Lai dzīvotu pārticīgi, cik daudz pelnīja cilvēks Senajā Romā? Zinātnieki atklājuši ienākumu apjomu 0
Kā būtu dzīvot Senajā Romā vai Haņu dinastijas Ķīnā? Vai tu būtu bagāts senators, kurš peldas zeltā, vai vienkāršs zemnieks, kurš knapi savelk galus? Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Communications, zinātnieki salīdzinājuši ienākumu nevienlīdzību šajās divās senajās superlielvalstīs, atklājot, cik dažāda bija bagātība un kā tā ietekmēja sabiedrību. Cik patiesībā pelnīja romieši un ķīnieši?
Divas impērijas, divas pasaules
Romas impērija 165. gadā un Haņu dinastija 2. gadsimtā bija tā laika pasaules grandi – milzīgas, bagātas un sarežģītas. Taču, kā liecina pētījums, ienākumu sadale abās impērijās stipri atšķīrās. Haņu Ķīnā bagātākie 1% sabiedrības kontrolēja 26% no visiem ienākumiem, kamēr Romā elite “tikai” 19%. Tas nozīmē, ka Ķīnā bagātie bija vēl bagātāki salīdzinājumā ar pārējiem, bet Romā sabiedrība, lai arī nevienlīdzīga, piedāvāja nedaudz plašākas iespējas vidusšķirai.
Kā to zinām? Zinātnieki izmantoja tā sauktos Džini koeficientus – rādītāju, kas mēra ienākumu nevienlīdzību (0 nozīmē pilnīgu vienlīdzību, 1 – pilnīgu nevienlīdzību). Haņu Ķīnā šis koeficients bija 0,48, bet Romā – 0,46. Salīdzinājumam: mūsdienu ASV Džini koeficients ir ap 0,41, tāpēc abas senās impērijas bija pat nevienlīdzīgākas par daudziem mūsdienu standartiem!
Cik pelnīja Senajā Romā?
Romā ienākumi stipri atšķīrās atkarībā no tavas vietas sabiedrībā. Vidēji vienkāršs strādnieks vai zemnieks pelnīja pieticīgi – ap 1–2 sesterci dienā, kas mūsdienu naudā būtu aptuveni 5–10 eiro. Ar to pietika maizei, vienkāršai mītnei un dažiem pamata izdevumiem, bet nekādām luksusa lietām. Turpretī bagātie senatori vai tirgotāji varēja pelnīt simtiem vai pat tūkstošiem sestercu dienā, dzīvojot greznās villās un rīkojot rautus.
Pētījumā piebilst, ka Romā pastāvēja zināma “vidusšķira” – amatnieki, tirgotāji un zemāka ranga ierēdņi –, kuri pelnīja vairāk nekā zemnieki, bet bija tālu aiz bagātajiem. Šī struktūra padarīja Romu mazāk ekstrēmu nevienlīdzības ziņā salīdzinājumā ar Ķīnu, jo bagātība nebija tik koncentrēta tikai pašā virsotnē.
Haņu Ķīna: bagātie valda pār visu
Haņu dinastijā situācija bija drūmāka vairumam iedzīvotāju. Lielākā daļa ķīniešu bija zemnieki, kuri apkopa zemi, kas piederēja bagātiem zemes īpašniekiem vai valstij. Viņu ienākumi bieži vien bija graudā vai citos produktos, un naudas izteiksmē tie bija niecīgi – ekvivalenti pāris centiem dienā mūsdienu izpratnē. Turpretī elite – augsta ranga ierēdņi, militārie vadītāji un zemes magnāti – dzīvoja pārticībā, uzkrājot milzīgas bagātības.
Zinātnieki norāda, ka Haņu Ķīnā valsts stingri kontrolēja ekonomiku, un nodokļu sistēma bieži vien vēl vairāk nabadzīgos padarīja atkarīgus no bagātajiem. Tas radīja lielāku plaisu starp sabiedrības slāņiem nekā Romā.
Šis pētījums nav tikai par skaitļiem – tas stāsta, kā nevienlīdzība ietekmēja sabiedrību toreiz un ko mēs varam mācīties šodien. Romā zināma ekonomiskā mobilitāte (iespēja “kāpt” pa sociālajām kāpnēm) padarīja impēriju dinamiskāku, bet arī nestabilāku – bagātie un nabagie bieži konfliktēja. Haņu Ķīnā stingrāka kontrole nodrošināja stabilitāti, bet par augstu cenu: lielākā daļa iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā.
Pētījuma autori izmantoja dažādus avotus: arheoloģiskos datus, piemēram, māju izmērus un atrastos priekšmetus, rakstiskos dokumentus, piemēram, nodokļu uzskaites, un pat koku gredzenu analīzi, lai saprastu ekonomisko aktivitāti. Viņi salīdzināja arī citu impēriju, piemēram, acteku, datus, kas rāda vēl ekstrēmāku nevienlīdzību. Šāda pieeja ļāva izveidot detalizētu ainu par to, kā nauda plūda senajās sabiedrībās.
