VIDEO. Tās ir briesmas, kāds sastāvs saldumiem! Sieviete visu dienu atstāj uz galda “Karlsons” saldējumu un ir sašutusi 7
Sociālajos tīklos uzmanību piesaistījis kādas sievietes publicēts video, kurā viņa rāda eksperimentu ar populāro saldumu “Karlsons”. Video autore norāda, ka našķis ilgāku laiku stāvējis uz šķīvja istabas temperatūrā, taču neesot izkusis tā, kā daudzi sagaidītu no saldējuma.
“Karlsons nekūst,” raksta video autore, rādot nelielu gabaliņu uz šķīvja. Ieraksts ātri izraisījis diskusiju – vieni komentētāji pauž sašutumu un aicina uzmanīgāk lasīt produktu sastāvu, bet citi norāda, ka šis produkts pēc būtības nemaz neesot klasisks saldējums.
“Palasi sastāvu. Tur nav saldējums,” raksta kāds komentētājs. Vēl kāda sieviete piebilst, ka arī viņi mājās esot veikuši līdzīgu eksperimentu un pēc tā sākuši daudz rūpīgāk lasīt produktu marķējumu: “Tās ir briesmas, kādi ir sastāvi saldumiem un ne tikai saldumiem.”
Komentāros netrūkst arī ironijas. Kāds raksta: “Tas nav saldējums,” bet cits piebilst: “Ir vēl arī citi saldējumi, kuri nekūst.” Vēl kāds komentētājs secina, ka “Karlsons ir palicis ļoti lēts un ļoti negaršīgs”.
@karina_talbergaKARLASONS NEKŪST😕
Tomēr diskusijā iesaistās arī tie, kuri uzskata, ka notikušais tiek pārspīlēts. Viņi skaidro, ka saldēti deserti ar glazūru, taukvielām un stabilizētājiem istabas temperatūrā ne vienmēr izkūst tāpat kā, piemēram, plombīrs vai augļu saldējums.
Kāds komentētājs angļu valodā raksta, ka problēma neesot pašās piedevās – piemēram, glicerīdi pēc būtības esot taukvielu veids, guāra sveķus iegūst no pupām, bet kalcija sulfātu izmanto arī citos produktos. Viņaprāt, apgalvojumi, ka saldums ir “toksisks” tikai tāpēc, ka tas ilgāk saglabā formu, esot pārspīlēti.
Arī citi komentētāji norāda, ka šokolādes glazūra, taukvielas un pildījuma struktūra var ietekmēt to, kā produkts uzvedas siltumā. “Kā tu domā, kādam tam jābūt? Parādi, kā jāizkūst tāda veida saldējumam ar šokolādes glazūru!” vaicā kāds diskusijas dalībnieks.
Tomēr vairāki cilvēki atzīst, ka šādi video liek aizdomāties par to, ko ikdienā ēdam. “Un to mēs laimīgi ēdam un vispār nesaistām ar veselības problēmām,” raksta kāda komentētāja. Cita piebilst, ka saldumus vairs nepērkot, jo arvien biežāk pārsteidzot tieši sastāvs.
Diskusija labi parāda, cik dažādi cilvēki uztver šādus “mājas eksperimentus”. Vieniem tas ir signāls uzmanīgāk lasīt etiķetes un izvēlēties vienkāršāku sastāvu, citiem – kārtējais piemērs tam, kā sociālajos tīklos no viena video ātri rodas panika un skaļi secinājumi.
Jāatgādina, ka tikai pēc tā, vai produkts istabas temperatūrā ātri izkūst vai neizkūst, vien nevar droši spriest par tā nekaitīgumu vai bīstamību. Dažādi saldēti deserti pēc sastāva, tauku daudzuma, glazūras un stabilizētāju klātbūtnes var uzvesties ļoti atšķirīgi. Taču šādas diskusijas atgādina vienu praktisku lietu – pirms pirkuma ir vērts paskatīties ne tikai cenu un nosaukumu, bet arī sastāvu.
Pēdējos gados daudzos masveida produktos “saldējums” arvien biežāk vairs nav vienkārši piens, krējums, cukurs un olas. Veikalos līdzās klasiskam piena saldējumam ir daudz saldētu desertu, kuros daļa piena tauku aizstāta ar augu taukiem, pievienoti stabilizētāji, emulgatori, biezinātāji, glazūras un dažādi pildījumi. Tāpēc arī rodas iespaids: “Kāpēc tas vairs nekūst kā agrāk?”
Patiesībā tas parasti kūst, bet ne vienmēr pārvēršas šķidrā peļķē. Daļa produktu siltumā saglabā formu, kļūst mīksti, lipīgi vai putaini, bet nesabrūk uzreiz. To ietekmē receptūra.
Galvenās vielas, kas ietekmē kušanu:
Stabilizētāji – tie palīdz saldējumam noturēt struktūru, kavē ledus kristālu veidošanos un padara masu viendabīgāku. Biežāk sastopami ir guāra sveķi jeb E412, ksantāna sveķi jeb E415, karagināns jeb E407, ceratoniju sveķi jeb E410, celulozes atvasinājumi. EFSA skaidro, ka ES pārtikas piedevas tiek apzīmētas ar E numuriem, tām pirms atļaušanas tiek vērtēta drošība, un marķējumā jānorāda gan piedevas funkcija, gan nosaukums vai E numurs.
Emulgatori – tie palīdz savienot ūdeni un taukus, kas dabiski slikti sajaucas. Saldējumos bieži izmanto mono- un diglicerīdus jeb E471, lecitīnu jeb E322, dažkārt arī citus emulgatorus. Tie palīdz veidot stabilāku, krēmīgāku struktūru, tāpēc produkts siltumā ilgāk saglabā formu. Eiropas Savienības pārtikas piedevu regulā starp saldētos desertos un līdzīgos produktos atļautajām vielām minēti, piemēram, E407, E412 un E471.
Augu tauki un glazūra – ja produkts ir pārklāts ar šokolādes vai kakao glazūru, tā var darboties kā “čaula”. Iekšpuse kļūst mīksta, bet ārpuse vēl tur formu. Ja receptē ir vairāk augu tauku, produkts var kust citādi nekā klasisks piena saldējums ar krējumu.
Gaiss jeb “uzputošana” – saldējuma ražošanā masā tiek iestrādāts gaiss. Jo vairāk gaisa, jo vieglāka un putaināka struktūra. Siltumā šāda masa var nesaplakt uzreiz, bet drīzāk saglabāt “putas” formu.
Cukuri un sīrupi – glikozes sīrups, fruktozes sīrups un citi cukuru veidi ietekmē gan saldumu, gan sasalšanas temperatūru, gan tekstūru. Tie var palīdzēt produktam būt mīkstākam saldētavā un stabilākam transportēšanā.
Tātad atbilde uz jautājumu “kāpēc saldējums nekūst?” visbiežāk ir: tas nav tikai viens iemesls, bet stabilizētāju, emulgatoru, tauku, glazūras un gaisa kombinācija.
Svarīgi gan piebilst: tas, ka produkts lēni kūst, pats par sevi vēl nenozīmē, ka tas ir “inde” vai veselībai bīstams. Eiropas Komisija norāda, ka ES atļautas pārtikas piedevas drīkst izmantot tikai pēc drošuma izvērtēšanas, un to lietošanai jābūt tehnoloģiski pamatotai. Tomēr pircējam ir pamats skatīties sastāvu – īpaši, ja viņš vēlas tieši klasisku piena saldējumu, nevis saldētu desertu.
Praktiski: ja uz iepakojuma redzami vārdi “saldēts deserts”, “augu tauki”, E471, E412, E407, E415, glikozes sīrups, palmu vai kokosriekstu tauki, tad produkts, visticamāk, būs tehnoloģiski stabilāks un siltumā uzvedīsies citādi nekā vecmodīgs plombīrs.
