Krīze Krievijā saasinās: izlūkdienests brīdina — Putinu gaida vēl viens sāpīgs trieciens 0
Krievijas Federācija turpina grimt ekonomiskās problēmās. Saskaņā ar Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta publiskoto informāciju, smagus finansiālus zaudējumus un ilgstošu pārvadājumu apjoma kritumu piedzīvo “Krievijas dzelzceļš”. Turklāt šī negatīvā tendence turpinās jau trešo gadu pēc kārtas.
Pēc izlūkdienesta datiem, 2025. gada pirmajā pusgadā finansiālais uzņēmuma stāvoklis būtiski pasliktinājies.
Kopējais kravu pārvadājumu apjoms gada griezumā sarucis par 7,3%.
Taču atsevišķās nozarēs kritums ir dramatiskāks — graudu pārvadājumi samazinājušies par 35,6%, rūpniecisko kravu apjoms — par 19,4%, bet būvmateriālu pārvadājumi — par 17%.
Tikmēr uzņēmuma tīrā peļņa sarukusi par 95%, līdz tikai 33,9 miljoniem ASV dolāru.
Gaidāms, ka līdz gada beigām “Krievijas dzelzceļš” neiegūs apmēram 1,1 miljardu dolāru ieņēmumu.
Eksperti uzsver: uzņēmuma aktualizētais finanšu plāns izskatās atrauts no realitātes, ņemot vērā gan pieaugošo parādu slogu, gan rentabilitātes kritumu.
Naudas trūkuma dēļ uzņēmums ierobežojis investīcijas un apturējis infrastruktūras projektus, kuri bija vērsti uz eksporta kapacitātes palielināšanu Ķīnas virzienā.
Sākot ar jūliju, uzņēmuma darbinieki spiesti katru mēnesi ņemt divas brīvās dienas bez darba algas, kas tiek uzskatīts par piespiedu līdzekli darbaspēka izmaksu samazināšanai.
Vienlaikus Kremlim bažas rada fakts, ka “Krievijas dzelzceļa” iekšējās apsardzes dienestā ir 30 000 darbinieku, kas bruņoti ar šaujamieročiem.
Krīze saasinās arī korupcijas skandālu fonā. Pēc izlūkdienesta datiem, “Krievijas dzelzceļa” vadība piesavinājusies milzīgas naudas summas.
Tikai šomēnes, 2. augustā, tika aizturēts uzņēmuma enerģētikas direktors Valentīns Saņko, kuru apsūdz vairāk nekā 18,5 miljonu dolāru piesavināšanā.
Lai arī “Krievijas dzelzceļš” joprojām ieņem sistēmisku lomu Krievijas ekonomikā, analītiķi norāda — valsts atbalsts, visticamāk, nebūs pietiekams, jo valsts budžeta deficīts pieaug un kļūst arvien grūtāk kontrolējams.
Krīze ir arī citās jomās.
Krievijas Enerģētikas ministrija nesen oficiāli atzinusi dziļu krīzi ogļu rūpniecībā – tikai pēdējo mēnešu laikā slēgtas vai apturētas jau 51 ogļraktuves.
Piemēram, jūnija sākumā darbu pārtrauca Kuzbasā esošā “Spiridonovskaja” raktuve, kas nodrošināja darbu apmēram 900 cilvēkiem. Kopumā tūkstošiem darbinieku šajā nozarē Krievijā palikuši bez darba.
