Latvijas preču eksports uz Krieviju sankciju ietekmē joprojām plaukst un zeļ
0
Centrālā statistikas pārvalde nesen informēja, ka Latvijas preču eksports uz Krieviju šogad jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju pieaudzis par 7,2%. Kontrastā tam eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm 2025. gada jūnijā, salīdzinot ar 2024. gada jūniju, ir samazinājies par gandrīz 17%, bet uz Ukrainu – par vairāk nekā 50%. Ja pieaug eksports uz Krieviju, tātad sankcijas nestrādā vai tiek veikli apietas? Eksportētāji jau pauduši, ka šo statistiku pamatā ietekmē ārvalstu preču piegādātāji, kuriem uzņēmumi Latvijā ir vien starpnieki. Ja tā, tad vai tas nozīmē, ka Rietumu bizness tiecas uz Krievijas tirgu, ignorējot karu? Un kas šajā situācijā ir ar mūsu vietējo biznesu – tas pēdējo vairāk nekā trīs gadu laikā ir uzspējis pārorientēties uz citiem tirgiem – prom no Krievijas un Baltkrievijas?
Šie būtiskie jautājumi motivēja diskusiju TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” šoreiz veltīt tēmai par Latvijas eksportu uz Krieviju sankciju ietekmē.
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs šos procesus komentē šādi: “Pilnīgi noteikti – sankcijas strādā. Tas, ka sankcijas nestrādā, ir Krievijas kultivēts naratīvs. Par eksporta pieaugumu es nezvanītu vēl trauksmes zvanus, jo, ja mēs paskatāmies uz visu Latvijas eksporta uz Krieviju statistiku, – 2025. gadā ir vismazākais eksports, kāds uz Krieviju ir bijis. Arī pirms kara sākuma. Vienkārši 2024. gada tieši jūnijā eksports bija viszemākais un šobrīd, skatoties 2025. gada jūniju pret 2024. gada jūniju, izskatās pēc pieauguma.”
Viņš arī uzsver, ka tas eksports, ko apzinājusi centrālā statistikas pārvalde, no sankciju viedokļa ir legāls eksports. “Juridiski tur īsti nav kam piesieties. Tas ir morāls un ētikas jautājums konkrētajiem uzņēmumiem, kas ar to nodarbojas,” atzīst FID pārstāvis. Viņš arī nosauc divas galvenās preču grupas, kas caur Latviju nonāk Krievijā – pamatā tie ir citās valstīs ražoti alkoholiskie dzērieni un tekstīlijas. “Ir jāuzsver – eksportējot uz Krieviju, mēs iegūstam naudu ārā no Krievijas, tādā veidā netieši veicinot to, ka viņiem paliek mazāk naudas par ko finansēt kara darbību Ukrainā,” papildina Paulis IļjenkovIļjenkovs, piebilstot, ka imports uz Krieviju ir sarucis līdz pavisam minimālam līmenim.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV) papildina: “Ja mēs salīdzinām 2025. gada pirmo pusgadu ar 2024. gada pirmo pusgadu, redzams ievērojams kritums gan importā, gan eksportā. Imports no Krievijas šogad, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir krities par 70%. Tas ir tiešām ļoti uzskatāms samazinājums. Tāpat arī eksports ir krities par 14,2%.”
Viņš arī nosauc statistiku par eksporta samazinājumu kopš kara sākuma kritiskajās (kas var tikt izmantotas arī karā) preču grupās: mehānismiem un ierīcēm eksporta kritums ir 85%, plastmasai un tās izstrādājumiem – 87%, arī farmācijā, kur pārorientēšanās uz citiem tirgiem prasa vairāk laika un arī farmācijas preces pārsvarā nav iekļautas sankciju sarakstā humānu apsvērumu dēļ, eksporta kritums, salīdzinot ar 2021. gadu, ir 30%.
Kāpēc ne visas Rietumu kompānijas ir aizgājušas no Krievijas tirgus un arī virkne ir tādu, kas formāli ir aizgājušas, bet turpina tur darboties zem svešām izkārtnēm? Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle, Ārlietu daļas direktore Katrīna Zariņa to skaidro ar iepriekš ilgus gadus kultivētajiem ciešajiem ekonomiskiem sakariem ar Krieviju. “Virknei uzņēmumu Krievija ir liels tirgus. Tas bija loģisks solis attīstīt tur biznesu. Investīcijas, kas tur tika iepludinātas no Rietumvalstīm, bija ievērojamas. Un daļa uzņēmumu tur joprojām ir, turpina darbu, jo iziet no turienes, nepazaudējot visus šos aktīvus, ir gandrīz neiespējami. Protams, ka visi nogaida. Arī Latvija ļoti ilgi neko nedarīja un nemainīja savā enerģētiskajā atkarībā no Krievijas. Mēs sākām kaut ko ļoti aktīvi darīt, tikai sākoties aktīvajai kara fāzei – pat ne 2014. gadā.“ Tālāk no robežas esošajās valstīs nav tādas vēsturiskās pieredzes attiecībām ar Krieviju, kāda ir mums, turienes politiķiem ir grūtāk pamatot saviem vēlētājiem, piemēram, atteikšanos no lētākiem Krievijas energoresursiem.
Visu raidījumu skatieties TV24 vai video ierakstā pie šī raksta.
