Lauksaimnieku kamera: Steidzami jāstiprina zaļā iepirkuma kontrole 0
Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera aicina izvērtēt iespējas piešķirt papildu finansējumu Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) zaļā publiskā iepirkuma līgumu izpildes kontrolei, kā arī rast iespēju izveidot vienotu attiecīgo reģistru.
Kā norāda organizācijā, ir steidzami jāstiprina zaļā publiskā iepirkuma līgumu izpildes kontrole, tāpēc nav pieļaujams darbinieku skaita samazinājums PVD.
Organizācijā atgādina, ka valsts pārvaldes reforma paredz līdz 2020.gadam samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6%. Tomēr lauksaimnieku ieskatā ir iestādes, kuras nedrīkst pakļaut darbinieku samazinājumam. Viena no tām ir PVD, kura funkciju vidū ir Āfrikas cūku mēra apkarošanas, izplatīšanās ierobežošanas pasākumu veikšana, tirdzniecības garantiju izsniegšana, pārtikas kontrole veikalos, kā arī zaļā publiskā iepirkuma līgumu izpildes kontrole.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera uzstāj, ka pārtikai, ko, piemēram, gatavo bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs, ne tikai formāli, bet arī reāli jābūt “zaļai”. Kā paredz spēkā esošais Publisko iepirkumu likums un Ministru kabineta noteikumi “Prasības zaļajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, atbilstību zaļajam iepirkumam kontrolē PVD.
“Nekontrolējot piegādātājus, kas bieži vien ir ārvalstu komersanti, valsts budžetam garām aiziet vairāki miljoni eiro. Zemkopības ministrijai kopā ar PVD aktīvāk jāpievēršas šīs problēmas risināšanā, kuras rezultāti būtu saredzami pavisam tuvā nākotnē,” norāda kameras valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs.
Viņš arī norāda, ka 2018.gadā PVD nav piešķirts finansējums minēto pasākumu kontrolei.
“Tātad realitātē normatīvais regulējums zaudē nozīmi un ikviens var pārdod nekvalitatīvu pārtiku zem “zaļās” izkārtnes. Zemkopības ministrijas izstrādātā jaunā politikas iniciatīva 2018.gadam “zaļā iepirkuma” kontrolei ēdināšanas uzņēmumos, vairumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumos paredzēja finansējumu PVD inspektoriem virsstundu darba apmaksai 165 514 eiro apmērā gadā. Jaunā politikas iniciatīva netika apstiprināta, kas nozīmē, ka kontroles pasākumu veikšana ir apdraudēta,” norāda Cielavs.
Savukārt mazumtirgotāja SIA “Daģis” pārstāve Monta Daģe atzīst, ka nedrīkstot būt tā, ka kaut kas jākontrolē, bet, lai to darītu, nav naudas. “Papildus varētu veidot reģistru, lai piegādātāji vienuviet varētu redzēt komersantus, ar kuriem ir pārtraukti līgumi par nekvalitatīvi sniegtu pakalpojumu. Reģistru varētu veidot un uzturēt PVD vai Latvijas pašvaldības savienība, kur vienuviet ikviens varētu redzēt šos komersantus”, sacīja Daģe.
Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera izveidota pirms pusotra gada. Tā pārstāv vairāk nekā 300 zemnieku saimniecību, biedrību, fizisko un juridisko personu intereses no dažādiem Latvijas reģioniem, tajā skaitā Cēsu, Baltinavas, Rēzeknes, Limbažu, Kokneses, Preiļu, Krustpils, Talsu, Līvānu, Krāslavas, Dagdas, Siguldas, Salacgrīvas, Bauskas un citiem novadiem.
