“Latviešu valodas skolotājus ar uguni nevar atrast!” Skolas Latvijā uz sabrukuma robežas 0
Par pedagogu trūkumu un izglītības sistēmas sabrukuma draudiem raidījumā “Nacionālo interešu klubs” diskutē Kaspars Spunde, Rīgas domes deputāts (NA), bijušais vēstures skolotājs, Evija Papule, izglītības eksperte, un Anita Pēterkopa, RD Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības Skolu nodaļas vadītāja.
Daudzās skolās daudzi pedagogi aizgājuši, jo nespēj tikt galā ar skolās notiekošo. Spunde dalās pieredzē, ka vēstures skolotājs, kurš entuziasma pilns uzsāka darbu 1. septembrī, pēc pusotras nedēļas pateica direktorei: “Viss, atvainojos, es vairs nespēju,” jo pretī sēdēja nesaprotošas acis.
Skolu vadītāji norāda, ka ar skolotāju pieejamību valda pilnīga katastrofa, pat lielajās pilsētās.
Papule uzsver: “Latviešu valodas skolotājus ar uguni nevar atrast. Slodze ir 32 kontaktstundas, tas ir kā vecajos laikos. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sapnis par sabalansētu slodzi ir beidzies, jo vienkārši nav skolotāju.”
Viņa piebilst, ka vecākā paaudze piekrīt šai situācijai, bet jaunie vienkārši dodas prom no skolām, jo šāda slodze vairs nav pieņemama. Tāpat viņa piebilst, ka līdzīga situācija var skart arī mūzikas un matemātikas skolotājus.
Pēterkopa norāda, ka Rīga mācību gadu sāka ar vairāk nekā 100 vakancēm, šobrīd brīvas ir 82 vakances. Lielākā problēma joprojām ir latviešu valodas un matemātikas skolotāji, kā arī pedagogu palīgu trūkums. Tas apgrūtina reformu īstenošanu, pat ja valsts nodrošina papildu finansējumu, jo nav cilvēkresursa, kas to varētu darīt.
Čiekurkalna pamatskola ir sekas tam, ka ilgstoši trūka latviešu valodas skolotāju, un iepriekšējā skolas direktore atzina, ka vairs nespēj nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu, tāpēc bija gatavi, lai pievieno kādai citai skolai.
Tāpat viņa norāda, ka pedagogu pārvilināšana nav pareiza pieeja. No Rīgas daudzi pedagogi ir aizgājuši uz Mārupi un citām Pierīgas pašvaldībām, jo tur viņiem ir iespēja saņemt vismaz par 200 eiro lielāku atalgojumu.
Papule gan piebilst, ka atalgojums starp Rīgu un Pierīgu ir izlīdzinājies, un, viņasprāt, skolās, kurās ir liels skolēnu skaits, Rīgas skolas jau sāk konkurēt atalgojuma ziņā.
Jaunie skolotāji nereti izvēlas alternatīvu – strādāt tiešsaistē kā privātskolotāji. Tas ir daudz vienkāršāk un ir mazāka atbildību par gala rezultātu, atšķirībā no skolas procesa, un daudzi jaunie skolotāji izvēlas šo ceļu.
Viņa norāda, ka skolu vadītāji šobrīd vairs nepieņem darbā jebkuru. Ja viņi vēlas nodrošināt kvalitāti, tad nav tā, ka izmisuma vadīti vienkārši aizpilda vakanci. “Mēdz pieteikties cilvēki no dažādām sfērām, kas domā, ka var strādāt skolā, bet direktori – vismaz manā pieredzē – nepieņem jebkuru cilvēku, lai tikai aizpildītu vietu,” skaidro Papule.
Nevar pakļaut riskam gan kvalitāti, gan vecāku pieprasījumu, gan, protams, skolēnu attieksmi pret to, ko pieņem darbā.
