“Latvijas īpašā seja, kādas nevienam citam pasaulē nav.” Etnomūzika plaši izskanējusi pasaulē 1
Gada nogalē publicētajā Eiropas pasaules mūzikas topā jeb “World Music Charts Europe” (WMCE), kas kopš 1991. gada ir Eiropas raidorganizāciju apvienības EBU (European Broadcasting Union) dažādu valstu radio pārstāvju izveidots tops, gada labākās pasaules mūzikas apkopojumā, kurā līdz šim izdevies iekļūt postfolkloras grupai “Iļģi”,
šogad vietu starp 200 labākajiem dažādu pasaules mākslinieku ierakstiem izcīnījuši reizē četri Latvijas pārstāvji.
Augstāko, 90., vietu ieņēmis dūdu un bungu grupas “Auļi” un dažādu zemju tradicionālās mūzikas dziedātāju jaunākais veikums – ieraksts “Senču balsis – Voices of the Ancestors”. Viņiem seko Latvijā plašu atzinību guvušās “Tautumeitas” ar tāda paša nosaukuma ierakstu (nr. 104). Topā iekļuvusi arī Rancānu ģimenes grupa “Lata Donga” un viņu albums “Variācijas”, kā arī koklētājas Laimas Jansones un Dj Monsta kopīgais ieraksts “ZeMe”.
Ne tikai šā gada starptautiskie pasaules mūzikas topi, bet arī aktīva Latvijas tautas mūzikas grupu un mākslinieku koncertdarbība aiz Latvijas robežām – Japānā, Taivānā, Vācijā, Spānijā, Igaunijā, Lietuvā un citur –, kā arī mūsu tautas mūzikas starptautiski izdevumi liecina, ka, balstoties uz profesionalitātes, kvalitātes un neatlaidības vaļiem, latviešu kultūras mantojums var būt arī unikāls kultūras produkts, kas ne tikai klauvē, bet arī atrod dzirdīgas ausis aiz nereti slēgtajām pasaules mūzikas tirgus durvīm.
Interesanti, jo unikāli
Latvijas Mūzikas informācijas centra (LMIC) pārstāve un tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” dalībniece Vineta Romāne jau 14 gadus aktīvi rauga izvest pasaulē Latvijas tradicionālo mūziku, veidojot un koordinējot ikgadējo Latvijas stendu globāli lielākajā pasaules mūzikas gadatirgū “Womex”.
“Šis gads neapšaubāmi ir īpašs Latvijas tautas mūzikas jomā –
ilggadējais LMIC darbs, darbojoties “Womex”, ir attaisnojies.
Šogad pirmoreiz nopietni sākām sadarboties ar Lietuvu un Igauniju, mūs atbalstīja Baltijas kultūras fonds, un pirmoreiz šajā notikumā piedalījās nebijis skaits – 18 Latvijas grupu, izdevēju un menedžeru.”
Prestižā pasaules mūzikas gadatirgus “Womex” oficiālajā programmā, kurā ik gadu piesakās tūkstošiem grupu, tikai retā nokļūt uz meses skatuvēm, kur tās var izdzirdēt mūzikas izdevēji, menedžeri un producenti no visas pasaules. Šogad šo godu Tamperē (Somijā) notiekošajā mesē izpelnījās “Saucējas” – viņu autentiskā uzstāšanās izpelnījās neviltotu publikas apbrīnu un atzinību. “Labi veicās arī citiem, kuri turp regulāri braukuši, – “Tautumeitām”, “Auļiem”, “ZeMe”. “Womex” dod starptautiskus sakarus, personīgus kontaktus, mūzikas aktualitāšu ieraudzīšanu un globālā lauka pārredzēšanu,” secina V. Romāne.
Nav noslēpums, ka Latvija līdz šim ārpus mūsu robežām pamanīta spilgtu klasiskās mūzikas pārstāvju dēļ, bet cita veida mūzikas žanru, grupu, mākslinieku klauvēšana pie starptautisku mūzikas tirgu vārtiem tikpat kā nav sadzirdēta, ja neskaita vairāku popmūzikas mākslinieku virzību bijušo padomju teritoriju, īpaši Krievijas, mūzikas tirgū.
“Mūsu tautas mūzika noteikti ir kultūras eksporta produkts.
Tā ir Latvijas īpašā seja, kādas nevienam citam pasaulē nav.
Mūsu tradicionālās vērtības, kas dažādos veidos iekļautas mūziķu un grupu daiļradē, ir interesantas, jo unikālas,” atzīst V. Romāne. Viņa ir pārliecināta – lai taptu ievēroti neticami raibajā pasaules mūzikas jomā, mūziķiem jāveic rūpīgs mājasdarbs.
“Pamatu pamats – profesionālisms savā jomā: jums vienkārši ir jāmāk ļoti labi dziedāt un spēlēt.
Ne mazāk būtiski – jābūt savai sejai vai “odziņai”.
Kopā ar “Saucējām” gatavojoties “Womex”, bijām satrauktas, prātojām, kā mūs uzņems, jo neesam tā dēvētā pasaules mūzikas grupa, bet īsteni tradicionālas mūzikas apvienība, un ap mums parasti negrozās klausītāju pūļi. Taču mūsu priekšnesums tika ārkārtīgi labi uzņemts, cilvēki atzina, ka viņus uzrunājis patiesums.
Mūsu dziedāšanas tradīcijas gadiem ilgi esam apguvušas līdz pašām dzīlēm, un cilvēki to novērtēja, sakot, ka tas ir kaut kas unikāls, īsts un dzīvs. Senlaicīgs, bet reizē mūsdienās uzrunājošs.”
“Auļi” audzē pieredzes muskuļus
Jaunu soli pasaules uzmanības iekarošanā šogad spērusi arī grupa “Auļi”, mūsu pasaules mūzikas veterāni. Uznācienu piedzīvoja ne tikai grupas mūziķu ilgi lolotais albums un koncerttūre “Senču balsis”, kurā pieaicināti dziedātāji no dažādām pasaules pusēm – Mongolijas, Austrijas un Norvēģijas –, bet arī tika atklātas jaunas koncertēšanas iespējas aiz Latvijas robežām. Novembrī “Auļi” pirmoreiz guva atsaucību koncertturnejā Japānā, tāpat iekarota arī Taivānas klausītāju atzinība.
“Lai arī “Senču balsīm” gatavojāmies divus gadus, šogad bija kulminācija. Šādā starptautiskā projektā ļoti daudz iemācījāmies ne tikai mākslinieciski, bet arī audzējām pieredzes muskuļus visā, kas saistīts ar menedžmentu un mārketingu. Kad galu galā redzi, ka izdodas iegūt klausītāju rezonansi, un saproti, ka ilgais darbs attaisnojas, tas atstāj paliekošu sajūtu,” stāsta “Auļu” līderis Kaspars Bārbals.
Vienas receptes, kā rīkoties pareizi, lai iemantotu starptautisku atzinību, gan neesot.
“Mūsu gadījumā – klauvējam pie dažādām durvīm, un ik pa brīdim kādas no tām atveras. Piemēram, Japānas koncertaģentūra mūs ievēroja Igaunijā notiekošajā tautas mūzikas festivālā “Viljandi Folk”, kā arī internetā – pēc divu gadu intensīvas sarakstes un ļoti japāniski savlaicīgas plānošanas ieguvām iespēju doties sešu koncertu iepazīšanās turnejā Japānā.
Sniedzām koncertus vairāku simtu klausītāju auditorijām, taču šis ir sākums, kas pavērs iespēju uzstāties arī plašākai publikai. Organizatori atzīmēja, ka negadās bieži, ka Japānas ierasti pieklājības normas ievērojošie klausītāji koncertā ceļas kājās un dejo.
Savukārt iespēju uzstāties Taivānas pasaules mūzikas festivālā ieguvu “Womex” mesē teju nejauši – sagadījās, ka mūsu stendu garāmejot ievēroja meitene, kura savulaik bija piedalījusies “Auļu” meistarklasē “Rainforest” festivālā Malaizijā. Milzu nozīme ir internetam – “Senču balsis” bez tā vispār nebūtu tapušas, patiesībā visus māksliniekus atradu un sarunāju “feisbukā”.”
“Tautumeitas” apbur vācu izdevēju
Nebijis latviešu tautas mūzikas uznāciens šogad noticis vāciski runājošo zemju mūzikas tirgū. Par vairāku etnomūzikas grupu un mākslinieku ierakstiem interesi izrādījusi neatkarīgā pasaules mūzikas izdevniecība “CPL Music”.
Tās paspārnē šogad izdoti vairāki latviešu folklorā balstīti mūzikas ieraksti –
par celmlauzi kļuva arī Latvijā plašu atzinību guvušais “Auļi and Tautumeitas” kopīgais ieraksts‚ kam sekojis “Tautumeitu” debijas albums. Šogad “CPL Music” izdevniecība laidusi klajā arī koklētājas Laimas Jansones un Dj Monsta ierakstu “ZeMe”, postfokloras grupas “Zari” un Rancānu ģimenes ierakstu “Lata Donga”, tāpat arī Staņislava Judina un Asnates Rancānes mūzikas albumu.
Izdevniecības dibinātājs Kristiāns Plīfke slavē latviešu grupu pārstāvju neatlaidību, dibinot sakarus un gatavību klauvēt pie izdevniecības durvīm arī tad, ja pirmoreiz atteikts.
“Manās rokās nokļuva “Womex” ieraksti, starp daudziem citiem iegadījās arī latviešu grupu “Auļi un Tautumeitas” disks. To klausoties, jau pēc trešās dziesmas un tās video noskatīšanās man bija skaidrs, ka šajās dāmās “kaut kas ir” – viņas mani apbūra.
Sakontaktējos ar Laumu Bērzu (“Tautumeitu” mūziķe) un šobrīd “CPL Music” izdod viņu albumus. Man ir liels prieks, ka 2019. gadā “Tautumeitas” tika uzaicinātas uz prestižo Brēmenes radio rīkoto festivālu “Women in (E)motion”, bet 2020. gadā grupa ielūgta uzstāties pasaulē pazīstamā festivāla “folkBaltica” a cappella koncertos.
Tāpat lepojos, ka mūsu izdotais grupas “Lata Donga” albums ieguva Vācijas skaņuplašu kritiķu balvu
(Preis der deutschen Schallplattenkritik).” Šobrīd izdevniecība sagatavojusi izdošanai grupas “Tautumeitas” debijas albumu vinila plates formātā, kā arī unikālu izdevumu – “Tautumeitu” ieskaņotas Aulejas dziesmas.
“Latviešu tautas mūzika līdz šim vāciski runājošās zemēs nav bijusi izplatīta. Par spīti tam, ka mans izdevniecības kolēģis bija pārliecināts, ka tai nav tirgus potenciāla, tomēr nolēmu mēģināt, un iesākumā izveidoju dažādu latviešu grupu dziesmu kompilāciju dubultalbumu (“Folk & great Tunes from Latvia”, 2018)”, kuros skan grupu “Zari”, “Raxtu Raxti”, “Lata Donga”, “Rāva”, “ZeMe”, “Jauno Jāņu orķestra” un citu grupu un mūziķu ieraksti.
Starp latviešu grupām ir apvienības, kurām redzu potenciālu arī ārpus Latvijas –
“Tautumeitas”, “Jauno Jāņu orķestris”, “Rahu-the-Fool”, “Austrumkalns”, “Imanta Dimanta”. Latviešu folkmūzika ir godīga, tā nāk no sirds un veicina pozitīvu pasaules redzējumu,” sarunā ar “LA” atklāj vācu izdevējs.
