Nedēļas sākumā sabiedrību pāršalca ziņas, ka “Ikara svētkos” Priekulē piedzēries policists nogalinājis vīrieti – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogu un izglītības programmas “Apģērbu dizains” vadītāju Normundu Vamzi. Sabiedriskajā telpā izskanējusi dažāda informācija par notikušo. Sarunā ar LA.LV Elvis, kurš svētkos strādāja par apsargu, pastāsta, kas noticis pirms un pēc traģiskā notikuma.
Elvis stāsta, ka pasākumā bijuši seši apsargi – divi strādāja jau no pulksten 20.00, sargājot skatuvi, bet 22.00 ieradās vēl četri. No tā laika rotācijā ik pa stundai divi apsargi atradās pie skatuves, bet četri (pa pāriem) devās patruļās. Teritorija bijusi diezgan plaša.
Aptuveni 15 minūtes pirms traģiskā notikuma Elvis ar kolēģi redzējuši, kā divi cilvēki viens otram skrien pakaļ. Pirmajā brīdī šķitis, ka kaut kas tur notiek, bet apsargi ātri vien sapratuši, ka “tur kā bērnudārzā uzvedās”. “Cilvēkiem pāri pa 20 gadiem, bet kaut ko viņi tur “ņemās” – vienkārši skrien viens otram pakaļ,” skaidro apsargs, piebilstot, ka viens no viņiem bijis nu jau aizturētais policists. Abi ar kolēģi piegājuši pie jauniešiem aizrādīt, lai uzvedas normāli, jo šāda uzvedība traucē viņu darbu, liekot domāt, ka ir sācies konflikts, kas jāizšķir.
“Piegāju klāt, teicu, lai beidz šo bērnudārzu, un viņš (aizturētais) mani pagrūda malā. Vārds pa vārdam, un tad viņš saprata, ka es esmu apsargs,” stāsta Elvis. Aizturētais teicis: “Tad viss kārtībā! Mēs tikai nedaudz ākstījāmies. Problēmu ar mums vairs nebūs.”
Taču pirmā viņa reakcija bijusi agresīva. “Nevar teikt, ka viņš bija baigā miera mika,” teic apsargs. Jaunietis bijis muskuļots un sportisks.
Pēc aizrādījuma abi apsargi devušies prom, bet neilgi pēc tam viņam zvanījis kolēģis, sakot, lai ātri skrien šurp, ka pie tualetēm notiek kautiņš. Apsargi steigušies turp, bet viss jau bija beidzies. Elvis piegājis pie cietušā, kurš jau bija novietots drošā sāna guļus pozā un klātesošās meitenes teikušas, ka viņš vēl elpo. Tajā mirklī ieradušies arī mediķi. “Palīdzējām uzcelt cietušo uz nestuvēm un iecelt ātrās palīdzības mašīnā,” atceras apsargs. Tad mediķi darīja savu darbu, taču aizturētais vēl gribējis tikt ātrās palīdzības mašīnā nodot savus personas datus.
“Tajā brīdī viņam parādījās kaut kāda apziņa, viņš tā kā atzina savu vainu. Viņš teica, ka grib nodot savus datus, jo ir tas, kas vīrietim iesita,” atminas apsargs, kurš jaunietim atbildējis, ka datus varēs nodot policijai.
Tad kāds no pūļa, kas bija sapulcējies pie mediķu automašīnas, kamēr tajā mēģināja atdzīvināt cietušo, bija bļāvis, lai aizturētais policists dodas prom, kamēr vēl var. Jaunietis uz brīdi esot nozudis, bet pēc tam atgriezies.
“Viņš jau bija salicis savas mantas, iedeva tās kolēģiem un pats iekāpa policijas automašīnas aizturēto nodalījumā,” stāsta Elvis.
Apsargs skaidro, ka pasākumā bijuši vairāki gadījumi, kuros laikus paspēts nomierināt dažādos konfliktos iesaistītos. Viņš pauž, ka tā ir ļoti veiksmīga sagadīšanās, ja tādā brīdī klāt ir apsargs. “Ir nereāli būt visos notikumos klāt tieši īstajā brīdī,” saka Elvis, piebilstot, ka letālais konflikts sācies aptuveni minūti pēc tam, kad viņi aizgājuši no jauniešiem.
Elvis, kuram ir liela pieredze apsarga darbā gan Latvijā, gan ārzemēs, teic, ka parasti ir tā, ka kāds izkaujas vai “saplēšas”. Runājot pēc pieredzes, lielākoties tie ir jaunieši – aptuveni 18 līdz 30 gadus veci.
Atgriežoties pie konkrētā gadījuma, apsargs spriež, ka vienalga, kāds tur ir bijis “kašķis” – to, visticamāk, varēja atrisināt ar vārdiem.



