Latvija raizējas par priekšlikumu nākamgad ievērojami samazināt brētliņu zveju 0
Latvijai ir bažas par ekspertu rosinājumu nākamgad paredzēt pilnīgu Austrumu mencas zvejas aizliegumu un ievērojami samazināt brētliņu ieguvi, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 18. jūnija sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
ZM norāda, ka Luksemburgā paredzētās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes darba kārtības diskusiju daļā ietverti vairāki jautājumi, tostarp plānots apspriest paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas pašreizējo stāvokli un apspriesties par zvejas iespējām 2020.gadam. Latvija atbalsta savlaicīgu diskusijas uzsākšanu par zvejas iespējām nākamgad.
Vienlaikus Latvijai ir bažas par Starptautiskās Jūras pētniecības padomes sagatavoto zinātnisko padomu, kas paredz pilnīgu Austrumu mencas zvejas aizliegumu un ievērojami samazināt brētliņu zveju. Latvija ieskatā sākotnēji diskusijas par minēto jautājumu nepieciešamas gan ar nozares ekspertiem, gan arī Baltijas jūras reģionālajā forumā “Baltfish” un ES Padomes darba grupā.
Tāpat sēdē plānots apspriest 2018. gada 12. jūnijā Eiropas Komisijas (EK) publicētos priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF). Šis fonds paredzēts laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam un veicinās Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un ES jūrlietu politikas īstenošanu. Ierosinātais EJZF kopējais budžets 2021.-2027. gadam ir 6,14 miljardi eiro, kas ir par 4% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu (reālā izteiksmē par 13% mazāk). Visām dalībvalstīm ir vienāds EJZF finansējuma piešķīruma samazinājums – 3,5% apmērā – salīdzinājumā ar 2014.-2020. gada plānošanas periodu.
Informatīvais ziņojums liecina, ka Latvija var atbalstīt daļējas vispārējās pieejas panākšanu Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, ja tiek ņemtas vērā tās prasības par atbalsta nosacījumiem zvejas kuģu iegādei, modernizācijai, zvejas pārtraukšanai, akvakultūras un pārstrādes atbalstam, finansējuma apmēra kontrolei un datu vākšanai, kā arī līdzfinansējuma likmes noteikšana. Vienlaikus Latvija atbalstu zvejas kuģu iegādei lūdz attiecināt ne tikai uz jauniem, bet arī esošajiem zvejniekiem, kā arī ne tikai uz lietotu, bet arī jaunu kuģu iegādi un palielināt atbalstāmo kuģu garumu no 24 uz 40 metriem. Tāpat Latvijas ieskatā jāsvītro zvejnieka vecuma ierobežojums.
Kuģu dzinēju maiņai vai modernizācijai Latvija rosina maksimālo kuģa garumu palielināt līdz 40 metriem un noteikt mazāku ogļskābās gāzes (CO2) emisiju samazinājuma slieksni. Latvijai ir bažas, ka tik būtisks dzinēju parametru samazinājums var apdraudēt kuģošanas drošību.
Latvijas ieskatā atbalsts zvejniekiem būtu jāsaņem jebkurā gadījumā, kad pielieto ārkārtas pasākumus un zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumos. Tāpat jūrā minimālais pavadīto zvejas dienu skaits zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai un zvejas darbību pilnīgai pārtraukšanai jāsamazina līdz 90 dienām divos pēdējos gados kopā un jāpalielina noteikto finansējuma apjoma ierobežojumu līdz 20%.
Latvija atbalsta vienotu EJZF līdzfinansējuma likmes noteikšanu 80% apmērā, jo tādējādi ievērojami mazināsies ES dalībvalstu administratīvais slogs. Latvija atzinīgi vērtē arī to, ka tiek ieviests atbalsts akvakultūrai un pārstrādei, bet uzskata, ka šāda veida atbalsts jāsaglabā arī lielajiem uzņēmumiem. Vienlaikus Latvijai nav pieņemams kontrolei un datu vākšanai paredzētais minimālais finansējums 15% apmērā.
