Izstāde “Laikmetīgā ainava” tiecas reģistrēt ainavas žanra evolūciju šodienā, caur to arī ieraugot konkrētas parādības ikdienas vai arī globālo norišu kontekstā.
Izstāde “Laikmetīgā ainava” tiecas reģistrēt ainavas žanra evolūciju šodienā, caur to arī ieraugot konkrētas parādības ikdienas vai arī globālo norišu kontekstā.
Publicitātes foto

Laikmetīgās ainavas reflektīva mozaīka 0

Cēsu mākslas festivāla ietvarā Cēsu alus brūzī līdz 14. augustam apskatāma izstāde “Laikmetīgā ainava”.

ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
Lasīt citas ziņas

Izstādes tematiskā ietvara centrs ir ainavas jēdziens, ar kura palīdzību tiek izskatītas ainavas dažādās mūsdienu iespējas, un, kā norāda izstādes kuratore Daiga Rudzāte, tās pamatā ir vēlme apliecināt ainavas pārlaicīgumu. Izstāde, kā ik gadu, iekārtota Cēsu alus brūzī, piedāvājot skatītājiem iepazīt vienpadsmit tēmas versijas.

Izvēršot ainavas žanra potenciālu mākslā, kuratore norāda uz tā aktualitāti laika griezumā, ieskicējot 20. gs. sākuma modernisma virzienu kontekstu, kas manifestēja avangarda mākslas izteiksmes formas. Norādīts arī, ka laikmetīgās mākslas leksikā aizvien būtisku lomu ieņem atsauces un saskares punkti ainavisku, atmosfērisku motīvu lietojumā. Tomēr izstādes kontekstā ainavas nozīme un aktualitāte mākslā – tāda, kādu to piedāvā kuratore, ir tās neaptveramā emocionālā ietilpība. Izprotot laikmetīgās prakses, izstāde tiecas reģistrēt ainavas žanra evolūciju šodienā. Un šādā aspektā ekspozīcijas kopumā iezīmējas centieni pievērst skatītāja uzmanību ainavai ne tikai kā nesasniedzamam vai sapņainam tālumam, bet caur to arī ieraudzīt konkrētas parādības ikdienas vai arī globālo norišu kontekstā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiecoties uztvert izstādi kā vienotu veselumu, tā iezīmējas kā reflektīva mozaīka, kur meklētas un atrastas gan tēlainas un simboliskas nozīmes, gan konkrētu procesu vērojumi, būtisko konstatējot tehnoloģijās vai zinātnē kā mūsdienu telpas raksturlielumos. Izstādes mākslinieku loks: Paula Zariņa, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Romāns Korovins, Kristiāna Dimitere, tekstu grupa “Orbīta”, Sergejs Davidovs, Inga Meldere, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Krišs Salmanis un Anna Salmane un vācu izcelsmes amerikāņu māk­slinieks Džeimss Bennings.

Kā izstādes ieceres sākumpunktu ainavas pārinterpretācijās Daiga Rudzāte norāda Džeimsa Benninga videodarbu “FAROCKI” (2014), ko mākslinieks veltījis vācu kinorežisoram Harunam Faroki (1944 – 2014). Tā ir 77 minūšu filma, kurā fiksētas debesis un tajās peldoši mākoņi. Debesu ainava nemitīgi maina savu veidolu te dinamiski, te pavisam lēnām un plūstoši, un asociatīvi varam iedomāties, kam katrs mākonis līdzinās. Tās ir 77 minūtes klusuma, kurās vērojam mākoņus. Tomēr, domājot par darbu kā ainavas tēlojumu, varam atsaukt atmiņā tādu gleznotāju kā Viljama Tērnera vai Džona Konstebla atmosfēriskos debesu gleznojumus. Un šādā kontekstā Benninga darbs ir iemesls domāt par ainavu kā nezūdošu žanrisku vērtību un reizē tik dažādu tematiskajās un tēlojuma iespējās. Šāds atzinums noved pie Ingas Melderes instalācijas izstādē “Atsauce uz itāļu renesanses gleznotāja Pjēro della Frančeskas tāda paša nosaukuma gleznām”. Meldere darbā dekonstruējusi dižmeistara atsevišķas kompozīcijas, atsaucoties uz mākslinieka īpašo spēju “gleznot gaismu”. Darbs ir ilūzija par gaismu telpā, asociācija. Tas ienes gaismas motīvu industriālā, tumšā un skarbā telpā, pārradot ainavas nozīmi.

Starp izstādes darbiem, kam būtiskais naratīva pamatā tiek saistīts ar emocionālo jēgu un asociatīvo caur ainavu, spilgta ir Kristapa Epnera videoinstalācija “Logi”. Tie ir deviņi ekrāni, kuros katrā redzam citu, atšķirīgu logu, pa kuru paveras skats uz kādu nenoteiktu ainavu. Ar Epneram piemītošo kadra un attēla jutīgumu radīta idilliska sajūta, kur, attēliem ekrānos meditatīvā ritmā mainoties, nokļūstam ikdienišķu epizožu nesteidzīgā dienas plūdumā. Darba poētiskie kodi nerada pārakcentētības sajūtu, tieši pretēji – tajos nolasāmas detaļas, kas savijas ar pazīstamo, arī tuvo.

Intimitātes un personīgā caurstrāvotas ir Ievas Epneres “Albums (2002 – 2016)” fotogrāfijas. Lai arī to visu centrs ir cilvēks, tomēr skati, kas paveras aiz portretētajām personām, nav tikai vides raksturotāji fiksētajām norisēm, bet ieņem pat centrālo lomu kā patstāvīgi tēli. Pieņemot ainavu kā emocionāli piesātināmu tēlu vai kāda stāsta daļu, atzīmējams Romāna Korovina darbs “Zanes nāves diena”. Tā ir emocionālā stāvokļa rezonanse, kur ainavā meklēts metaforiskais potenciāls, iezīmējot atsevišķus stāvokļus: piedzimšana, cerība, nāve, izmisums.

Ainavas citas trajektorijas laikmetīgajā telpā piedāvā Kriša un Annas Salmaņu “Etīde”. Kopdarbs ir audio cilpa no atšķirīgu zinātnieku domāšanas laikā izdvestām “domāšanas skaņām”. Abi mākslinieki intervējuši zinātniekus no tādām nozarēm kā kibernētika, ķīmija, astrofizika, ģeogrāfija u. c. ar nolūku izvaicāt par atšķirīgiem pasaules procesiem, kas veido mūsu dzīves telpu, beigās uzdodot arī jautājumu: “Kas ir dzīves jēga?” Intervijās atklātais šķietami svarīgais destilāts līdz katra zinību vīra neartikulētai skaņai domāšanas procesā, skaņas savienojot vienā “skaņdarbā”. Rotaļājoties ar ainavas jēdzienu, izstādes kontekstā nezināmā izzināšanu nevainojami ilustrē tekstu grupas “Orbīta” instalācija “Actual Spacescape”, kas piedāvā kosmiskās ainavas izpēti. Ieejot ar aizkaru norobežotā nelielā telpā, skatītāja priekšā ir automātiskās rindas talonu printeris, uz kura ekrāna, nospiežot izvēlēto lauku, tiek izprintēts “tavs” kosmiskās ainavas apraksts. Mans L927 talons vēstīja: “Kas ir melnais un kas ir baltais? Lai to uzzinātu, jācaururbj visa kosmosa tumsa un Visuma gaisma. Vai tas ir iespējams? Vai tas ir neiespējams? Kas jautā?”

Izstādes apskate ir aizraujošs process, un tā pamat­iemesls ir visu mākslinieku radītie jaundarbi, kur katrs atrod savu fokusu laikmetīgās ainavas interpretācijās. Tomēr izstādes kopumā šķietams trūkums ir sajūta par mākslas darbu nošķirtību vienam no otra – gan scenogrāfiski, gan idejiski –, kur ainava kā sava veida mākslas fakts savienotu šo dažādo jūtu, emociju un faktu savstarpējo ķīmiju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Lasīt citas ziņas
Psihiatra atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes saņēmuši 22 cilvēki. Dažiem ticis arī atteikums 22
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 3
Avīzes pirms 100 gadiem, 1923. gada 1. februāris. Krogā pamatīgi apzagts kāds apskurbis zemnieks
23:09
Ik diena kā laimes spēle. Ukraiņu sporta fotogrāfs Kubanovs: “Mēs negājām uz patvertnēm, ievērojām “divu sienu noteikumu””
22:12
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 3
22:11
FOTO. Filmas veidotāji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki pulcējas “Mātes piens” pirmizrādē
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. Kadirovs sabēdājies. Pārmet Rietumiem, ka tie glābj neeksistējošu valsti Ukrainu, bet Čečeniju no krieviem nepaglāba 6
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijai neveiksmīgs mēģinājums izlauzties cauri ukraiņu pozīcijām Bahmutā
Vai Saeimas deputātiem vajadzīga augstākā izglītība? Tam pagaidām nav parlamentāriešu atbalsta 3
VID: Pilnībā ir atjaunota EDS darbība. Vai par nokavētiem termiņiem piemēros sodu? 3
Tiek solīts, ka antibiotiku krīze drīz beigsies. Beigsies arī ziemas slimību sezona
Kijivas izmisīgā cīņa par lidmašīnām. ASV un Vācija šoreiz pasaka strupu “Nē!”
Navaļnijs pārvietots uz vieninieka kameru. Cik ilgu laiku viņam tiks liegts satikt cilvēkus? 23
Ukrainā skolās poļu valodu varētu mācīt kā vienu no svešvalodām
Plāno izmaksāt prāvas kompensācijas tiem, kuriem pēc Covid-19 vakcinācijas pasliktinājusies veselība 55
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
Drošības dienesta kriminālprocesā vērtēs arī Grevcovas izteikumus par “pilsoņu karu Ukrainā”
Erdogans: Ir nopietns iemesls, kāpēc Zviedrija nevarēs pievienoties NATO. Ar Somiju esot mazāk problēmu 8
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas ģimenē smags pārbaudījums – dēliņu piemeklējušas nopietnas veselības problēmas
VIDEO. “Neko neesmu dzēris!” Par interneta “hītu” kļūst video, kurā Bens Aflekss ballītē taisnojas sievai 1
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls 10
“Ryanair” ievērojami samazinās galamērķu un reisu skaitu no Tallinas un Vilņas lidostas
FOTO. Cinisms, meli, krāpšana – šķebinoša patiesība nāk klajā par kādu Latvijas dzīvnieku glābšanas biedrību 5
Kādas “semočkas” kaisītas pasaules sporta galvenā vadītāja priekšā? Līcīša feļetons par agresorvalstīm atkal lielajā sportā
Ik diena kā laimes spēle. Ukraiņu sporta fotogrāfs Kubanovs: “Mēs negājām uz patvertnēm, ievērojām “divu sienu noteikumu””
Pirmais solis elektrības izmaksu samazināšanā. Valdība sāk ar normatīvo aktu sakārtošanu – ko tas mainīs?
VIDEO. Pārim par dejošanu uz ielas piespriests 10 gadu cietumsods 3
VIDEO. Jēkabpilī tiek veikts ārkārtas dambja remonts, gatavojoties iespējamajiem pavasara plūdiem