Foto – LETA

Ar integrācijas politiku Latvijā nodarbojas neskaitāmas ministrijas un iestādes, tādēļ nereti veidojas īsts juceklis.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9

Lasīt citas ziņas

Pie šādas atziņas nonākusi arī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija, kas gatavojas šai problēmai pievērst arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska (“Vienotība”) uzmanību. Kultūras ministrija (KM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Ārlietu ministrija (ĀM), Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir tikai dažas no iestādēm, kas iesaistītas dažādu saliedētības pasākumu organizēšanā. “Pašlaik sadarbība turas tikai uz pašu darbinieku labas saprašanās gribu, bet agri vai vēlu tā sistēma ir jāsakārto,” uzskata Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (“NA”). Viņa vadītā komisija saskatījusi arī sistēmiskas problēmas, kas radušās nepilnvērtīgas koordinācijas un pārraudzības dēļ.

Komisija arī secinājusi, ka pašlaik nav skaidrības par finansējumu sabiedrības saliedēšanas pasakumu turpināšanai nākamgad.

VIDEO. “Rīgā gaišā dienas laikā uzbrūk cilvēkiem!” Likumsargi brīdina par skūtgalvju aktivizēšanos

“Esmu vadījis dievkalpojumus ar lūgšanām un sprediķi!” Streips stāsta par draudzes dibināšanu

Atsaka patvērumu savulaik Latvijā dzimušam Krievijas pilsonim, kuram it kā draudēja nosūtīšana karošanai uz Ukrainu

Šāda situācija atkārtojas gadu no gada. Arī 2012. gadā, veidojot 2013. gada budžetu, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs paredzētajiem rīcības pasākumiem finansējums tika “aizmirsts”. Vēlāk vismaz daļu trūkstošā finansējuma valdība piešķīra no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Par šo naudu tika atbalstītas ārpusskolas pasākumu programmas, lai veicinātu sadarbību starp skolām un Latvijā un ārzemēs dzīvojošiem jauniešiem, bērnu apmaiņas programmas starp latviešu un cittautiešu ģimenēm, latviešu valodas apguves nodrošināšana Latgales reģionā un citi pasākumi.

Savus jautājumus un bažas deputāti apkopos vēstulē Ministru prezidentam Dombrovskim. No viņa parlamentārieši arī vēlēsies saņemt atbildes uz virkni jautājumu. Piemēram, vai valdībai ir izstrādāta detalizēta politika nepilsoņu jautājumā un kāda tā ir; vai premjera rīcībā ir informācija par dažādām nepilsoņu grupām un to attieksmi pret naturalizācijas procesu valstī kopumā; vai valdībai ir stratēģija, kā uzrunāt nepilsoņus: vai un kādi pasākumi no valdības puses paredzēti nepilsoņu politikas pilnveidošanai, kā tiks uzlabota koordinācija starp dažādām integrācijas institūcijām.