Daudzi jau sākuši dārza sakopšanu. Varbūt laiks sakopt arī radu kapavietas? 4
Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Saule silda aizvien biežāk un spilgtāk – aicināt aicina pabūt dabā, svaigā gaisā stiprināt organismu, lai neuzmāktos nekādi vīrusi. Daudzi uzsāk pavasarim raksturīgos apkārtnes, dārza sakopšanas darbus.
Laiks arī apsvērt, vai nevajadzētu sakopt savu tuvinieku, radu kapuvietas. To izdarot, apvienojam lietderīgo ar emocionāli nepieciešamo un gūstam gandarījumu par paveikto – tas ir gan mūsu pienākums, gan dvēseliska vajadzība saglabāt tuvinieku, mīļo cilvēku piemiņu.
Ar kritisku skatu
Pienākot pie kapuvietas, vispirms jāuzmet skatiens tuvējiem kokiem, vai nekarājas kāds vēja aizlauzts zars, kas var būt bīstams. Ja nu pašam to novākt nav pa spēkam, tad jāvēršas pie kapsētas saimnieka, kas ieteiks vajadzīgo speciālistu.
No kapuvietas dzīvžoga, košumkrūmiem jāizlasa vēja sadzītās pērnās lapas, jānogriež sakaltušie un aizlūzušie zari, arī kopiņa jāattīra no pērnajām lapām, zariem un citiem ziemas sanesumiem.
No augiem jānoņem egles vai priedes zari, kas bija uzlikti, lai nosegtu augus no sala. Dzimtas kapsētas mēdz būt plašākas ar iestādītiem kokiem, košumkrūmiem, jau martā ir nepieciešams balināt to stumbrus ar kaļķu javu.
Tas vajadzīgs, lai aizsargātu augu no kaitēkļiem un saules spilgtajiem stariem, lai neplaisātu stumbrs. Pavasarī labi redzami arī gruntsūdeņu nedarbi, kur iegrimušas smiltis, grants vai mulča. Tad nu jāķeras pie darba un tās jāpapildina un jānolīdzina.
Jāapkopj arī piemineklis
Kad pēc apbedījuma zeme nosēdusies, pie kopiņas var uzlikt piemiņas zīmi vai pieminekli. Tam jāizraugās piemērotākā vieta, lai mākslas darbs būtu saskaņā ar ieceri, ainavu, lai iegravēto tekstu vai portreta vaibstus pareizi atklātu krītošā gaisma.
Tuvējā apkārtne jāpārlūko ar kritisku skatu. Ja tur aug biezi krūmi, tie jāizrauj ar visām saknēm, jāapzāģē koku zari, lai augsnei piekļūtu gaiss un saule. Pretējā gadījumā viss darbs būs veltīgs, jo ēnainā vietā kapa pieminekļus var pārklāt gan sūnas, gan rūsa.
Plaukstot kokiem, izdalās sula. Ja tā nokļūst uz pieminekļa, pie tās pielīp putekļi un sāk augt sūna, īpaši uz neapstrādātās virsmas. Ja piemineklis jau uzlikts, jāraugās, vai ziemas iespaidā gruntsūdeņi nav to sašķiebuši.
Ja vaina nav liela, tad iztaisnot to var pašu spēkiem, atrokot pamatus, paceļot pieminekļa zemāko malu un sapildot zem tā oļus, smiltis vai kādu citu stingru materiālu.
Ja piemineklis turpina šķiebties, tad jālūdz profesionālu kapu labiekārtotāju palīdzība, lai pieminekli noņemtu un uzliktu no jauna. Ko svarīgu zināt par pieminekļa kopšanu?
Tas jāmazgā regulāri: agri pavasarī un vasaras sākumā pēc koku noziedēšanas. Lai pieminekli nomazgātu, vajadzīgs tīrs ūdens, suka un lupata. Cementa pieminekļiem derēs asa suka ar plastmasas sariem, granīta pieminekļiem – metāla suka. Sākumā piemineklis jānoberž ar suku vai jānotīra ar sūkli, bet gravējums jāiztīra ar sodu, kas neitralizēs skābo vidi, neļaus augt sūnām.
Mainīgie laika apstākļi gadu gaitā var atstāt uz pieminekļu virsmas apsūbējumu. Lai to novērstu, ir svarīgi periodiski veikt akmens ķīmisko tīrīšanu, mazgāšanu un gravējuma apstrādi.
Tas palīdzēs saglabāt akmens īpašības un nodrošinās skaistu ārējo izskatu. Ja padzisis gravējums, to var uzlabot pašu spēkiem, piemeklējot attiecīgā toņa krāsu un piekrāsojot izbalējušās vietas ar smalku otiņu.
Ja nu tas ir izdzisis, jālūdz meistara palīdzība – rokas gravējums ir viens no labākajiem gravējuma veidiem, kas uz akmens saglabājas visilgāk.
Pirms tam, lai piegravētu nepieciešamo tekstu, gadu skaitļus vai zīmējumus, gravieris zīmē skici, kā labāk izvietot kompozīciju, lai tā organiski iekļautos uz akmens jau esošajā kompozīcijā.
Kopiņa kā akcents
Kapu laukumiņa akcents ir kopiņa, kas kopjama īpaši. No sūnām un citiem ziemā uzkrātajiem netīrumiem jāattīra arī kapa apmalītes, kas pēc ziemas vai nu izļodzījušās, vai daļēji iegrimušas zemē.
Te princips līdzīgs kā ar kapa pieminekli, apmalīte zemākajā malā ir jāpaceļ un zem tās jāsapilda cietāks materiāls, līdz sasniegts vienāds līmenis. Ja kapa apmales ir vecas, būtu jāapsver iespēja tās nomainīt pret jaunām, jo, noslīdot vienreiz, tām ir tendence atkārtoties.
Ierasti kapa kopiņas apzaļumo ar staipekņaugiem, rāzītēm… Pēdējā laikā iecienīti arī netradicionālāki risinājumi, piemēram, vienmēr nevainojami izskatās pilnīgi vai daļēji ar akmens plāksni klāta kopiņa. Tā ir atgriešanās pie senām tradīcijām.
Parūpējies par soliņu
Piemiņas vieta paredzēta arī pārdomām, īpaši gados vecākiem gribas pasērst uz soliņa un atcerēties aizgājēju. Tāpēc ir svarīgi pārliecināties, vai soliņš ziemā nav cietis – vai joprojām ir izturīgs un estētiski pievilcīgs.
Ja nu koka soliņš ir iepuvis, tas jāsalabo, jāpārkrāso ar alkīda krāsu, glazūrām un ūdens bāzes krāsām āra darbiem. To var veikt pašu spēkiem – svarīgi pirms krāsošanas tam noņemt veco krāsu.
Savukārt metāla soliņiem, kā arī sētiņām jānokasa gan vecā krāsa, gan rūsa. Tiklīdz tas izdarīts, metāls tūlīt jānokrāso, jo mitrumā rūsa veidojas īpaši ātri. Ja kavēsies, var nākties visas metāla detaļas pārslīpēt vēlreiz.
Metāla soliņa pārkrāsošanai arī derēs alkīda krāsa. Krāsošanai jāizvēlas diena, kad nesola lietu. Ja nenožuvusi krāsa samirks, tajā veidosies ūdens izskaloti plankumi. Jākrāso tikai uz tīras, sausas virsmas.
Nesaudzīgajā laika ritējumā cieš arī kapa zīme – koka krusts. Tradīciju zinātāji iesaka: ja savu laiku tas ir nokalpojis, to noteikti nevajadzētu izmest atkritumu kaudzē, bet ierakt turpat kapu laukumiņā. Līdzīgi dara ar novecojušām kapa piemiņas plāksnēm.
Augi barojas vainaga rādiusā
Jāaprušina un jāsamēslo skujeņi, jāuzirdina augsne kapu virsmiņām un, ņemot vērā iestādīto augu šķirni un specifiku, augsni var papildināt ar kūdru, minerālmēsliem un citiem augsnes maisījumiem, kurus iespējams iegādāties specializētajos veikalos.
Ja esat konstatējuši, ka ziemas laikā ir cietuši apstādījumi, stādīšanas darbus vislabāk atstāt uz maija vidu.
Ja esat nolēmuši stādīt sīpolu augus, tad pirms likšanas zemē tie jāglabā trīsdesmit minūtes mangāna šķīdumā, lai netiktu pakļauti dažādiem vīrusiem un sēnītēm.
Kapu laukumiņam sīpolpuķes ir izdevīgas – aug vairākus gadus bez pārstādīšanas – piemēram, muskares, sniegpulkstenītes vai cīrulīši. Glīti izskatās arī stādījumi ar petūnijām, begonijām un pelargonijām, kas ar savu košumu priecēs jau no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim.
Lai augi kupli zeltu un ziedētu, tie jābaro. Pavasarī augus vajag mēslot ar slāpekli. Atsevišķs mēslojums nepieciešams skuju kokiem – tūjām, kadiķiem, eglītēm u. c.
Savukārt rododendriem, hortenzijām ir nepieciešams mēslojums, kas paredzēts skābu mīlošiem augiem. Iesakāms izmantot arī speciālu mēslojumu rozēm, tām var uzkaisīt un zemē iestrādāt no krāsns vai ugunskura ņemtus pelnus, kas uzlabos zemes pH līmeni un arī aizsargās no kaitēkļiem, kukaiņiem.
Katram no šiem augiem veikalos ir atrodams īpaši paredzēts iepakojums. Pārējiem augiem, ja nav īpašu augsnes nosacījumu, noderēs kompleksais mēslojums, kura sastāvā ir slāpeklis, kālijs, fosfors u. c., kas ir attiecīgi sabalansēti lietošanai noteiktā laika periodā.
Tūju dzīvžogam var uzlikt svaigu kūdru un pievienot bioloģisko mēslojumu. Jāatceras, ka augi barojas vainaga rādiusā, ja pieber pie paša stumbra, augs var aiziet bojā.
