienu jaunatnes, kurai nav ne jausmas, kas bija interesants realitātes šovs. Šodien viss ir par seksu. Dalībnieku pieteikumi filmēti dušā – pietuvinām krūtis, dibenu un pirkstu, kas lēnām tiek ielikts mutē. Lūk, tāda ir Sarmīte no Limbažiem.
Tad jaunieši satiekas, dzer alkoholu un uzspēlē kādu viesību spēli. Pirmais ziņu virsrakstos nonāk tas, kurš pārguļ ar svešu cilvēku pirmajā naktī. Nu, skumīgi, tiešām. Bet kas tad man? Esmu 34 gadus veca tante, kura neko nesaprot. Nu, ja nepatīk jauniešu šovi, pārslēdz kanālu, Krista. Es atzīstos, ka pirms šī viedokļraksta tapšanas nevienu “Krētas” sēriju mūžā nebiju noskatījusies, bet, kad internetā sāka klejot attēli, kuros jaunieši lieto narkotikas, manuprāt, robežas tika pārkāptas. Var jau veidot šovu par neko, bet kurā brīdī iestājas kāda atbildība par to, kas tiek rādīts ekrānos? Vai tas tagad ir normāli? Es tomēr esmu no tiem laikiem, kad “Fabrikas” dalībnieks Snake tika izmests no šova par piedzeršanos telpās. Vīrietis toreiz bija, šķiet, iztukšojis pāris šampanieša pudeles. Šodienas “krētiešiem” tas tāds starterītis vien būtu. Bet paralēles ļoti saprotamas.
Padomu pajautāju arī zvērinātam advokātam Jurim Klagišam. Vai tad TV ekrānos tagad varam šņaukt, ko gribam, bez jebkādas atbildības?
“Latvijā par neatļautu narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu vispirms iestājas administratīvā atbildība. Saskaņā ar Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu aprites likumu par šādu pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 50 līdz 280 eiro. Savukārt kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 253.2 pantu iestājas tad, ja persona narkotiskās vielas neatļauti lieto atkārtoti gada laikā pēc tam, kad tai jau ir piemērots administratīvais sods.
Vērtējot televīzijas un producentu atbildību, situācija ir jāskata caur Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) prizmu. Šis likums noteic stingras prasības pārraidītajam saturam – programmās un raidījumos nedrīkst ietvert mudinājumu uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
Ja raidījumā atspoguļotās darbības objektīvam skatītājam nepārprotami asociējas ar narkotiku lietošanu, pat ja šova dalībnieki izmanto eifēmismus kā “lēcu likšana”, un šī rīcība netiek redakcionāli kritiski izvērtēta vai nosodīta no veidotāju puses, to var interpretēt kā likuma pārkāpumu.
Atbildība par pārraidīto saturu primāri ir jāuzņemas pašam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jeb televīzijas kanālam, jo tas nes atbildību par to, kas tiek nodots ēterā. Uzraudzību pār saturu veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kurai ir tiesības uzsākt pārbaudi, pieprasīt paskaidrojumus un konstatēta pārkāpuma gadījumā piemērot kanālam administratīvos sodus. Producentu atbildība pret televīziju parasti tiek regulēta savstarpējos civiltiesiskajos līgumos,” norāda zvērināts advokāts.
Varbūt atgriežamies pie “Talantu fabrikas” un starp randiņiem, bučošanos stūros un ballītēm dodam šiem cilvēkiem arī kādu uzdevumu un mērķi? Citādi aiz garlaicības tie sāk šņaukt narkotikas… uij, piedodiet, likt lēcas.
