“Laiks tiek izklakarēts…” Vitenbergs ir pārsteigts par to, kādā situācijā ir “Rail Baltica” projekts 92
“Tas bija liels pārsteigums gan par to, kādā situācijā šis projekts ir, gan par to, kā kavējas šie projektēšanas darbi, zemju atsavināšana, jautājumi par finansējuma piesaisti,” tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” sacīja 14.Saeimas deputāts (NA) un bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, diskutējot par grandiozo “Rail Baltica” projektu un publiski izskanējušo vēsti, ka pat pie pozitīvākā scenārija Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju “Rail Baltica” cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevar pagūt izbūvēt.
Vitenbergs uzsvēra, ka ticis aktualizēts šis jautājums un “beidzot visi pie galda saprot, kādas ziepes ir šim projektam”.
“Bet es teiktu, ka pusgadu ir tāds šīs valdības medusmēnesis. Ilgāk kā pusgadu šī valdība nav spējusi pieņemt lēmumu – apstiprināt valdībā lēmumu par to, kā šī trase tālāk šķērsos Latviju. Ministrs [Kaspars Briškens – satiksmes ministrs; red.] tur ik pa brīdim iznāk ar kaut kādu paziņojumu, bet tas jau nav valdības vai premjeres paziņojums. Laiks tiek izklakarēts, bet īsti tāda greznība kā laiks šim projektam jau nav!” uzsvēra Vitenbergs TV24 raidījumā.
Vai Jūsu laikā netika laiks izklakarēts? Uz šo TV24 raidījuma vadītāja jautājumu Vitenbergs atteica: “Es domāju, ka noteikti nē! Tika aktualizēti jautājumi un tika atrasti arī dažādi risinājumi, lai šīs problēmas, kas ir ielaistas, spētu operatīvi risināt. Arī šī te valdības sadarbības grupa, kurā tika iesaistītas visas citas ministrijas, – tas bija iepriekšējās valdības dienas kārtībā beidzot kļuvis projekts. Bet šobrīd es neteiktu, ka tas ir mūsu gan valdības, gan prezidenta, premjeres dienas kārtībā,” uzskata bijušais satiksmes ministrs un Saeimas deputāts Vitenbergs.
“Es teiktu, ka šis projekts šobrīd ir atstāts novārtā,” tā uzsvēra Vitenbergs TV24 raidījumā “Uz līnijas”, diskutējot par “Rail Baltica” būvniecības gaitu.
Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka “Rail Baltica” infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.
Tāpat jau ziņots, ka pat pie pozitīvākā scenārija Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju “Rail Baltica” cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevar pagūt izbūvēt, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto“. Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās “Rail Baltica” projektam pēc sešiem gadiem un kur tam ņemt naudu. Dokuments ir ierobežotas pieejamības.
Ziņojumā SM piedāvā izvēlēties variantu, kurā jau pirmajā kārtā “Rail Baltica” trase ietvertu savienojumu ar abām Rīgas stacijām – centrālo un lidostas, taču Eiropas standarta sliedes nešķērsotu visu galvaspilsētu.
“De facto” zināms, ka SM piedāvātais scenārijs paredz, ka vilciens, ienākot no Igaunijas puses, šķērso Daugavu netālu no Salaspils un pie Misas būtu atzars, pa kuru tas nogrieztos uz Rīgas lidostu un tālāk ieietu Rīgas Centrālajā stacijā, bet tad veiktu šo ceļu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinātu kustību uz Lietuvu.
