Aicina būt asākam 23
Izslavētā iekšlietu sektora darbinieku algu palielināšanas koncepcija gan tika izpildīta tikai daļēji, un Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības vadītājs Agris Sūna neslēpj savu sašutumu: “Daudz solītā 200 eiro algu pielikuma vietā policisti šogad saņēmuši knapus 50 eiro. Pagājušogad tik lepni tika runāts, ka sasniegs un pārsniegs pirmskrīzes algu līmeni. Taču šobrīd līdz pirmskrīzes algu līmenim vēl pietrūkst kādu 150 – 200 eiro! Ministram jāstrādā pēc principa “vīrs un vārds”. Aktīvākam jābūt. Bet, no otras puses, varbūt labāk tāds mierīgs ministrs nekā hiperaktīva priekštece, kas tik daudz samaitāja.”
Atšķirībā no ārstiem un skolotājiem iekšlietu struktūru darbinieki pēdējā laikā nav rīkojuši publiskas protesta akcijas, bet A. Sūna apgalvo, ka policistu neapmierinātība esot tikpat liela: “Mūsu profesijas specifika diemžēl ir tāda, ka nopietnus protestus sarīkot ir grūti. Lai uzturētu savu ģimeni, policisti strādā vairākos darbos, viņi ir nodzīti līdz sadegšanas robežai un izvēlas balsot ar kājām, pārejot uz citu darbu.”
Arī vairāki Saeimas deputāti, tostarp no Kozlovska pārstāvētās “Vienotības”, aicina ministru kļūt aktīvākam un asākam, jo nākamajā darba cēlienā viņam priekšā stāv lieli darbi. “Pirmkārt, policistu izglītošana un profesionalitātes celšana, kas iekšlietu sistēmā šobrīd ir lielākais izaicinājums. Ne mazāk svarīgs jautājums būs austrumu robežas nostiprināšana. Plāni ir labi, bet to īstenošanai būs nepieciešami papildu līdzekļi. Ministram nāksies šo viedokli aizstāvēt valdībā un tur bez stingrības un asuma neiztikt. Ir pienācis brīdis sist dūri galdā!” teica Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”).
Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Jānis Ādamsons, kurš 90. gadu vidū pats vadīja IeM: “Valsts iekšējā un ārējā drošība ir prioritāte, bet konkrētos darbos es to neredzu, izņemot simbolisku atalgojuma palielināšanu. Valsts policijas koncepcija līdz šim brīdim nav pieņemta, kaut arī jau pirms diviem gadiem ir izstrādāta un mētājas pa kabinetiem.”
Pēdējo gadu laikā skarbākie iekšlietu ministra kritiķi bijuši Nacionālās apvienības pārstāvji, kas ne reizi vien pieprasījuši iekšlietu ministra skaidrojumus par dažādām nebūšanām – “antifašistu” trokšņošanas pieļaušanu pie Brīvības pieminekļa 2013. gada 16. martā, Maidanam veltītās izstādes nenosargāšanu pērn un nepārliecinošu Latvijas pozīcijas aizstāvēšanu bēgļu jautājumā.
