Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: “Sabiedrības labklājība ir ZZS prioritāte!” 0
Martā ir apritējis gads, kopš vadāt Labklājības ministriju. Cik darbīgs tas ir bijis?
Ir izdarīts tiešām daudz ģimeņu labā, demogrāfijas situācijas uzlabošanā, kā arī senioru atbalstam un citās jomās. Man ir patiess gandarījums, ka – pateicoties Zaļo un Zemnieku savienības darbam valsts budžeta veidošanā un stingrai nostājai Saeimā un valdībā – ir izdevies pieņemt vairākus svarīgus lēmumus, kuru rezultātā visos Latvijas novados ģimenes šogad saņem būtiski lielāku atbalstu.
Turklāt vēlos uzsvērt, ka ārpus ģimenes aprūpē esošajiem bērniem esam panākuši vēsturiski lielāko finansējuma palielinājumu: 24,2 miljoni eiro gan aizbildņiem, gan audžuģimenēm, gan adoptētājiem.
Kurus turpmākos darbus Labklājības ministrija plāno, lai celtu ģimeņu un senioru labklājību?
Tā kā demogrāfijas politika ir ZZS redzeslokā, šogad noteikti turpināsim vairot atbalstu ģimenēm. Piemēram, ir jāpalielina ģimenes valsts pabalsti, lai dzimtu gan pirmie, gan arī otrie bērni. Tagad par vienu bērnu tas ir 25 eiro mēnesī, iecerēts divas reizes lielāks, 50 eiro, un divu bērnu ģimenē par katru atvasi – 70 eiro mēnesī.
Šogad pensionāri jau ieraudzījuši savos maciņos, ka ir palielināts neapliekamais minimums no 500 līdz 1000 eiro, savukārt pērn oktobrī pilnā apmērā indeksējām līdz 1466 eiro lielas pensijas, tādas ir 98% no visiem senioriem. Atbalsts vecāka gadagājuma sabiedrības daļai būtu vēl jūtamāks, taču koalīcijas partneri nebija piekrituši Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājumam ieviest bāzes pensiju. Vajadzīgais finansējums ir salīdzinoši mazs –12,6 miljoni eiro, tie būtu 20 līdz 30 eiro klāt pie pensijas, un tas būtu liels atspaids tiem 57 tūkstošiem senioru vecumā no 85 gadiem, kuri pakļauti nabadzības riskam.
Šogad būs iespēja atgriezties pie bāzes pensijas jautājuma?
Noteikti. Sniegšu ministru kabinetā ziņojumu par bāzes pensijas ieviešanu, lai to varētu izdarīt vēl šovasar vai rudenī. Ja koalīcijas partneru attieksme atkal būs noraidoša, darīšu visu, lai šis jautājums būtu nākamā gada valsts budžetā.
Plānojat arī padarīt lielāku un efektīvāku atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Jā, strādājam, lai pilnveidotu atbalsta sistēmu cilvēkiem ar invaliditāti, vienlaikus arī palielinot pabalstus. Būdams gatavs vadīt labklājības nozari nākamos gadus, varu pateikt, ka šī būs viena no manām prioritātēm arī turpmāk.
Kopā ar ekspertiem gatavojam detalizētu redzējumu, kā uzlabot šo sistēmu, lai resursus izmantotu lietderīgāk un mērķtiecīgāk. Piemēram, ir jāizvērtē katra cilvēka vajadzības – vai ir nepieciešams kopšanas pabalsts, vai rehabilitācija, vai cita veida atbalsts.
Kuri būs lielākie izaicinājumi Labklājības nozarē pēc diviem un trīs gadiem?
Eiropā un Latvijā sabiedrība noveco un labklājības nozarei būs arvien lielāka atbildības nasta šajā ziņā. Tāpēc, manuprāt, daudz vairāk līdzekļu ir jāiegulda veselības aprūpē. Reģionālajās vizītēs ļaudis biežāk man jautā par zāļu cenām un ārstu pieejamību nekā par pensijām, par kurām tiem ir skaidrība un drošības sajūta. Problēma slēpjas nevis novecošanas tendencē, bet situācijā, ka Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā, vērtējot cilvēku veselību pensijas vecumā un pēdējos dzīves gados. Ja sabiedrība būtu veselīgāka, cilvēki dzīvotu ilgāk un arī vēlētos strādāt ilgāk. Veselības aprūpe viennozīmīgi ir Zaļo un Zemnieku savienības prioritāte, tā ir cieši saistīta ilgāku mūžu un lielāku dzimstību un sabiedrības labklājību kopumā.
Arvien biežāk izskan atziņa, ka šobrīd jo īpaši novadiem ir nepieciešams izrāviens sociālekonomiskajā attīstībā un ka ir jābūt līdzvērtīgām attīstības iespējām Rīgā un reģionos.
Diemžēl, Eiropā politika ir virzījusies pretī tam, lai mēs centralizētu visu lielajās pilsētās. Tas nav pareizi. Ir svarīgi valstiskā līmenī veidot dažādas attīstības programmas tieši reģioniem un, piesaistot arī Eiropas finansējumu, dot atbalsta mehānismus vietējo kopienu izzaugsmei. Visu centralizējot – slēdzot skolas, bibliotēkas, kultūras namus – pagasti sāks iznīkt. Latvijas kartē paliks “balti” plankumi, kur neviens nevēlēsies dzīvot, strādāt, veidot ģimeni un laist pasaulē bērnus
Piemēram, domājot par Latvijas nākotni, svarīgs ir ZZS vadītās Ekonomikas ministrijas ieguldījums ģimeņu atbalstam: tagad ir iespējams saņemt līdz pat 75 000 eiro lielu kredītu mājokļu iegādei reģionos. Daudzi cilvēki man sacījuši, ka jau pirms kāda laika vēlējās kopā ar ģimeni no ārzemēm atgriezties dzimtenē un iekārtot mājas kādā no Latvijas novadiem, turklāt viņiem pat nebija tik svarīgs algots darbs, jo bija gatavi izveidot savu zemnieku saimniecību, taču bankas nedeva kredītu mājoklim. Tagad Altum programma sniedz šādu iespēju, un tā ir tiešām pieprasīta. Ekonomikas ministrijai kopā ar Altum noteikti ir jāturpināt atbalstīt ģimenes reģionos.
