Foto: publicitātes

“Latvijas attīstībai” EP saraksta 1.vietā – Ivars Ijabs, programmas prioritātes – drošība, ekonomikas izaugsme un plašāka sadarbība zinātnē, izglītībā un veselībā 20

Piektdien, 12.janvārī, preses konferencē un interneta tiešraidē sociālajos tīklos partija “Latvijas attīstībai” (LA) iepazīstināja sabiedrību ar saviem Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātiem, Eiropas programmu un izvirzītajiem mērķiem šā gada 8.jūnijā gaidāmajās vēlēšanās.

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Ivars Ijabs: “20 gados ES esam sasnieguši pilngadību, vairs neesam jaunā dalībvalsts, mums jāuzņemas lielāka atbildība par Eiropu kā Latvijas īsto vietu. Latvijas balss šobrīd Eiropai ir ļoti vajadzīga, īpaši ņemot vērā to, kas ir noticis pēdējo gadu laikā. Visas līdzšinējās EP velšanas ir notikušas krīžu gaismā, taču šodien mēs vairs nerunājam par krīzi, bet esam eksistenciālu draudu priekšā pašai Rietumu pasaulei. Tā ir mūsu spēja stāvēt pretī Krievijas agresoram gan militāri, gan arī, protams, ekonomiski, tehnoloģiski un politiski. Tā ir arī mūsu Eiropas programmas centrālā pozīcija.

Mēs esam gatavi sīvai konkurencei. Uzskatām, ka šis nav piemērots laiks eksperimentiem. Pieredze, kompetence un veiktspēja ir nepieciešamās kvalitātes un mums tās piemīt. Mēs ejam uz vēlēšanām ar savu skaidru, centrisku, proeiropeisku programmu, nepieļaujot atkāpes.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas interesēs ir, lai Eiropas Savienība (ES) kļūst par īstu drošības un aizsardzības savienību, lai ES Fondi nodrošina Latvijas tautsaimniecības strauju attīstību, kā arī Ukrainas uzvara pār Krieviju un pievienošanās ES, prioritāri uzsvērts partijas EP vēlēšanu 10 tūkstoš zīmju programmā. Pilns programmas teksts pieejams LA mājaslapā www.attitibai.lv sadaļā “Dokumenti”.

Artis Pabriks: “Pasaulē un Eiropā pašlaik plosās vētras, ir vismaz divi kari – nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos. Mēs esam ES un NATO robežvalsts. Es nevaru stāvēt malā un noskatīties, kā mūsu drošība tiek apdraudēta. EP ir man tuvākā iespējamā institūcija, kur es varu dot kaut ko savai valstij, Eiropai un pasaules drošībai un stabilitātei. Mums laika nav daudz. Līdz ar to es esmu izlēmis piedalīties šajās vēlēšanās. Mana līdzšinējā pieredze Latvijas valdībās un EP būs liels ieguvums šajā darbā, ja gūšu vēlētāju atbalstu. Es gribētu savu enerģiju EP veltīt drošībai – iekšējai un ārējai. Eiropas Robežapsardzes aģentūra joprojām strādā ar novecojušu domāšanu, nespēj atbildēt uz šodienas izaicinājumiem, tā jāreformē. Es gribētu, lai ES atbalsta mūsu austrumu robežas pārveidošanu tādā formā, lai tā būtu militāri droša. Mēs esam simboliski šo pārveidi nosaukuši par “Manerheima līnijas” izveidošanu.”

Vjačeslavs Dombrovskis: “Manas vērtības ir Rietumu pasaules vērtības, ar savām zināšanām esmu gatavs tās aizstāvēt ikvienā savā solī. Mana galvenā prioritāte mūsu Eiropas programmā  ir ES fondu izmantošana Latvijas interesēs. Drošība maksā naudu, prasa resursus, bet patlaban fondu sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas Latvijas attīstībai. Esošajai politiskajai elitei nav vīzijas Latvijas attīstībai, ES fondu izmantošana neatspoguļo vienotu valstisku redzējumu. Pārāk daudz ES fondu naudas tiek apgūta mehāniski un formāli, nesniedzot ieguldījumu ne Latvijas konkurētspējā, ne eksporta potenciālā vai visu iedzīvotāju labklājībā. Mēs redzam, ka Latvijas reģioni, tātad arī Eiropas reģioni ir atstāti pašplūsmā. Valstiskas attīstības vīzijas neesamība novedusi pie tā, ka mūsu pašvaldības izmisīgi cīnās, lai to reālās attīstības vajadzības sakristu ar fondu projektu prasībām gan Latvijas ierēdniecības, gan Eiropas līmenī. Uzņēmēji, kas ir mēģinājuši izmantot fondu iespējas, visu laiku saskaras ar milzīgu birokrātiju. Rezultāti acīmredzami – valsts pārvalde nereti pat nav spējīga apgūt Latvijai pieejamo fondu finansējumu. Ar dažiem izņēmumiem, bet lielākoties mūsu pārstāvji EP ar vienaldzību noskatās uz šīm nedienām. Lai šo visu risinātu, mēs, LA, EP esam gatavi uzņemties līderību pār ES fondiem.”

Reklāma
Reklāma

LA valdes apstiprinātajā deputātu kandidātu sarakstā EP vēlēšanām līderi ir partijas līdzpriekšsēdētājs, politikas zinātņu doktors Ivars Ijabs; līdzpriekšsēdētājs, politikas zinātņu doktors Artis Pabriks; partijas valdes loceklis, ekonomikas zinātņu doktors Vjačeslavs  Dombrovskis; Rīgas domes deputāte, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka; partijas valdes locekle, Cēsu novada domes deputāte Elīna Stapulone un Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris.

LA sarakstā plaši pārstāvēti tās reģionālie līderi – līdz ar jau iepriekš minētajiem pašvaldību deputātiem uz EP kandidēs arī Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Vaičulens, Preiļu novada domes deputāts Lauris Pastars, Talsu novada domes deputāts Andis Astrātovs, Saldus novada domes deputāte Indra Rassa, Kuldīgas novada domes deputāte Loreta Robežniece, Ventspils valstspilsētas domes deputāts Edgars Čeporjus un Mārupes novada domes deputāte Ilze Bērziņa. Kandidātu vidū ir partijas Jauniešu nodaļas pārstāve, Ropažu novada pašvaldības Jaunatnes lietu speciāliste Luīze Utāne un partijas reģionālo nodaļu aktīvākie pārstāvji – Rakstniecības un mūzikas muzeja Personāla vadītāja Sintija Kvēpa, Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa, uzņēmējs Artūrs Ancāns un Gulbenes novada Izglītības pārvaldes projektu vadītājs Lauris Šķenders.

LA Eiropā strādās ar mērķi vismaz trīskāršot Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudas un pieckāršot aizsardzībai atvēlēto ES budžeta daļu, nostiprināt ES Austrumu robežu, Eiropai iesaistoties kopīgas, nocietinātas “Manerheima līnijas” izbūvē. Frontex ir jākļūst par īstu Eiropas Robežsardzi un Europol par īstu ES kriminālizmeklēšanas aģentūru, kas stingri uzrauga ES noteikto sankciju ievērošanu visās dalībvalstīs. Mūsu mērķis būs stiprināt un līdzsvarot ES stratēģisko sadarbību ar mūsu galveno sabiedroto – ASV, panākt, lai ES valstu pienesums NATO veidotu vismaz 50% gan aizsardzības izdevumu, gan militāro spēju ziņā. Tāpat arī vienoties par visu ES valstu ieguldījumiem ārējā drošībā vismaz 3% IKP apjomā, trīskāršot jau pastāvošā Eiropas Aizsardzības fonda finansējumu, izveidot 100 miljardu fondu ES aizsardzības rūpniecībai un atcelt pastāvošos ierobežojumus ES naudas  izmantošanai militārām vajadzībām. Atsevišķu valstu veto tiesības ES lēmumos ārējā, aizsardzības un drošības politikā ir jāierobežo.

Ukrainas pievienošanās un ES paplašināšanās kopumā prasa vispirms veikt reformas pašā ES – pārveidot lēmumu pieņemšanu un mainīt tās budžeta sadales principus. Šīm izmaiņām ir jābūt prioritātēm līdz ar vērienīgas palīdzības programmu Ukrainas uzvarai, atjaunošanai un integrācijai ES.

Akcentējam nepieciešamību palielināt līdz 1,7% IKP ES kopīgo budžetu un panākt Latvijas interesēm atbilstošu finansējuma apjomu 2028.-2034. gada budžetā, tai skaitā “Rail Baltica” un moderniem infrastruktūras projektiem, mazināt Eiropas enerģētisko atkarību no nedraudzīgām valstīm, veicināt ES pašpietiekamību stratēģisko tehnoloģiju jomās.

Būtiski ir uzņemties līderību Eiropas fondu iespēju izmantošanā Latvijas attīstībai, sākot ar nacionālo attīstības stratēģiju un beidzot ar svarīgāko projektu izpildes pārraudzību, kā arī palīdzības sniegšanu mūsu valsts pārvaldei Eiropas līmenī. Nākotnē Latvijai fondu plānošanā ir jāpāriet uz divu reģionu modeli, Rīgu un Pierīgu nodalot no pārējās Latvijas.

Latvijas un visas Eiropas izaugsmes atslēgas ir izglītība un zinātne, inovācijas un digitālā attīstība. Nākamajās ES zinātnes un pētniecības programmās rūpēsimies par lielāku līdzekļu pieejamību Latvijas zinātniekiem un inovatoriem. ES pētniecības atbalsta programma Horizon un inovāciju fondi ir jāpalielina vismaz par 25% un jāizmanto arī dalībvalstu zinātnes sistēmu konkurētspējas uzlabošanai. Latvijai īpaši svarīga ir pasaulē strādājošo latviešu zinātnieku piesaiste darbam un projektiem Latvijā un ES atbalsts tādiem virzieniem kā kvantu tehnoloģijas, fotonika, biotehnoloģijas un biomedicīna, vēža apkarošana un latviešu valoda digitālajā vidē.

Mākslīgā intelekta radīto tehnoloģisko revolūciju atbalstīsim ar saprātīgiem noteikumiem, atvērtiem datiem un pieeju superskaitļošanas jaudām. Īpašu uzmanību pievērsīsim algoritmu pārredzamībai, lai ar mākslīgā intelekta līdzdalību pieņemtie lēmumi vienmēr būtu izskaidrojami un pamatojami, kā arī neapdraudētu cilvēku personas datu aizsardzību un tiesības uz privāto dzīvi. Ir nepieciešams vienots ES digitālo tirgu un pakalpojumu regulators.

Mēs atbalstām visu ES likumprojektu izvērtēšanu no uzņēmēju konkurētspējas viedokļa un lieko prasību atcelšanu. Vismaz par 25% ir jāsamazina regulējumu, pārskatu un atskaišu slogs. Pieņemot jaunu noteikumu, vismaz viens cits ir jāatceļ.

Patiesi vienots ES tirgus ir vitāli svarīgs Latvijas ekonomikas attīstībai. Mēs strādāsim, lai likvidētu visas joprojām faktiski pastāvošās barjeras, atbalstot taisnīgu konkurenci, ko neizkropļo turīgo dalībvalstu subsīdijas un mākslīgi šķēršļi Latvijas uzņēmējiem.

LA iestājas par reālistisku un stingru patvēruma politiku. Ir jāizveido bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas centri ārpus Eiropas, lai pārvaldītu to plūsmu un nodrošinātu, ka patvēruma procedūras tiek veiktas ārpus ES robežām. Jāvēršas pret nelegālo migrāciju, ieviešot ātru un efektīvu migrantu atpakaļnosūtīšanas mehānismu ES līmenī. Eiropai ir nepieciešama vienota pieeja, reaģējot uz agresīvu valstu hibrīduzbrukumiem un provokācijām, kur tiek iesaistīti cilvēktirdzniecības grupējumi un nelegālie migranti.

ES ir vērtību savienība. Eiropas naudas ieguldījumi ir jāsaista ar tiesiskumu un demokrātiju dalībvalstīs. Populistiem un autokrātiem ir jārēķinās ar sekām.

Eiropas lauksaimniecības politikas galvenajam mērķim ir jābūt pārtikas apgādes drošībai un neatkarībai. Prioritāte ir lauku teritoriju attīstība, reģionu ekonomikas un uzņēmējdarbības stiprināšanai, nevis subsīdijas. Tiešmaksājumi ir taisnīgi jāvienādo, ņemot vērā to, ka ES platībmaksājumi tiks pakāpeniski atcelti un galvenā uzmanība pievērsta ilgtspējīgākas lauksaimniecības un ar to saistīto inovāciju veicināšanai.

LA uzskata, ka ir jāpaplašina ES koordinējošā loma un kopīgie projekti tādās dalībvalstu kompetences jomās kā veselības aprūpe, izglītība un sociālā politika.

Mēs iestāsimies par vienotu ES pieeju veselības datiem, pētījumiem un tehnoloģijām un personalizētu digitālās veselības karti katram eiropietim. Veicināsim vienota zāļu tirgus izveidošanu un kopīgu medicīnas tehnoloģiju novērtējumu, lai samazinātu medikamentu cenas un veidotu stratēģiskas rezerves krīzēm. Tāpat jāpaplašina vienkāršs un saprotams pārtikas veselīguma marķējums.

Izglītībā ir jāpaplašina Erasmus+ programma. Lai novērstu Eiropas atpalicību pasaules universitāšu reitingos, ES līmeni jāveicina inovatīvu tehnoloģiju, mākslīgā intelekta risinājumu, ieviešana izglītībā. Eiropas universitāšu videi ir jābūt vienotai.

Starptautiskajā tirdzniecībā ES ir efektīvāk jāizmanto savas kā ekonomiskas varas bloka pozīcijas, lai samazinātu atkarību no autokrātiskām valstīm svarīgu izejvielu jomās un mazinātu Ķīnas iespējas paplašināt tās ietekmes sfēras. Ir nepieciešams jauns tirdzniecības līgums ar ASV, atjaunojot iniciatīvu par transatlantisku brīvas tirdzniecības telpu. Ņemot vērā drošības riskus, stingrāk jāpielieto ārvalstu ieguldījumu kontroles instrumenti.

LA deputāti EP turpinās darbu centriski liberālo spēku grupā Renew Europe, kurai būs izšķiroša loma galveno Eiropas jautājumu lemšanā. Mūsu deputāti nostiprinās Latvijas intereses, vēršoties pret radikāli kreiso, galēji labējo un prokrievisko spēku ietekmi uz Eiropas politiku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.