Foto: Evija Trifanova/LETA

Latviju brīdina neaiztikt Zviedrijas banku peļņu 197

Bijušais Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs Latvijas Bankas konferencē “Recepte ekonomikas izaugsmei”, kurā pulcējušies starptautiski atzīti eksperti, lai apspriestu iemeslus, kuru dēļ pasaules ekonomiskā izaugsme pēdējo desmitgažu laikā ir palēninājusies, izteicis bažas par Latvijas plāniem saistībā ar banku peļņu.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Situācija mainās pa stundām!” Saņemti divi pilnīgi pretēji ziņojumi no frontes. Kurš melo?
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo! 13
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās
Lasīt citas ziņas

Viņš to nodēvējis par bīstamu populistisku fenomenu, kas var ietekmēt investoru vēlmi ieguldīt Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ja tu esi zviedru akcionārs, un Baltijas valstis saka, ka mums ir nepieciešams aplikt ar nodokļiem Baltijas valstīs esošās bankas – tātad zviedru bankas. Tas nozīmē, ka zviedriem ir vairāk jāriskē. Tad par to viņi grib saņemt kompensāciju. Jebkurš investors un akcionārs pasaulē to teiktu,” viņš atzina.

Tāpat reputāciju bojā naudas atmazgāšanas skandāli.

Borgs arī uzver, ja Latvija piemēros bankām lielākus nodokļus, tad Zviedrijas nodokļu maksātāji saņems mazāk naudas, kaut ir ieguldījuši vairāk.

Borgs akcentēja, ka šos lēmumus ir ļoti grūti izprast, jo augstākas inflācijas gadījumā, nepieciešama ciešāka fiskālā un monetārā politika, nevis procentu likmju samazināšana.

Tāpat viņš teica, ka Latvijai būtu nepieciešamas veicinošas nodokļu reformas, lai nodrošinātu darba tirgu.
Borgs skaidroja, ka Latvijas un Baltijas valstu ekonomikas cietušas milzīgus šokus galveno tirdzniecības partneru problēmu dēļ. Krievija kā tirdzniecības partneris ir pazudusi uz ilgu laiku, Vācijā problēmas rodas strukturālu ekonomikas izmaiņu dēļ, un arī Ziemeļvalstis iet cauri parādu restrukturizācijai, tāpēc to ekonomiskais potenciāls būs zems.

Borga ieskatā ar tirdzniecības partneru problēmām Baltijas valstis var atbildēt ar strukturālām ekonomikas pārmaiņām, palielinot produktivitāti.

Borgs uzsvēra, ka šādas reformas varētu prasīt piecus gadus, tāpēc nodokļu izmaiņas varētu būt īstermiņa panaceja.

Bijušais Zviedrijas finanšu ministrs uzskata, ka kaut kas būtu jādara ar ienākumu nodokļiem, piemēram, nosakot nodokļu atlaides 30% strādājošo ar viszemākajām algām, cilvēkiem virs 55 gadu vecuma, jaunajiem cilvēkiem un strādājošajām mātēm ar bērniem.

Reklāma
Reklāma

Tāpat Borga ieskatā būtu jāmaina arī uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Borgs atzina, ka Latvijā tas ir zems, taču ne tik zems, lai piesaistītu investīcijas. Borga ieskatā UIN būtu jāsamazina zem 15%, tad tas kļūtu pievilcīgs investoriem. Kā piemēru Borgs minēja Īriju, kas ar zemu UIN panāca strauju ekonomikas izaugsmi.

Jau vēstīts, ka Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ka paredzētu, ka valsts varētu atbalstīt tos hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru maksājumi pārsniedz 20% no viņu ienākumiem, tomēr vienlaikus šāda kārtība neattiektos uz ģimenēm ar bērniem, kurām atbalstu varētu sniegt neatkarīgi no maksājuma lieluma attiecībā pret ienākumiem.

Gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan arī Saeimai pie grozījumiem vēl būs jāstrādā arī trešajā, galīgajā lasījumā.

Kredītiestādei būs jāsamaksā nodeva hipotekārā kredīta ņēmējam 30% apmērā no par attiecīgo ceturksni aprēķinātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes, ievērojot, ka samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka nekā sākotnējā likme.

Paredzēts, ka atbalsts tiek sniegts tiem patērētājiem, kuriem pēdējais kalendārā mēneša laikā aprēķinātais hipotekārā kredīta līguma maksājums pārsniegs 20% no patērētāja (aizņēmēja kopā ar līdzaizņēmēju) kopējiem rīcībā esošiem vidējiem mēneša neto ienākumiem pēdējo sešu mēnešu laikā.

Šo noteikumu par 20% ierobežojumu gan neattiecinās uz patērētājiem, kuriem ģimenēs uz iesnieguma iesniegšanas brīdi būs bērna gaidību laiks vai būs bērns līdz 23 gadiem ieskaitot.

Lai saņemtu atbalstu, patērētājam būs jāizpildās arī dažiem citiem kritērijiem. Atbalsts būs spēkā uz vai nu uz vienīgo hipotekārā kredīta līgumu, vai arī attiektos uz tādu nekustamo īpašumu, kur patērētājs vai kāds viņa ģimenes loceklis deklarējies un kas nav deklarēta kā papildu adrese.

Hipotekārā kredīta līgumam būs jābūt noslēgtam līdz 2023.gada 31.oktobrim un hipotekārā kredīta atlikums nevarēs pārsniegt 250 000 eiro. Patērētājam arī būs jāiesniedz iesniegums nodevas maksātājam jeb kredītiestādei par noteiktā atbalsta saņemšanu.

Grozījumi paredz atbalsta sniegšanai attiecībā uz kredītiestādēm ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu.

Hipotekārā kredīta ņēmēja aizsardzības nodevu gan nepiemērotu par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredītiestādēm, kas būs nodevas maksātāji, plānots noteikt pienākumu sniegt atbalstu atbilstīgajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem, samaksājot patērētājiem augstāk minēto nodevu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.