“Māras Zālītes repostētajam plakātam uzrakstīju savu komentāru, bet tas uzreiz kaut kā “nodzisa”…” Gundars Āboliņš pauž skaidru nostāju par Stambulas konvenciju 27
Pēdējā laikā Stambulas konvencija ir “karstais kartupelis” dažādās sabiedrības grupās. Teju katram ir viedoklis par šo tēmu, vērojamas arī šķelšanās divās atšķirīgās grupās. Pat šķietami domubiedri šajā jautājumā mēdz raudzīties katrs citā virzienā.
Tā šoreiz sanācis arī pazīstamajam latviešu aktierim Gundaram Āboliņam, kura viedoklis nav sakritis ar dzejnieci Māru Zālīti.
Gundars savā “Facebook” profilā, kur viņam seko vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, dalās savā viedoklī: “Sākusies labi režisēta ažiotāža, aicinot uz protesta demonstrāciju pret Stambulas kovencijas denonsēšanu pie Saeimas ēkas 29.10. Dažādi cilvēki dalās ar šo uzsaukumu, iespējams, pat līdz galam neapzinoties, pret ko būtībā protestēs.
Starp tiem ir daudz manu draugu un radošās sabiedrības pārstāvju. Mums, protams, var būt dažādi uzskati, bet es nevēlos, lai mani pieskaitītu šai grupai.
Pirms brīža dzejnieces Māras Zālītes repostētajam aicinājuma plakātam uzrakstīju savu komentāru, bet tas uzreiz kaut kā “nodzisa”. Man nebija grūti to uzrakstīt vēlreiz. Tāpēc, drošs paliek drošs, ielikšu to arī šeit:
“Lai gan neesmu “Kremļa aģents” un Putina sekotājs, atļaušos neatsaukties aicinājumam uz šo režisēto pasākumu. Labi atceros “Lietussargu revolūciju” un ar ko tas viss beidzās. Ne visi radošie cilvēki Latvijā domā vienādi!””
Komentāros savu viedokli izsaka arī rakstnieks un publicists Otto Ozols. Viņš raksta: “Jāpiekrīt Gundaram Āboliņam, ka “Lietussargu revolūcija” beidzās bēdīgi. No savas puses papildināšu – ilgus gadus uzmanīgi sekojot procesiem esmu sapratis, ka viens konkurējošs oligarhu grupējums ciniski izmantoja mūs, lai pats sagrābtu varu.
Afēras turpinājās ar jaunu vērienu – OIK, “Citadeles”, “airBaltic” miljonu izpumpēšana, būvniecības un farmācijas karteļi. Politiski piejaucētais KNAB tam skatījās garām – tieši tāpat kā SAB un VDD, kad Latvija tika izmantota Putina režīma izejvielu tranzītam, tostarp ieroču. Cauri Latvijai brīvi plūda mangāna rūda, ko Putina režīms izmantoja ukraiņu slepkavošanai. Naudu, ko Putina režīms nopelnīja arī ar šīm tranzīta plūsmām, tas izmantoja slepkavu bandu finansēšanai.
Pēc “Lietussargu revolūcijas” varu pārņēma un jau vairāk nekā desmit gadus kontrolē politiskais kartelis JL/JV – mūsdienās “Jaunā Vienotība”, kas par saviem sabiedrotajiem izvēlējusies tās pašas oligarhu kabatas partijas, tiesāta valsts noziedznieka un Magņicka sarakstā iekļauta oligarha sabiedrotos. Jā, Latvijas Republikas prezidents Rinkēvičs tika pie sava amata, ietirgojot viņiem vietas valdībā. Tieši tik netīrs bija šis darījums.
Vēl trakāk – varas sagrābšanai tika izmantota balsu pirkšana un sadarbība ar Austrumu pierobežas kontrabandas un organizētās noziedzības grupējumiem.
Šis pats grupējums rupji un sistemātiski pārkāpis valsts pamatlikumu – Satversmi, atbildīgos valsts amatos iecēlis okupācijas režīma brīvprātīgo atbalstītāju – komjaunatnes funkcionāru, diskreditējis Triju Zvaigžņu ordeni un klaji sabotējis valodas referendumu.
To visu apstiprina atklāti pieejami fakti un avoti. Tāpēc es atsakos ticēt jebkuram vārdam, kas nāk no šī grupējuma pārstāvjiem.”
