– Modernajā Rietumu medicīnā diagnozi palīdz noteikt sarežģīta aparatūra un laboratorijā veiktas analīzes. Bet kā to dara ajūrvēdas ārsts? 0
– Diagnozi uzstāda, balstoties uz pacienta sūdzībām un ārsta novērojumiem. Ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli, nosaka tā atbilstību ar cilvēka došu jeb ķermeņa tipu un sastāda nepieciešamo atveseļošanās programmu. Protams, ja pacients atnesīs klasisko ārstu izsniegtos izmeklējumu un analīžu rezultātus, ajūrvēdas ārsts tajos, visdrīzāk, ieskatīsies, taču to esamība nav obligāta.
Patiesībā jau arī Rietumu medicīnā labs ārsts nepaļaujas tikai uz tehnoloģiju sniegto informāciju. Līdzīgi ajūrvēdas ārstam, viņš novēro pacientu – tā ķermeņa uzbūvi, ārējo izskatu, ādu un matus, acu baltumus, zobus, nagus, mutes dobumu, vēnas, cilvēka uzvedību un runas veidu. Viņš neaizmirsīs pajautāt, kā pacientam iziet vēders. Pazīmju, kas tieši un netieši liecina par cilvēka veselības stāvokli un norāda uz iespējamām problēmām, ir daudz.
– Bet tā taču ir milzīga ajūrvēdas ārsta atbildība – izšķirties, vai viņš patiešām spēs cilvēkam palīdzēt. Diemžēl Latvijā nereti gadās tā – pacients ilgu laiku ticējis alternatīvai medicīnai, staigājis pie viena dziednieka, pie otra, līdz kaite tiek ielaista un pat vismodernākās tehnoloģijas, visdārgākās “angļu zāles” vairs nespēj palīdzēt…
– Tieši tā! Jūsu priekšā ir cilvēks, kura slimību – veģetatīvās nervu sistēmas izsīkumu – ajūrvēda pilnībā nevarēja izārstēt, tā tikai spēja apstādināt saslimšanu. Tāpat ajūrvēda ir bezspēcīga ielaistu ļaundabīgo audzēju gadījumos. Toties tā labi ārstē gremošanas trakta vainas, aknu slimības, diabētu, kaulu un locītavu slimības, ādas psoriāzi, garīga rakstura problēmas, tā spēj mobilizēt cilvēka imūnsistēmu.
– Kā notiek pats ārstēšanas process?
– Praksē ajūrvēdas ārstēšana izpaužas kā dzīvesveida maiņa, ajūrvēdas medikamentu lietošana, fizioterapeitiskas manipulācijas un īpaša diēta – to visu kopā saucam par ārstniecisko procesu. Ja pacients to pieņem, ieteicami arī jogas vingrinājumi, meditācija.
Esmu novērojis, ka daudziem pacientiem vislielākās grūtības sagādā tieši dzīvesveida maiņa. Kas tad raksturo moderno laikmetu? Steiga, aizņemtība, pārpūle, neveselīgs un neregulārs uzturs, vēlme taisīt karjeru, dzīšanās pēc slavas, atzīšanas un naudas, negausīgs patēriņš un tam visam pāri – stress. Ir grūti no tā visa atteikties, mūsu “ego” to nepieļauj. Sekas – novājināta imūnsistēma, sirds un asinsvadu slimības, diabēts, psoriāze, depresijas. Pastāv uzskats, ka pirms 1000 gadiem cilvēce vispār nepazina diabētu, toties tagad šī slimība jau sasniegusi epidēmijas apmērus.
Mēs Latvijā dzeram ārstnieciskās tējas. Tirgū zāļu sievas jums katrai vainai atradīs savu zālīti. Bet ajūrvēda iet vēl tālāk, tās preparāti nav tikai atsevišķas bioloģiski aktīvas, dabas dotas vielas. Ajūrvēdas medikamentā svarīga ne tikai katra sastāvdaļa, bet arī to savstarpējās proporcijas. Tieši unikālā recepte ir tā, kas dod maksimālu ārstniecisko efektu. Te redzam attālu līdzību ar uztura bagātinātājiem – varam jau dzert vitamīnu un mikroelementu tabletes, taču organisms šīs vielas daudz labāk uzņem ar dabiskiem, svaigiem produktiem. Piemēram, viens no vissabalansētākajiem makro un mikroelementu avotiem ir olas. Tajās ir mazliet no visa, kas vajadzīgs mūsu ķermenim, turklāt pareizās proporcijās.
Masāžām izmantojam ārstnieciskas eļļas un īpašus pulverus. Vēl kāda procedūra – ķermeņa aplikšana ar eļļā izkarsētiem audekla maisiņiem, kuros atrodas kaltēti ārstnieciskie augi. Pastāv pat tik eksotiska manipulācija kā lēna eļļas liešana uz pacienta pieres, tai vienlaikus ir farmakoloģiska un psiholoģiska iedarbība. Saprotams, katram došas tipam un cilvēka slimībai izstrādāta īpaša ārstnieciska diēta.
– Tā ir veģetāra?
– Saskaņā ar ajūrvēdas principiem ārstēšanās procesā noteikti! Bet ar diētām jābūt ļoti uzmanīgam, nepārdomāti eksperimenti var beigties pavisam bēdīgi. Ja ēdīsiet tikai rīsus, zaļumus un augļus, veselības problēmas būs klāt kā likts. Pilnvērtīgam uzturam nepieciešami olbaltumi, kurus indieši uzņem ar pākšaugiem un riekstiem. Šeit daudz ēd lēcas, kas ir ļoti veselīgs produkts, satur pat līdz 15% olbaltumu. Indijas dienvidos Keralā pat dziļi ticīgie hinduisti nesmādē arī zivis, vismaz šeit tās neuzskata par gaļu.
– Keralā gaisa temperatūra cauru gadu svārstās robežās no +25 līdz +35 pēc Celsija. Varbūt šādā klimatā organisms nejūt vajadzību pēc gaļas?
– Esmu sastapis eiropiešus, kuri atbrauc uz šejieni un, kā viņi paši saka, aizmirst par gaļu. Ir tādi, kuriem dažkārt pietiek nobaudīt kādu zivi vai citu jūras produktu. Bet ne jau viss, kas der šeit, piemērots arī mums, cilvēkiem no Ziemeļeiropas. Ēšanas paradumi veidojas gadu tūkstošos, tie piemērojas klimatam, tautu dzīvesveidam un mentalitātei. Pats vairākus gadus biju pilnīgs veģetārietis. Tā rīkojos ne tik daudz veselības, bet vairāk garīgas pārliecības dēļ. Mana diēta bija vārīti rīsi, mazliet lēcas, zaļumi, svaigi dārzeņi. Rezultāts – novājināta imūnsistēma, biežas saaukstēšanās. Tagad esmu dažādojis ēdienkarti, vismaz reizi nedēļā ēdu arī olas, katru dienu gatavoju pats savu jogurtu.
